2020. gada novembrī paredzētā "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvniecība ir sākusies paredzētajos termiņos, ievērojot visus ar Covid-19 saistītos drošības pasākumus.
Būvnieku pilnsabiedrība "Bererix" uzsākusi būvniecību vienam no nozīmīgākajiem posmiem "Rail Baltica" projektā – Rīgas Centrālajam mezglam, kas ietver Rīgas dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūvi, dzelzceļa tilta pār Daugavu būvniecību, Eiropas platuma sliežu ceļu izbūvi, uzbērumu norakšanu un estakādes izbūvi, kā arī pieguļošās infrastruktūras būvniecību.
"Esam uzsākuši īstenot gadsimta projektu dzelzceļa nozarē, lai Baltijas transporta sistēma atkal būtu daļa no Eiropas. "Rail Baltica" mums dos iespēju uzlabot sabiedriskā transporta sistēmu – starp Baltijas metropolēm un Latvijas pilsētām, starp Rīgas centru un Pierīgas apkaimēm. Pa "Rail Baltica" sliedēm ar ātrumu 200 km/h varēs kursēt gan starptautiskie, gan reģionālie, gan vietējās satiksmes vilcieni. "Rail Baltica" savienojums ar Rīgas lidostu ļaus nostiprināt Rīgas kā Baltijas aviācijas mezgla nozīmīgumu," pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Savukārt "Rail Baltica" koordinējošā uzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna norāda: "Līdz ar būvdarbu sākšanu Centrālajā dzelzceļa stacijā šā gada novembrī mēs uzsākam pirmos "Rail Baltica" būvniecības darbus Latvijā. Ar šodienu "Rail Baltica" būvniecības darbi norit nu jau visās Baltijas valstīs."
""Rail Baltica" ieviešana ne tikai "sildīs" ekonomiku un palīdzēs atgūties pēc Covid-19 pandēmijas radītās krīzes. Mēs radām ērtu un modernu dzelzceļa infrastruktūru, kas kalpos Latvijas ekonomikai ilgtermiņā, vienlaikus arī sniedzot nozīmīgu devumu tautsaimniecībai: tiks radītas daudzas jaunas darbavietas, kā arī tiks veicināta netiešo, saistīto, nozaru attīstība," piebilst "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
"Būvsabiedrība "Bererix" ir uzsākusi darbu Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu puses laukumā. Būvlaukums ir veidots tā, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbu dienas un nakts maiņās un distancēšanās iespējas vidēji 100 darbiniekiem, kas strādās būvlaukumā. Lai nodrošinātu visas prasības, nepieļautu Covid-19 ienešanu un izplatību būvlaukumā un nodrošinātu savlaicīgu Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesu arī ārkārtas situācijā, "Bererix" ir izvērtējis visus būvniecības procesus būvlaukumā, novērtējis riskus darba procesiem un darbinieku saskarsmes intensitātei, kā arī sagatavojis risinājumus un darba organizācijas plānu, atbilstoši Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām un Latvijas valdības norādēm," skaidro "Bererix" projekta direktors Ksavjērs Debrušs (Xavier Debruche) .
Lai nodrošinātu efektīvu noteikumu ievērošanu "Bererix" komandas un apakšuzņēmēju darbu kontrolēs Covid-19 vadītājs un monitorings tiks fiksēts speciāli izstrādātā "Bererix" Covid-19 aplikācijā. Būvlaukumā darbinieki tiks organizēti komandās pa 12 cilvēkiem, lai nodrošinātu nepieciešamo distancēšanos koplietošanas telpās.
"Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla pirmie būvdarbi notiks laukumā starp Rīgas centrālo dzelzceļa staciju un Satiksmes ministrijas ēku un gar dzelzceļa līniju starp Maskavas un Lāčplēša ielu. Visu darbu izpildes laiku Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē satiksmes dalībniekiem un gājējiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija.
Interesenti varēs sekot līdzi darbu norisei, jo mājaslapā "edzl.lv" izvietota interaktīva darbu karte reāllaikā. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem varēs uzzināt gan vietnē "edzl.lv", gan Globālā projekta mājas lapā "info.railbaltica.org".
Pilnsabiedrībā "Bererix" apvienojušies Beļģijas būvniecības milzis "BESIX Group", būvnieks "RERE Būve" un Itālijas būvnieks "Rizzani de Eccher" ar mērķi īstenot projekta "Rail Baltica" nozīmīgu daļu – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.
Būvdarbu pasūtītājs ir projekta "Rail Baltica" ieviesējs Latvijā – "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
