Foto: DELFI

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi, izveidojot šobrīd jaunāko un modernāko studiju un pētniecības centru Latvijā, kas vienuviet koncentrēs LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzienus.

Zinātņu mājā turpmāk atradīsies Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

LU rektors Indriķis Muižnieks atklāšanas pasākumā pauda, ka LU nu ir spērusi soli tuvāk savam mērķim – kļūt par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā, kā arī ieņemt atzītu vietu starp Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju centriem. "Ļoti ceru, ka mūsu Akadēmiskais centrs iedvesmos jauniešus studēt, bet jaunos pētniekus palikt Latvijā un padziļināti pievērsties zinātnei," skaidroja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzsvēra, ka jaunā māja ir vislabākā dāvana, LU ieejot otrajā simtgadē. "Gribu novēlēt, lai katrs šajā mājā iesaistītais būtu vērsts uz strauju, dinamisku rezultātu un lai šis rezultāts kļūst atpazīstams un ieņem būtisku lomu ne tikai nozares robežās, bet Eiropā," novēlēja ministre.

Zinātņu mājā izbūvētas modernas 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kurās tiks izvietotas gan esošās, gan iegādātas jaunas augsta līmeņa iekārtas. Modernie darba apstākļi veicinās jaunu un spējīgu zinātnieku piesaisti darbam vietējās zinātniskajās institūcijās, kā arī palīdzēs pētniecības darbam piesaistīt ārvalstu pētniekus un ekspertus.

Akadēmiskā centra Zinātņu mājas izbūves finansējums ir 36 miljoni. Šo summu veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Jaunā ēka ir veidota pēc viedās mājas darbības principiem ar augstu energoefektivitāti. Tās būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī.

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie LU struktūrvienību pārcelšanas uz jaunajām telpām, lai jau 4. februārī varētu uzsākt mācību procesu.

Zinātņu mājas telpu kopējā platība sasniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru. Tajā ir iespēja uzņemt līdz 2000 studentu, kā arī izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem. Ēkas kopējās izmaksas sasniedz ap 36 miljoniem eiro, no kurām būvniecības izmaksas veido 27,3 miljonus eiro un zinātnes, un studiju vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu iegāde – ap 9 miljoniem eiro.

Šobrīd LU strādā arī pie tālākas LU Akadēmiskā centra attīstības – līdz 2022. gadam plānots uzbūvēt un aprīkot trešo un vislielāko Akadēmiskā centra ēku – Rakstu māju, kurā studēs un strādās sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un studiju virzienu pārstāvji.

Kopumā LU Akadēmiskā centra teritorijā atradīsies četras studiju un pētniecības ēkas – Dabas māja (dzīvības un dabaszinātnes), Zinātņu māja (eksaktās un medicīnas zinātnes), Rakstu māja (sociālās un humanitārās zinātnes), Tehnoloģiju centrs, kā arī dienesta viesnīcas, akadēmiskais laukums, moderna sporta infrastruktūra, auto un velostāvvietas.

Jau ziņots, ka pirmā LU Akadēmiskā centra studiju un pētniecības ēka – Dabas māja tika pabeigta 2015. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!