Kamēr kapteinis žurnālistiem ar degsmi stāsta par tankkuģi un savu ikdienu uz klāja, vēl norit pēdējie darbi, lai jau dienas otrajā pusē "Latvija kuģniecības" tankkuģis "Piltene" varētu sākt kursu no "Rīgas kuģu būvētavas" uz Krieviju, Primorskas termināli, lai saņemtu kravu.
"Piltene" ir viens no astoņiem "Latvijas kuģniecības" tankkuģiem, kas laikā no maija līdz jūlijam "Rīgas kuģu būvētavā" tiek atjaunots, veicot to krāsošanas darbus, tehnisko remontu, kā arī jaunu satelītiekārtu uzstādīšanu.
Šis ir trešais atjaunotais "Latvijas kuģniecības" flotes tankkuģis. Kopumā remontdarbi ilguši 10 dienas, stāsta "Latvija kuģniecības" pārstāve Ilze Bērziņa. Viena no svarīgākajām lietām, kas kuģī modernizēta, ir tauvošanās sistēma, "lai varētu iekļauties lielāko pasaules ostu standartu prasībās". Tāpat kuģis noklāts ar speciālu krāsu, "kas aizsargā pret apaugšanu ar visādiem mošķiem", kas ietekmē ne vien ātrumu, bet arī degvielas patēriņu.
Kuģis ražots 2007.gadā Horvātijā. Tankkuģis pārvadā ķīmisko kravu un naftu.
Kuģa remonts notika sausajā dokā, kas nozīmē, ka tas tika pilnībā pacelts virs ūdens un no tā balasta izlaists ūdens. Remontam seko līdzi kuģa kapteinis Tiščenko. Viņš tērpies baltā kombinezonā un ķiverē, kas gan nav ikdienas tērps. Ikdienā kapteinis velk balto kreklu un pagonus. "Frakas gan man diemžēl nav," smej Tiščenko.
Kapteiņa amatā šis ir viņa pirmais remonts. Viņš atzīst, ka kuģi ir teju neiespējami pamest, jo kapteinis visu diennakti ir atbildīgs par to, kas notiek uz kuģa. Lai gan kuģis "uzfrišināts" un varētu šķist, ka visam jābūt labāk, prakse rāda, ka paiet laiks, kamēr ekipāža pierod pie atjauninājumiem, skaidro kapteinis. Nereti pēc remonta parādās mazas problēmas, kas pašiem jānovērš. "Jābūt gatavam jebkam," nosaka Tiščenko.
Kuģa kapteiņi rotē, viens kapteinis iet reisā aptuveni uz trim – četriem mēnešiem, tad nāk nākamais, stāsta Bērziņa. Kapteinis tiek aizsūtīts uz to pasaules malu, kurā ir kuģis, un viņš pārņem lietas no iepriekšējā kapteiņa. Kuģa ekipāžu veido 21-24 cilvēki, regulāri ekipāžu rindās ir kadeti – Latvijas Jūras akadēmijas studenti.
Kamēr ekipāža ietur pusdienas uz kuģa, kuram ir arī savs pavārs, tankkuģa kapteinis atminas, kā nonācis līdz atbildīgajam amatam. Tiščenko beidzis Liepājas Jūrniecības koledžu, tad sācis strādāt uz zvejas kuģiem. "Tur man patika. Patika darbs. Mīlestība pret jūru. Jau 20 gadu vecumā mana mazā ekipāža izvēlējās mani par kapteini uz zvejas kuģa. Mēs – sešu cilvēku ekipāža – zvejojām Baltijas jūrā," atceras "Piltenes" kapteinis. Taču 1999.gadā Krievija Latvijai noteica ekonomisko blokādi, un, tā kā lielākā daļa zivju tika pārdotas tieši Krievijā, darba iespējas apsīka.
"Domāju - kamēr jauns jāsāk viss no gala, jāiet uz tirdzniecības floti. Atnācu uz tirdzniecības floti – sāku visu no gala. Vispirms matrozis, tad trešais un otrais kapteiņa paligs, vecākais palīgs un galu galā kapteinis. Kapteiņa amatā šis jau trešais gads," stāsta Tiščenko.
Vaicāts, vai nav bijusi doma mainīt profesiju, ja gari mēneši ir jāpavada ārpus valsts, kapteinis pasmaida un saka: "Tieciet man! Nevienu vien reizi esmu apsvēris šo domu." Tā saucamajos treknajos gados kapteinis bija jau viena soļa attālumā, lai "pārceltos" darbā uz sauszemes, taču krīze plānus izjaukusi. Arī šobrīd kapteinis neredz citu alternatīvu, ko viņš krastā varētu darīt, lai nodrošinātu sevi un savu ģimeni.
Kapteinis izrāda kuģa tiltiņu jeb vietu, no kurienes notiek kuģa vadība. Vaicāts, kur stūre, Tiščenko norāda uz plastmasas rituli, kas izmēros ir stipri mazāks par auto stūri. Tādas romantikas kā lielās koka stūres vairs nav. Kapteinis atceras, ka savulaik stūres bijušas tādas, ko griezis ar ekipāžas biedriem četratā, bet "tagad var ar diviem pirkstiem griezt stūri". Pēc mirkļa kapteinis parāda vadības bloku, ko izmanto, kad tuvojas ostai, tur stūre vēl mazāka – maza viedtālruņa izmērā. "Mazā stūrīte! Taču kādu lielu dzelzsbetonu tā griež!"
Tāpat uz kuģa tiltiņa stāv mazizmēra bibliotēka – obligāta prasība. No galvas grāmatu saturs gan nav jāpārvalda, taču jāzina, kur nepieciešamo atrast. Zem grāmatām skapītī stāv lērums dažādu valstu karogu. Tiklīdz kuģis iebrauc kādas valsts teritoriālajos ūdeņos, tā ir jāpaceļ attiecīgas valsts karogs, ja kādas valsts karogs trūkst, tad tas jāpasūta.
Prasību ir daudz, atzīst kapteinis. Pēc katras kuģa avārijas starptautiskās prasības drošības pasākumiem kļūst arvien stingrākas. Ir valstis, kuras pieprasa daudz papildu drošības pasākumu, piemēram, kā norāda Tiščenko, "ASV ir ļoti pazīstamas ar drošības pārbaudēm".
Bez tankkuģa "Piltene" plānots modernizēt "Usmu", "Ugali", "Targali", "Anci" un "Zemgali". Savukārt kuģu "Krisjanis Valdemars" un "Puze" modernizācijas darbi jau ir pabeigti.
Kuģu remontdarbos investē 3,6 miljonus ASV dolāru, vidēji tie ir no 450 līdz 500 tūkstošiem ASV dolāru vienam kuģim.
"Latvijas kuģniecībai" pieder 16 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 500 jūrniekiem no Latvijas, un papildus tehniski pārvalda vēl četrus kuģus, kopumā vadot 20 kuģu lielu floti. Uzņēmuma flotes vidējais vecums ir septiņi gadi.
Lielākā "Latvijas kuģniecības" īpašniece ir "Ventspils nafta", kam pieder 49,94% kompānijas akciju. "Ventspils nafta" savukārt pieder starptautiskajam koncernam "Vitol" (49,98%), "Latvijas naftas tranzītam" (43,25%) un virknei mazāku akcionāru.
Kā vēstīts, "Latvijas kuģniecība" un tās meitasuzņēmumi 2014.gadā cieta zaudējumus 29,2 miljonu eiro apmērā, ko uzņēmums gan skaidroja ar kuģu vērtības samazinājumu par 51,7 miljoniem eiro.
