Šobrīd paveikti aptuveni 80% būvdarbu fasādes atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Latvijas Nacionālā arhīvā ēkā, Komandanta ielā 9, Daugavpilī, kuru rezultātā tiks panākts vairāk nekā 50% siltumenerģijas ietaupījums. Vienlaikus atjaunotā ēkas fasāde uzlabos ēkas vizuālo izskatu. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada augustā, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.
Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ēkai projekta ietvaros tiek veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas iekšpagalma ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, pandusa ierīkošana nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Projekta rezultātā Latvijas Nacionālais arhīvs iegūs atjaunotas ekspluatējamas inženierkomunikācijas sistēmas, kā arī būtisku komunālo (apkures) pakalpojumu izmaksu samazinājumu.
"Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī ir nozīmīgs pirmais solis ēkas attīstībai, kā reģionālajam arhīva centram, un tās pilnvērtīgai izmantošanai arhīva vajadzībām. Projekta īstenošana palīdzēs uzlabot dokumentu saglabāšanas un darbinieku darba apstākļus. Ēkas pilnvērtīgai izmantošanai pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas, nepieciešams turpināt darbu – veidojot jaunas modernas dokumentu glabātavas un darba kabinetus, lai varētu nodrošināt dokumentu pieņemšanu no institūcijām un to saglabāšanu nākošajām paaudzēm," norāda Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Būvdarbi tiek veikti, arhīvam atrodoties telpās. VNĪ energoefektivitātes projektu organizē pēc "Projektē un būvē" principa. Ieceres īstenošanai – projekta izstrādei, autoruzraudzībai un būvdarbu veikšanai noslēgts līgums ar SIA "Builder Industry". Kopējās izmaksas – 1,7 miljoni eiro bez PVN (85% ES fondu līdzekļi, 15% valsts līdzfinansējums).
Ēka nodota ekspluatācijā 1970. gadā. Ēka būvēta pēc tā laika pieejamām tehnoloģijām un izmantojot pieejamos materiālus – silikātķieģeļus. Taisnstūra formas divstāvu ēka sastāv no sešām savstarpēji savienotam ēkām. Ēka izvietota valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Daugavpils cietoksnis ar priekštilta nocietinājumu" (valsts aizsardzības numurs 7428) teritorijā un ir tā daļa.
VNĪ uzskata, ka nākotnē visām pārvaldes iestādēm būtu jāstrādā energoefektīvās un labi apsaimniekotās telpās. Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ pērn piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu vienpadsmit sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi – Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiek uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā.
2017. gada nogalē pabeigts darbs pie energoefektivitātes paaugstināšanas valsts iestāžu administratīvajā ēkā Jūras ielā 34, Ventspilī (Prokuratūra, Valsts zemes dienests, Tiesu administrācija), kura pērn konkursā ''Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018'' ieguvusi pirmo vietu nominācijā "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018". Pārējos sešus projektus plānots īstenot līdz 2021. gadam.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
