Foto: Par 186 tūkstošiem eiro tapusi Ārlietu ministrijas nama fasādes apgaismojuma sistēma
Foto: Publicitātes foto

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā Ārlietu ministrijas ēkai Krišjāņa Valdemārā 3, Rīgā, tapusi jauna fasādes apgaismojuma sistēma. Tā izveidota, izmantojot energoefektīvus risinājumus, un dos iespēju par godu nozīmīgiem notikumiem izgaismot fasādi organizāciju ANO un NATO, kā arī Latvijas un arī citu Eiropas Savienības un NATO valstu karogu krāsās, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jauno gaismas sistēmas izbūvi veicis SIA "Smart Energy", tās būvniecības ieceres autors un autoruzraugs ir SIA "Livland Group".

K. Valdemāra trīs fasādes apgaismojuma sistēmas projekta kopējās izmaksas ir 186 450 eiro (bez PVN), kas iekļauj projekta izstrādi, autoruzraudzību, būvdarbus un to būvuzraudzību, "Delfi Bizness" uzzināja VNĪ korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļā.

Izbūvētais ikdienas apgaismojums darbosies katru dienu, taču par svētku apgaismojuma - ANO un NATO, kā arī Latvijas un arī citu Eiropas Savienības un NATO valstu karogu krāsu apgaismojuma pielietojumu lems Ārlietu ministrija.


Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris: "Esam pateicīgi par vērtīgo sadarbību un augstu novērtējam šī projekta īstenošanu. Esam pārliecināti, ka to pamanīs arī mūsu sadarbības partneri ārvalstīs. Tagad mums būs iespēja pastāvīgi izgaismot vēsturisko namu, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma daļa un atbilstoši starptautiskajai praksei atbalstīt sabiedrotos nozīmīgos svētku vai piemiņas brīžos. Starpvalstu attiecībās tas ir spilgts, simbolisks un solidārs žests. Vienlaikus šis ir arī starptautiskas nozīmes projekts, jo sekmēs Latvijas Ārlietu ministrijas nama atpazīstamību ārvalstīs, ko jau kādu laiku cenšamies panākt ar nama iekļaušanu vizuālos, video un reprezentācijas materiālos. Simboliski, ka tas notiek tieši šobrīd, gada tumšākajā laikā, kad gatavojamies mūsu valsts nozīmīgākajiem svētkiem."

Vienlaikus ar fasādes izgaismošanas projektu ēkā Krišjāņa Valdemārā 3 notiek vēsturisko pirmā stāva oriģinālo ozolkoka logu atjaunošana. Darbus veic AS "Būvuzņēmums Restaurators", ievērojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes, saglabājot neoklasicisma stila ēkas autentiskumu. Darbus plānots pabeigt nākamā gada sākumā. Turpinās arī vēsturiskās ēkas apkures un dzesēšanas sistēmas elementu (fancoilu) nomaiņa pret mūsdienīgiem un energoefektīviem risinājumiem. Šos darbus veic būvuzņēmējs SIA "Augstceltne". Kopumā ēkas funkcionalitātes uzlabošanai šobrīd tiek ieguldīts aptuveni pusmiljons eiro, kas tiek finansēti no VNĪ kapitālieguldījumiem un ēkas uzkrājumiem.

Ēka K. Valdemāra ielā 3, Rīgā, celta pēc 1912. gadā saskaņota arhitekta Vites projekta kā Hipotēku bankas ēka ar dzīvokļiem, un tā nodota ekspluatācijā 1914. gadā. 1919. gada nogalē ēka uz ilgiem gadiem kļuva par "galveno" Rīgas namu: šeit atradās Ministru kabinets, Ārlietu ministrija, Valsts kanceleja un neilgu laiku arī Iekšlietu ministrija. Namā dzīvoja Kārlis Ulmanis, Zigfrīda Annas Meierovica ģimene, Vilhelms Munters un citi valsts darbinieki. No 20. gadsimta četrdesmitajiem līdz septiņdesmitajiem gadiem namā bija izvietota Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, bet 1990. gadā šajā namā ievācās Rīgas dome. Ēka ir VNĪ īpašumā kopš 2007. gada, un kopš tā laika tā tiek izmantota valsts pārvaldes vajadzībām kā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas administratīvā ēka.

Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs teritorijā un ir tā daļa.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro, bet turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro. VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā.

VNĪ dibināts 1996. gadā. Tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.