Ekspluatācijā pieņemts vēsturiskais Muitas nams – viena no pirmajām 19. gadsimtā celtajām administratīvajām ēkām Rīgā, kur atrodas Iekšējās drošības birojs. Nams atjaunots VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā. Pēc atjaunošanas pabeigšanas tas atguvis ārējo veidolu un jumta segumu, saglabājot kultūrvēsturiskās ēkas autentiskumu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

"Lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, ēkas atjaunošanas gaitā konsultējāmies ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un veicām arhitektoniski māksliniecisko izpēti," norāda Griškevičs.
Līdzteku fasādes atjaunošanai un lēzenā jumta nomaiņai ielikti jauni koka logi atbilstoši vēsturiskajam izskatam, vairāki logi restaurēti, remontētas un atjaunotas arī logailas, kā arī izgatavotas jaunas čuguna konsoles. Vienlaikus nojaukts lielais skurstenis visas ēkas augstumā, kurš netika izmantots un neiederējās vēsturiskās ēkas kopskatā. Nama fasāžu un jumta seguma atjaunošanā tiek ieguldīti gandrīz 700 tūkstoši eiro, kas tika finansēti no VNĪ finanšu resursiem, ieguldījumus atgūstot ilgtermiņa nomas maksas veidā. Darbus veica SIA "Būvdarbu sistēmas". Ieguldījumi ēkas atjaunošanā tiek finansēti no VNĪ resursiem, ieguldījumus atgūstot ilgtermiņa nomas maksas veidā.

"Pēc arhitekta Nikolaja Trusova projekta veidotā administratīvā ēka – Muitas nams – neapšaubāmi ir kultūrvēsturiska vērtība UNESCO Pasaules kultūras mantojumā iekļautajā Rīgas vēsturiskajā centrā, tādēļ esam pārliecināti, ka ēkas atjaunoto estētisko veidolu turpmāk ik dienu novērtēs gan Iekšējās drošības biroja darbinieki un apmeklētāji, gan arī Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi," pauž Iekšējā drošība biroja priekšnieka vietnieks Normunds Šteinbriks.

Neogotikas stila divstāvu mūra ēka ar uzsvērtu trīsstāvu centrālā rizalīta izbūvi ar torni celta 1875.-1887. gadā pēc arhitekta Nikolaja Trusova projekta kā administratīvā ēka – Muitas nams. Tā ir kultūrvēsturiski vērtīga ēka, kas atrodas "Rīgas pilsētas vēsturiskā centra" teritorijā. Nams celts tūlīt pēc Citadeles nocietinājumu nojaukšanas līdz ar Daugavas krastmalas izbūvi.

1958. gadā izstrādāts projekts ēkas pielāgošanai Ārzemju jūrnieku kluba vajadzībām, kurš tur darbojās līdz 1980. gadu beigām. Pārbūvējot telpas tika paredzēta koncertzāle, deju, kino telpas, restorāna un biljarda zāle. 1981. gadā Vanšu tilta būvniecības laikā tika nojaukti vārti pret Valdemāra ielu, jo tilta konstrukcija tika novietota ļoti tuvu ēkas sānu fasādei.

Kopumā ēka ir saglabājusies savā sākotnējā apjomā ar izteiksmīgu fasāžu kompozīciju un greznu plastisku fasāžu apdari. Atrodoties līdzās Vanšu tiltam un Prezidenta pilij, ēka ir labi nolasāma Daugavas labā krasta panorāmā. Ēka šobrīd ir iznomāta Nodrošinājuma valsts aģentūrai un to lieto Iekšējās drošības birojs – iestāde, kuras uzdevums ir atklāt, novērst un izmeklēt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.

VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro, tostarp deviņām kultūrvēsturiskām ēkām atjaunotas fasādes un/vai jumti. Zināmākie no pērn atjaunotajiem objektiem ir Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejs, Farmācijas muzejs, iemīļotā izstāžu zāle "Arsenāls", kā arī administratīvās ēkas - Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55 un Tiesībsarga birojs, Baznīcas ielā 25, Rīgā.

Šobrīd turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem, tostarp notiek fasādes atjaunošana vēsturiskajam "Saktas" namam Brīvības bulvārī 32, Rīgā. Drīzumā tiks uzsākti būvdarbi Latvijas Leļļu teātrī, Valmieras drāmas teātrī, topošajā Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietā Mārstaļu ielā 6, Rīgā un citās kultūrvēsturiskās ēkās.

Jau ziņots, ka šobrīd VNĪ kultūras pieminekļu attīstībā veic investīcijas 77,3 miljonu eiro apmērā 20 adresēs. Līdztekus sagatavotas projektu iestrādes 75,7 miljonu eiro apmērā 13 adresēs. 2022. gada nogalē vēsturiskajā mājvietā Lāčplēša ielā 25, Rīgā atgriezīsies Jaunais Rīgas teātris, notiek projektēšanas darbi apmeklētāju iecienītās koncertzāles – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietas "Lielā ģilde", atjaunošanai un Ventspils vēsturiskā Gūtšmitu nama pārbūvei Kuldīgas ielā 2, kur taps vienotais klientu centrs 5 valsts un pašvaldības iestādēm.

VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!