Foto: Pļaviņu HES – 55 gadi
Foto: Publicitātes foto

Apritējuši 55 gadi, kopš darbu sāka joprojām viena no lielākajām hidroelektrostacijām Eiropas Savienībā – Pļaviņu HES.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā ir lielākā Daugavas HES kaskādes stacija. Daugavas HES kaskāde nodrošina Latvijai vienus no augstākajiem atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas rādītājiem ES, informē AS "Latvenergo".

1965. gada 19. decembrī tika iedarbināts pirmais no desmit Pļaviņu HES hidroagregātiem – sākot griezties tā aptuveni 620 tonnu smagajai rotējošai daļai, hidroelektrostacija tika pieslēgta energosistēmai tās pašas dienas vēlā vakarā.

Stacijas ar 10 hidroagregātiem būvniecības darbi tika uzsākti 1961. gadā, un ilgu laiku tā bija lielākā betona būve Latvijā.

"Laika gaitā PHES ir saglabājusi savu nozīmi Latvijas energosistēmā, un, lai saglabātu vienu no būtiskākajām valsts ražošanas jaudām, tās uzturēšanai, atjaunošanai un modernizācijai ir atvēlēta ļoti būtiska loma. Rekonstrukcijas gaitā tās jauda no sākotnējiem 825 MW pieaugs līdz 922 MW. Tas ir būtiski, jo Latvijas patēriņš dienā ir aptuveni 1500 MW. Šovasar šī bija valstij izšķiroša jauda, jo pēc notikušās avārijas augstsprieguma tīklā tieši Daugavas HES kaskāde nekavējoties uzsāka ražošanu un nodrošināja stabilu energosistēmas darbu ne tikai Latvijā," norāda AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

"Pļaviņu HES saražo aptuveni 38% no visas Latvijā saražotās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas. Jā, PHES ir vēsturiskais mantojums, kas nesis izmaiņas ainavā, tomēr mēs to mūsdienās izmantojam iespējami labākajā veidā un domājam par tās uzturēšanu, lai tā vēl ilgstoši būtu lieliskā formā Latvijas sabiedrības un ekonomikas labā," piebilst Baļčūns.

Pļaviņu HES ik gadu saražo ap 20% no Latvijas kopējā patēriņa. 2019. gadā Daugavas hidroelektrostacijas saražoja 2047 GWh elektroenerģijas, no kuras lauvas tiesa jeb 56 % tika saražota Pļaviņu HES.

Šobrīd operatīvais personāls ir sagatavots dažādiem attīstības scenārijiem, tajā skaitā darbam pilnīgā izolācijā, lai nodrošinātu valstij nepieciešamo enerģiju, informē AS "Latvenergo".

Uzņēmumā stāsta, ka Pļaviņu HES būvniecības laikā, 60. gados, Padomju Latvijā pieauga elektroenerģijas patēriņš, turklāt ne tikai uz intensīvas rūpniecības rēķina. Patēriņu sāka ietekmēt tas, ka padomju pilsoņu "hruščovku" dzīvokļos parādījās ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas, putekļsūcēji, televizori. Aizvien vairāk elektrību sāka tērēt arī laukos, bet energoefektivitāte ne tuvu nebija prioritāšu sarakstā.

Lai uzbūvētu Pļaviņu HES, no 1961. līdz 1965. gadam tika izrakta un uzbērta zeme 14 miljonu tonnu apjomā. Šāds daudzums atbilst vairāk nekā divu Heopsa piramīdu svaram Ēģiptē.

Lielākā mašīnzāles tilta celtņa celtspēja ir 250 t. Tas ir viens no lielākajiem celtņiem Latvijā. Stacijai ir ļoti augsts kritums – 40 m. Tas aptuveni atbilst deviņu stāvu mājai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropa Enerģētika Latvenergo
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form