Foto: Zolitūdes traģēdijas lietā arestētie 'Maxima' īpašumi  (42)

Nedz policija, nedz tiesa neatklāj to, kādi īpašumi un manta šajā procesā ir arestēta. "Maxima Latvija" iepriekš apstiprinājusi, ka arests noteikts kompānijas loģistikas centram Ķekavas novadā, veikaliem un neapbūvētiem zemes gabaliem. Portālam "Delfi" izdevies noskaidrot vairākus no šiem īpašumiem.

Jāpiebilst, ka liela daļa no "Maxima" veikaliem atrodas īrētās telpās, tādējādi tos šis policijas lēmums nav skāris. Tāpat vairāki no veikaliem savulaik piederējuši "Maxima Latvija", bet vēlāk pārreģistrēti uz citiem uzņēmumiem, kas - tāpat kā Zolitūdē sabrukušā veikala gadījumā - pieder "Maxima" īpašniekiem, nevis pašam Latvijas uzņēmumam. Tādējādi pret šiem īpašumiem likumsargi nevar vērst piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

"Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris gan vairākkārt uzsvēris, ka īpašumu arests tiešā veidā neatstāj ietekmi uz uzņēmuma darbību. Uzskatot šo likumsargu soli par nesamērīgu, uzņēmums to pārsūdzējis Rīgas Ziemeļu rajona tiesā, kas gan policijas lēmumu atstājusi negrozītu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu mantas arests tiek noteikts, lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju. Arestu iespējams noteikt arī tiem īpašumiem, kas pieder personām, kas ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā rīcību.

Kopumā Zolitūdes traģēdijas lietā pret četriem uzņēmumiem sākts piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process. Proti, ja tiesa atzīs uzņēmumu atbildību par traģēdiju, tā varēs spriest par arestētās mantas izmantošanu, piemēram, naudas soda piedzīšanai.

Pašlaik piespiedu līdzekļu process sākts pret četriem uzņēmumiem - "Maxima Latvija", "HND grupa", "CM Consulting" un "Arhitektu firma "Kubs"". Ja "Maxima" gadījumā piemērots īpašumu arests, tad citiem uzņēmumiem, piemēram, arestēti konti.

Pret pieciem cilvēkiem policija lūgusi sākt kriminālvajāšanu par būvniecības notikumu pārkāpšanu: būvinženieri Ivaru Sergetu no "HND Grupas", būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku no "Arhitektu firmas "Kubs"", būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu no "Re&Re" un būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu no "CM Consulting".

Trīs Rīgas būvvaldes darbiniekus policija tur aizdomās amatpersonu pienākumu nepildīšanā, kas izraisījusi smagas sekas. Savukārt "Maxima Latvija" darbiniece Inna Šuvajeva vainota darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanā.

Tāpat kā citiem "Maxima Latvija" īpašumiem šī gada februārī Valsts policija nolēmusi uzlikt arestu uzņēmuma centrālajam birojam un loģistikas centram Ķekavas novada "Abrās", liecina ieraksts Zemesgrāmatā.

Ķekavas novadā attīstītā kompleksa pirmā kārta tika noslēgta 2003.gadā, bet 2007.gadā "Maxima Latvija" noslēdza tā otro kārtu, ziņojot par 7,35 miljonu latu (10,5 miljonu eiro) ieguldījumiem.

Loģistikas centra otrās kārtas atklāšanas laikā tā bija lielākā šāda veida būve Latvijā, sasniedzot 39,6 tūkstošus kvadrātmetru.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem īpašums bankā apķīlāts 16 miljonu latu (22,8 miljonu eiro) apmērā.

2006.gadā atklātais centrs tolaik bija viens no lielākajiem ķēdes veikaliem. Uzņēmums ziņoja par jaunā lielveikala izveidē ieguldītie 7,5 miljoniem latu (10,7 miljoniem eiro). Uz šo īpašumu nostiprināta hipotēka 16,9 miljonu latu (24 miljonu eiro) vērtībā.

Kā liecina Zemesgrāmatas dati, 2007.gadā uzņēmums šo īpašumu no kādas privātpersonas iegādājies par 1,8 miljoniem latu (2,5 miljoniem eiro). Pagaidām gan nekādi būvdarbi teritorijā nav sākti.

Īpašumu "Maxima Latvija", kas tolaik strādāja ar "VP Market" vārdu, 2006.gadā par 843 tūkstošiem latu iegādājās no Arcruni Kirakosjana, liecina ieraksts Zemesgrāmatā.

Vēlāk gan izrādījies, ka Rīgas dome ar Korakosjanu par šo "Valsts nekustamo īpašumu" objektu bija noslēgusi nomas līgumu, nosakot, ka viņš to savā īpašumā iegūt nevar. Kirakosjans turpretim ēku uz sava vārda reģistrējis Zemesgrāmatā un pārdevis. Tiesa valsts prasību vairākās instancēs noraidījusi.

Savukārt 2008.gadā šis bija viens no "Maxima" veikaliem, kur pēc salmonelozes uzliesmojuma Pārtikas un veterinārais dienests ierobežoja kulinārijas ceha darbību.

2002.gadā Saharova ielā atklātā "Maxima" bija tikai otrs šāda nosaukuma veikals Latvijā. Tolaik mazumtirdzniecības ķēdē galvenokārt veikali strādāja ar nosaukumu "T-market".

Pļavnieku iedzīvotājiem gan ideja par jauno lielveikalu negāja pie sirds - iedzīvotāji aicināja apturēt tā būvniecības būvatļauju un skaļi protestēja. Veikala projekts tika koriģēts un rasts kompromiss. Arī Saharova ielas "Maxima" reputācija cieta 2008.gada salmonelozes skandālā.

Tā atklāšanas brīdī uzņēmums ziņoja par aptuveni septiņu miljonu latu (10 miljonu eiro) investīcijām.

2011.gada nogalē ekspluatācijā nodotais lielveikals sākotnēji pilsētā ticis vērtēts neviennozīmīgi - vairāk nekā puse to iedzīvotāju, kas piedalījās projekta sabiedriskajā apspriešanā, bija pret tā būvniecību.

Arī šo īpašumu Valsts policija šī gada februārī arestējusi, tādējādi liedzot īpašniekam to pārdot.