Meriāni norādīja, ka Francija neredz šķēršļus, lai kravu piegādi uz Afganistānu un nākotnē arī atpakaļ nodrošinātu caur Rīgu, izmantojot dzelzceļu. Pavļuts uzsvēra, ka Latvija ir gatava attīstīt kravu koridoru nemilitārām kravām uz un no Afganistānas. Gatavību nodrošināt tehnisko palīdzību ir apliecinājis arī AS "Latvijas Dzelzceļs". Interesi par pārvadājumiem caur Latviju patlaban ir izteikušas vairākas valstis. Pašlaik atbildīgās ministrijas aktīvi strādā pie šī jautājuma, lai arī ilgtermiņā dzelzceļa posmu Rīga-Hairatona (Afganistānā) attīstītu par pastāvīgu kravu pārvadājumu ceļu.
Savukārt Pavļuta tikšanās laikā ar Francijas rūpniecības, enerģētikas un digitālās ekonomikas ministru Ēriku Besonu galvenokārt tika runāts par Eiropas enerģētikas nākotni un izaicinājumiem, kas saistīti ar nepieciešamību sabalansēt cenu, apgādes drošību un ilgtspēju, lai nodrošinātu nākotnē pieaugošo enerģijas pieprasījumu. Tāpat Pavļuts informēja par "Latvijas enerģētikas stratēģiju 2030", uzsverot nepieciešamību diversificēt dabasgāzes piegādes avotus.
Tika pārrunāta situācija saistībā ar Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu jeb ACTA. Abu pušu viedoklis saskanēja, ka ar ACTA ratifikāciju ES dalībvalstis nedrīkst steigties un ir nepieciešams šo nolīgumu plaši apspriest ar sabiedrību, kvalitatīvi skaidrojot un diskutējot par tā mērķiem un saturu.
Neformālā enerģētikas ministru sanāksme bija veltīta atomenerģijas jautājumiem. ES dalībvalstis, kas piedalījās sanāksmē, kopumā secināja, ka atomenerģija joprojām ir uzskatāma par vienu no lētākajām zemas emisiju intensitātes enerģijām. Tāpat valstis bija vienisprātis, ka ES nākotnes enerģijas portfelim jābūt sabalansētam, ņemot vērā gan konkurētspēju, gan drošību un ilgtspēju. Attiecībā uz atomenerģijas drošību, tika uzsvērts, ka tehnoloģijas strauji attīstās un nākotnē atomenerģija kļūs arvien drošāka, taču joprojām jāturpina darbs gan pie sabiedrības informēšanas, gan arī jaunu tehnoloģiju izstrādes. Sanāksmē izskanēja arī ideja, ka jāveido visaptverošs dienests, lai starp valstīm nodrošinātu informācijas apmaiņu, kas saistīta ar atomenerģijas ražošanu.
Latvija ir ieinteresēta, lai kodolenerģijas drošības jautājumi tiktu risināti ne tikai ES, bet arī starptautiskā mērogā, jo šis enerģijas veids tiek ražots ne tikai ES, bet arī ārpus tās robežām. Dalībnieki vienojās, ka dialogs par atomenerģijas potenciālu tiks turpināts un nākamā līdzīga satura sanāksme varētu notikt Londonā.
2011.gada deviņos mēnešos Latvijas un Francijas divpusējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 334,4 miljonus eiro (235,02 miljonus latu), kas ierindoja Franciju 13.vietā Latvijas tirdzniecības partneru vidū. Eksports uz Franciju veidoja 119,4 miljonus latu (83,9 miljonus eiro), bet imports 215 miljonus eiro (151,1 miljonus eiro). Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem Francijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2011. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 41,7 miljonus latu, kas Franciju ierindoja 19.vietā ārvalstu investoru sarakstā.