Restrukturizācijai nebūs pozitīvu seku, un tās īstenošana varētu iezīmēt eiro zonas "gala sākumu," viņš sacīja intervijā radiostacijai RTL.
Tomēr, pēc viņa paustā, restrukturizācija varētu arī aizsākt jaunu posmu sadarbībā starp Eiropas Savienības (ES) valstu valdībām.
"Tas [restrukturizācija] varētu būt [eiro zonas] beigu sākums vai arī jauna [posma] sākums Eiropas [Savienības] integrācijā. Grieķijas dēļ uz kārts ir likta eiro zonas uzticamība un Eiropas [Savienības pastāvēšanas] pamatprincipi," klāstīja Žuijē.
Viņš norādīja, ka Grieķijas problēma izgaismo ļoti spēcīgās domstarpības starp eiro zonas dalībvalstīm, kā arī nepietiekami stipro ekonomisko un finanšu organizētību ES.
Francija kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ir paudušas ļoti kritisku attieksmi pret spiedienu, kādu uz privātajiem Grieķijas parādsaistību turētājiem izdara Vācija, lai panāktu, ka viņi piekrīt piedalīties jaunajā Grieķijas glābšanas plānā.
Iebildumi pret Grieķijas parādu restrukturizāciju, kas radītu zaudējumus bankām, apdrošināšanas kompānijām, krājfondiem un pensiju fondiem un citiem investoriem, kas aizdevušie naudu Atēnām, sakņojas bažās, ka šāds risinājums radikāli samazinātu uzticību Grieķijai.
Valda satraukums, ka restrukturizācijas gadījumā no Grieķijas pastiprināti aizplūstu līdzekļi, pastiprinātos spiediens uz citām finanšu ziņā vājākām eiro zonas valstīm, savukārt ECB varētu īstenot savus draudus pārtraukt piešķirt grieķu bankām savu finansējumu.
Lai spriestu par risinājumu Grieķijas parādu krīzei, piektdien Berlīnē tiekas Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.