Nākotnē visiem uzņēmumiem nāksies domāt kā jaunuzņēmumiem. Tā ir pavisam cita veida domāšana – nevis tāda, kāda ir tradicionālajā uzņēmējdarbībā, bet tāda, kas visu laiku liek būt gatavam uzsākt biznesu no nekā, sarunā ar "Delfi" sacīja futuroloģe Šivija Džērvisa. Viņa ir biznesa konsultāciju uzņēmuma "FutureScape 248" dibinātāja, "Tech Futurist" balvas ieguvēja un marta beigās Rīgā EBIT konferencē runās par nākotnes darbavietām.
Džērvisa starptautiskās konferencēs un lekcijās ierasti ieskicē iespējamos scenārijus, kā darba vidē attīstīsies tehnoloģijas, lai mēs jau šobrīd varētu sākt doties pareizajā virzienā un ieviest tās uzņēmumos.
"Konkurences apstākļi mainās, patērētājiem ir pieejams arvien plašāks izvēļu skaits, un tos vairs nevar uztvert par pašsaprotamiem, par klientiem jācīnās arvien sīvāk. Tas viss turklāt vēl notiek laikā, kad runājam par dažādiem globāliem neskaidrību un drošības jautājumiem. Es cenšos stāstīt par dažādību, par to, kā cilvēkam pārvarēt bailes un būs atvērtākam biznesa dažādošanā," saka Džērvisa.
Viņa vairākkārt uzsver, ka mūsdienās ilgtspējīga biznesa atslēga ir domāšana kā jaunuzņēmumam: "Vienkārši jāsaprot, ka mums apkārt visi pamazām par tādiem pārtransformējas, pat ja uzņēmums ir gadu gadiem sens. Savā darbā cenšos dot instrumentus, kā šādu domāšanu iemiesot biznesa filozofijā."
Kādas prasmes šobrīd ir svarīgākās vadītājiem un līderiem? "Pirmkārt, tā ir empātija. Ir jābūt prasmei iejusties klienta ādā. No šāda skatpunkta vienkārši krietni ātrāk kļūst skaidrs, kuri paveicamie darbi ir svarīgākie. Iepriekš nezināmais tādējādi kļūst pašsaprotams. Šādā izpratnē empātija kļūst par daļu no sadarbības ar klientu, proti, šādi uzņēmējs nevis tikai mēģina pārdot, bet radīt ko jaunu," viņa stāsta.
"Tāpat arī ziņkārība ir būtiska. Tā ir spēja pat pēc gadiem ilgas biznesa vadīšanas uz to lūkoties atvērtu prātu un vēlmi pamanīt ko jaunu, nevis tikai vest uz priekšu pēc jauniem biznesa rādītājiem," saka Džērvisa.
Viņas novērojumi saistībā ar darba ņēmēju ikdienas rutīnu liecina, ka būtu iespējams atļauties domāt drosmīgāk, tiekot pāri aizspriedumiem. "Spēcīgākie stereotipi ir tādi, kas iemieso domāšanu – es strādāju lielā kompānijā, tāpēc tāpat neko neizmainīšu, jo, nu, ir taču noteikumi un regulējumi. Un problēma ir arī tā domāšana, ka esmu tikai darbinieks, es varētu uzsākt arī savu biznesu, bet nevaru, jo manas rokas ir saistītas konkrētajā darbavietā. Pašreiz darba vidē nav lielāka stereotipa par šo. Turklāt tā nav tiesa. Katram darbiniekam ir iespēja domāt kā uzņēmējam. Cita lieta, vai mēs šo iespēju izmantojam. Reizēm rodas sajūta, ka darbinieki par sevi domā tā, ka ikdienas darba vidē drīkst izmantot tikai "copy" un paste", bet tā, protams, nav taisnība, mēs varam vairāk," iedrošina eksperte.
Sarunas laikā viņa arī izsaka komplimentus Rīgai, teikdama, ka Latvijas galvaspilsēta rada iespaidu par jaunu pilsētu, kurā dzīvojošie uzņēmēji ir radoši un nav pazaudējuši izsalkumu pēc panākumiem. Viņa arī uzsver, ka biznesa domāšanas laikmets, kas iet kopsolī ar ceturto industriālo revolūciju, paredz, ka darbiniekiem jāļauj būt vairāk pašiem sev, jo "tas nes līdzi vairāk inovāciju, kā arī šādos apstākļos cilvēki strādā produktīvāk".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
