2021. gada oktobrī kopējais kravu apgrozījums lielajās ostās bija 3,4 milj. tonnu, novembrī – 3,7 milj. tonnu, bet decembrī – 3,8 miljoni tonnu, turklāt novembra un decembra rādītāji pārsniedz iepriekšējā gada šo pašu mēnešu datus, informē Satiksmes ministrija.
“2021. gadā tranzīta un loģistikas nozari turpināja ietekmēt gan ģeopolitiskās situācijas, gan globālās pandēmijas radītie izaicinājumi,” komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš akcentē, ka vairākās kravu grupās, piemēram, kokmateriālu, labības un tās produktu pārkraušanā rezultāti ir stabili un ar tendenci pieaugt.
Veicina tirgus konjunktūra
2021. gada pēdējos mēnešos pieauga pārkrauto akmeņogļu kravas, kas novembrī un decembrī sasniedza un pat pārsniedza 2020. gada labākos rādītājus. Novembrī Latvijas lielajās ostās kopā pārkrāva 489 tūkstošus tonnu akmeņogļu, decembrī – 679 tūkstošus tonnu. Decembra rezultāti ievērojami pārsniedz 2020. gada šī paša mēneša rezultātus un kopumā lielākos 2020. gadā vienā mēnesī pārkrautos apjomus.
Akmeņogļu kravu plūsmas atjaunošanās caur Latviju, ministrija skatījumā, vēlreiz apliecina Latvijas tranzīta koridora un ostu pievilcību un nepieciešamību Krievijas uzņēmējiem, pieaugumu veicina arī pasaules energoresursu tirgus konjunktūra.
Alternatīvi biznesa virzieni
Linkaits uzsver, ka ostām un visiem loģistikas procesa dalībniekiem aktīvi jāstrādā pie alternatīvu kravu piesaistes – kravu diversifikācijas, kā arī jāturpina darbs pie pievienotās vērtības kāpināšanas ostās. Ostu termināļi jau pašlaik demonstrē gatavību elastīgi pielāgoties tirgus prasībām.
Nozares uzņēmēji aktīvi cenšas piesaistīt jaunas kravu grupas, kā arī attīsta alternatīvus biznesa virzienus un meklē jaunas attīstības iespējas. Ostās veidojas apstrādes rūpniecība un pieaug pievienotā vērtība precēm un pakalpojumiem. Industriālajos ražošanas uzņēmumos ir vairāk nodarbināto nekā ostu termināļos un šī tendence turpinās.
Satiksmes ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2021. gadā ostas kopumā pārkrāva 41,7 milj. tonnu kravu. Starp kravu grupām, kurās vērojams pieaugums, 2021. gadā jāizceļ ro-ro (roll-on roll-off) kravas – šajā segmentā pieaugums ir par 14% un īpaši šajā jomā izceļas Liepājas osta, kur reģistrēts ro-ro kravu pieaugums par 61,7%.
Rīgas ostā savukārt par 17,3 % pieaudzis pārkrauto kokmateriālu apjoms. Arī, apkopojot datus ar visām ostām kopumā, redzams, ka kokmateriāli ir viena no tām kravu grupām, kurās 2021. gadā ir apgrozījuma pieaugums – pārkrautas 5,4 miljoni kubikmetru kokmateriālu un tas veido 18,6% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Dzelzceļā kritums
Dzelzceļš 2021. gadā pārvadāja 21,9 milj. tonnu kravu, kas ir 8,9% mazāk kā 2020.gadā. Galvenokārt samazinājums bija tranzīta kravu pārvadājumā caur ostām un importa kravu pārvadājumos, savukārt, sauszemes tranzīta pārvadājumi palielinājās par 18,3%.
Vērtējot dažādās kravu grupās, pieaudzis pa dzelzceļu pārvadāto minerālmēslu, labības un minerālvielu apjoms. Dzelzceļš transportējis 4,4 miljonus tonnu labības un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, minerālmēslu pārvadājumu apjoms sasniedza 2,4 miljonus tonnu (pieaugums par 9%), bet minerālvielas pārvadātas par 58% vairāk, kopumā transportējot 856 tūkstošus tonnu šī veida kravu.
Pamazām savu tirgus daļu kāpina privātie dzelzceļa pārvadātāji, piemēram AS “Baltijas Tranzīta serviss” pārvadāja par 13% vairāk kravu nekā gadu iepriekš, AS “Baltijas ekspresis” pieaugums bija 8%, bet SIA “Euro Rail Cargo” – pat 217% liels pieaugums.
