Foto: Publicitātes foto/"Fazer Latvija"
Šā gada pirmajā pusgadā, neraugoties uz globālajiem satricinājumiem, nepieciešamību ražotājiem pārorientēties, rūpniecība ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā.

Savukārt tagad arvien biežāk izskan vārds "recesija", "sabremzēšanās". Ekonomisti paredz, ka gada otrajā pusē pieprasījums Latvijas rūpniecībā, visticamāk, sāks jūtami mazināties.

Finanšu ministrija (FM) norāda, ka atbilstoši Eiropas Komisijas apkopotajiem aptauju rezultātiem, šā gada jūnijā Latvijas rūpnieku ekonomiskā sentimenta rādītājs turpināja pasliktināties un ir zemākais kopš 2021. gada februāra, kad ekonomika sāka atgūties no Covid-19 otrā viļņa. Noskaņojuma pasliktināšanos nosaka paredzama rūpniecības aktivitātes samazināšanās turpmākajos mēnešos.

ES pašreizējie ekonomiskie notikumi, kā arī karadarbība Ukrainā vislielāko iespaidu atstāj uz patērētājiem, kam seko tirdzniecības un būvniecības nozares, savukārt Latvijā negatīvā ietekme uz tirdzniecību ir viszemākā, taču uz patērētājiem vislielākā, kam seko būvniecības nozare, klāsta FM. Tā norāda, ka Latvijas rūpniecībā joprojām turpināsies pārorientēšanās uz jauniem tirgiem pie strauji augošām ražošanas cenām. Līdz maijam rūpniecībā saražotie apjomi Latvijā ir tikai auguši, taču rūpnieki aptaujās norāda uz paredzamu ražošanas apjomu kritumu turpmākajos mēnešos.

Āboliņš: Pilno ietekmi vēl nejūtam

Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI


Uz nepieciešamību gan meklēt jaunus noieta tirgus, gan izejvielu piegādātājus norāda AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Tomēr ārējais pieprasījums pagaidām saglabājas spēcīgs – gada sākums Latvijas rūpniecībā ir bijis veiksmīgs, un rūpniecība šī gada pirmajā pusē ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā.

Atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem, viņš atgādina, ka šī gada maijā apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā pieauga par 7,5% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. "Tas ir ļoti labs rezultāts, taču par gada otro pusi rūpniecībā esmu piesardzīgs. Pasaules ekonomikā ar katru mēnesi ir arvien vairāk redzamas recesijas tuvošanās pazīmes, Krievija ar gāzes piegāžu samazināšanu cenšas izraisīt vēl dziļāku enerģētikas krīzi Eiropā, kā arī pilno ietekmi no ekonomisko attiecību pārraušanas ar Krieviju pagaidām vēl nejūtam," viņš uzsver.

Maijā Latvijā turpināja augt lielākā daļa no apstrādes rūpniecības nozarēm. Salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu auto detaļu ražošana pieauga par 22,4%, mēbeļu ražošana – 14,8%, apģērbu ražošana – 20,5% un dzērienu ražošana – 21,9%. Savukārt koka izstrādājumu un datoru, kā arī optisko iekārtu ražošana maijā samazinājās par attiecīgi 1%, un 17,3%. "Spēcīgais pieaugums rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā ir saistīts ar diviem faktoriem. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas dēļ daudzu pakalpojumu nozaru darbība bija ierobežota, tādēļ pieprasījums pēc visdažādākajam precēm pasaule ir bijis netipiski liels. Otrkārt, zemo preču krājumu līmeni noliktavās, kas pēc pandēmijas sākumā pieņemtajiem lēmumiem par ražošanas apturēšanu, kā arī krājumu izpārdošanas, bija ievērojami sarukuši," skaidro eksperts.

Gada otrajā pusē pieprasījums Latvijas rūpniecībā, visticamāk, sāks jūtami mazināties. Augstās inflācijas dēļ iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi šogad Latvijā un Eiropā mazināsies, savukārt Covid-19 ierobežojumu atcelšana ļauj atkal pilnvērtīgāk darboties pakalpojumu nozarēm. Tādēļ pēdējos mēnešus Eiropā un ASV jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā sarūk, krājumu līmenis aug un krājumu atjaunošanas cikls tuvojas beigām.

Latvijas ražotāju aptaujas liecina, ka jaunie pasūtījumi joprojām ir gana daudz, taču no globālās rūpniecības bremzēšanās, visticamāk, neizvairīsimies. Turklāt mazāks pieprasījums nāk kopā ar strauji augošām izmaksām. Kopš Krievijas lēmuma mazināt dabasgāzes piegādes Eiropai, dabasgāzes cenas Eiropā ir augušas par vairāk nekā 50%. Tā rezultātā elektroenerģijas cenas Latvijā turpina augt, vietējās elektrības ražošanas jaudas Baltijā nav pietiekamas savam patēriņam, piemēram, Latvija pēdējās nedēļas laikā ir saražojusi tikai aptuveni 40% no sava elektrības patēriņa, un šobrīd nav pamata gaidīt elektrības cenu kritumu gada otrajā pusē. Augsto elektrības cenu ietekmē elektrības patēriņš Latvijā jūnijā ir sācis mazināties un tas, iespējams, jau liecina par zemāku aktivitāti rūpniecībā. Augošās izmaksas ražotāji ir spiesti nodot patērētājiem, un inflācija Latvijā tuvojas 20%; tomēr iedzīvotāji ienākumi tik strauji neaug un, ceļot cenas, ir risks zaudēt tirgus pozīcijas. "Manuprāt, daudziem Latvija ražotājiem gada otrā puse var būt ļoti izaicinoša. Krievijas ietekmi pagaidām vēl nejūtam, ārējās pieprasījums noteikti mazināsies un gada nogalē neizslēdzu ražošanas apjomu kritumu Latvijā," rezumē Āboliņš.

Strautiņš: Lielā atdzišana ir sākusies

Foto: LETA

Apstrādes rūpniecības sniegums maijā arī bankas "Luminor" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē kā ļoti labu. Spītējot pasaules vētrām, nozares izlaide mēneša laikā kāpa par 1,1%, turot gada pieaugumu ļoti augstā līmenī jeb 7,5%. Rūpniecības sniegumu varbūt var raksturot pat ar vārdu "varonīgs", viņš rosina, piebilstot, ka šādu uzslavu noteikti pelnījusi farmācija, ar bijušās PSRS tirgiem visvairāk saistītā nozare, kas spējusi palielināt ražošanu, salīdzinot ar pērno maiju.

Tajā pašā laikā arī viņš norāda uz pieaugošajām bažām par rūpniecības sniegumu gada atlikušajos mēnešos un nākamgad. "Ekonomistu vidū nereti kā jau par notikušu faktu runā par pasaules ekonomikas recesiju varbūt gada nogalē, varbūt nākamgad, kuru radīs kara ietekme, kā arī centrālo banku jau īstenotie un vēl solītie ekonomikas dzesēšanas pasākumi. Ilgtermiņa procentu likmes līdz jūnija sākumam auga, bet tagad ir nostabilizējušās. Finanšu tirgi joprojām ir iecenojuši īstermiņa procentu likmju kāpuma turpināšanos tuvākajā nākotnē, taču ASV jau arī kritumu nākamgad, tātad prognozējot, ka pārkaršanu strauji nomainīs atdzišana," atzīmē Strautiņš.

Pakalpojumu nozaru nākotne vismaz uz nesenās pagātnes fona joprojām izskatās visnotaļ gaiša, bet par rūpniecību ir lielas bažas. Pandēmijas laiks tai izrādījās ļoti izdevīgs, taču tuvojas brīdis, kad ražotājiem par šo ballīti būs jāmaksā. Pakalpojumu nozaru ierobežojumi, kas "iespieda" neproporcionāli lielu pasaules ekonomikas daļu preču nozarēs, ir beigušies. Patērētāji ir sapirkušies daudz visādu verķu un šķiet, ka viņiem kādam laikam pietiks. Tirgotāji pāriet no krājumu palielināšanas uz samazināšanu, tas darbojas kā ekonomikas cikla pastiprinātājs.

Likumsakarīgi, ka Latvijas industrijas kapteiņu prognozes par ražošanu tuvākajā nākotnē kopš marta ir krasi pasliktinājušās. Attiecībā pret vēsturiski vidējo tās pesimistiskākās ir elektronikā, nozarē, kurā pandēmijas ballīte bija visneprātīgākā. Salīdzinoši labvēlīgs nākotnes skatījums ir mašīnbūvē – elektrotehniskajā rūpniecībā, iekārtu ražošanā un remontā, arī likumsakarīgi, jo plānoto enerģētikas revolūcijas investīciju bumu neviens nav atcēlis, atgādina ekonomists.

Izejvielu cenas (S&P GSCI indekss) rada iespaidu, ka kāds ir ievietojis pasaules ekonomiku ātrās sasaldēšanas kamerā. Kopējais izejvielu cenu indekss krities par 12% salīdzinot ar 8. jūnija augstāko punktu. Industriālo metālu cenas, kas vislabāk atspoguļo ekonomikas prognozes, jau kritušās pat par 32%. Enerģijas cenas, kuras šobrīd virza kara un sankciju stāsts, svārstās bez noteiktas tendences. Pārtikas cenas kopš 17. maija ir samazinājušās par 19%. Milzīgā ātrumā krīt kviešu cena, no maija vidus vēsturiskā rekorda nu jau nobirusi ceturtdaļa. Saistīts notikums - globālais konteineru pārvadājumu cenu indekss "Freightos" kopš pērnā septembra rekorda ir samazinājies par 40%. Tātad globālie izejvielu un pārvadājumu tirgi kļūst ražotājiem draudzīgāki, taču Latvijas un Eiropas rūpniekus apbēdina reģionālās enerģētikas jaunās spazmas. Gāzes cenas ar piegādi pēc mēneša šodien sasniegušas 157 eiro/MWh, kas ir divas reizes vairāk nekā 8. jūnijā, kas bija zemākais punkts kopš kara sākuma.

Atkal kāpj elektrības cenas, turklāt šeit ir dubulta bēda. Līdz šim cenas bija augstas, taču zem Rietumeiropas līmeņa, bet šobrīd ir otrādi. Laikā no septembra līdz maijam vidējā cena Vācijā bija 166 eiro, bet Latvijā 141 eiro. Taču šobrīd pie mums strāva maksā dārgāk - jūlijā pirmo četru dienu vidējā cena ir 297,85 eiro. Salīdzinājumam - 2020. gada vidējā cena bija 34,05 eiro, bet pērn tā bija 88,78 eiro.

Koprezultāts tomēr plusos

"Rezumējot teikto, ir sagaidāms, ka gada otrajā pusē Latvijas ražotājus nejaukās spīlēs spiedīs pieprasījuma vājināšanās salikumā ar joprojām ļoti augstām ražošanas izmaksām. Taču gada koprezultāts būs pieklājīgs (pieaugums par aptuveni 4%), pateicoties kāpumam pirmajos piecos mēnešos par 6,9%, tostarp dzērienu ražošanā par 24,2%, poligrāfijā par 18,5%, autobūvē par 17,9%, ķīmijā par 16,4%. Iepriekšējo divu gadu rūpniecības motors kokapstrāde ir augusi par 5,4%, bet maijā reģistrēts kritums par 1%. Laika posmā no janvāra līdz maijam kopumā kritās elektronikas ražošana (-17,6%), papīra (-2,5%), iekārtu (-1,3%), pārtikas (-1%) ražošana," spriež Strautiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!