Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš norāda, ka pēdējā laikā ir aktualizējies jautājums par to, kam tad īsti un kas pieder privātajās akciju sabiedrībās, turklāt daļai kapitālsabiedrību - SIA - dalībnieku reģistrs glabājas komercreģistrā, savukārt otrai kapitālsabiedrību daļai - AS - akcionāru reģistra turētājs ir konkrētās sabiedrības valdes, bet Rīgas Fondu biržā kotēto sabiedrību akcionāru reģistra turētājs - vedējs ir AS Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD).
Valstij ir trīs izvēles iespējas - nedarīt neko, veidot akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā (UR) vai šo funkciju uzticēt privātstruktūrai LCD.
Komerctiesību eksperts Jānis Kārkliņš uzskata, ka speciāls akcionāru reģistrs nav nepieciešams, jo būtisku problēmu nav. "Ja tomēr izšķiras par AS akcionāru centralizēta reģistra izveidi, tad tam būtu jābūt UR," paudis Kārkliņš. UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis norāda, ka akcionāru reģistrs ļautu risināt vairākas problēmas. "Lēmums ir jāpieņem politiķiem, un, ja to uzticēs īstenot UR, tad to darīsim," atzinis Balodis.
To, ka centralizēts AS akcionāru reģistrs ir vajadzīgs, un to, ka tam labākā vieta būtu privātā reģistra centrā LCD, uzsver arī AS LCD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks. "Uzņēmums ar savu darbību ir pierādījis, ka sekmīgi spētu īstenot AS akcionāru reģistra turēšanu, ja vien valsts šādu darbu mums uzticēs," uzsvēris Aščuks.
"Tas, ka Latvijā nav vienota akcionāru reģistra uzņēmumiem ar vārda akcijām, rada problēmas gan pašiem akcionāriem, uzņēmumu valdēm, gan arī valstij, tāpēc situācija ir nobriedusi par labu centralizēta un moderna reģistra izveidei," skaidrojis Aščuks.
Pašlaik atšķirībā no SIA dalībniekiem par ļoti daudzu AS akcionāriem nav nekas zināms, jo ar to akcionāru reģistru vešanu nodarbojas attiecīgo AS valdes. "Pēc SIA Lursoft datiem Latvijā ir 916 AS no kurām biržā kotētās AS ir tikai 33, kuru akcionāru reģistru ved LCD (nosaka normatīvi) un to akcionāri ir zināmi, bet par pārējām 879 AS akcionāriem (pieder vārda akcijas) nekādas informācijas nav, kaut arī to kopējais apmaksātais pamatkapitāls ir 4,23 miljardi Ls (nedaudz vairāk par 8000 akcionāru) — vidējais apmaksātais pamatkaptāls ir 4,8 miljoni latu un aktīvu kopsumma vidēji uz vienu AS ir 10 miljoni latu," iespaidīgos datus min Aščuks.
Viņš norāda, ka akcionāru reģistru šajās 879 AS kārto valde, turklāt normatīvi nenosaka, kādā formā šim reģistram jābūt. Viņš norāda, ka vārda akciju īpašniekiem vai to mantiniekiem ir bijušas problēmas ar īpašumtiesībām — akcionāru ķildas, kas esot tieši saistītas ar akcionāru reģistra iztrūkumu.
Vairāku laikraksta aptaujāto slēgto AS akcionāri uzskata, ka akcionāru reģistru kārtošana un turēšana ir nododama tikai un vienīgi valsts iestādei - UR, jo šādu tiesību nodošana ar likumu privātstruktūrai esot vērtējama kā sava veida ienākumu ģenerēšana un garantēta pakalpojumu uzspiešana.
Arī SIA "Lursoft" valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa uzskata, ka attiecībā uz komersantiem optimālākais un loģiskākais variants akcionāru reģistra izveidošanai būtu to iekļaut UR IS, līdzīgi kā tas ir dalībnieku reģistram attiecībā pret SIA. "UR ir tā iestāde, kuru ikviens komersants ir jau iepazinis komercsabiedrības dibināšanas brīdī, kur jau ir visa komercsabiedrības reģistrācijas un izmaiņu lietas dokumentācija," skaidrojusi Riekstiņa.
Turklāt UR IS kā valsts informācijas sistēmas izveidotie datu apmaiņas risinājumi ar citām valsts informācijas sistēmām varētu nodrošināt nepieciešamo datu saņemšanu (piem., VID, CSP utt., kurām attiecīgā informācija nepieciešama savu funkciju veikšanai).
Laikraksts atgādina, ka akcionāru reģistrs varētu novērst situāciju, kad nav zināms, kam īsti pieder konkrētās AS akcijas, un gādātu, lai netiktu uzlikti kādi liegumi rīcībai ar tām akcijām, kuras nepieder personai, kuras mantas arests tiek lūgts utt. Tiesa gan, šādai idejai ir oponenti, kuri lēš, ka un tik mazam subjektu lokam nav lietderīgi izveidot īpašu , vēl jo vairāk, ja par tā dēvētajām skandalozajām AS var uzskatīt tikai dažas - uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Lai arī Komerclikums akcionāru paziņošanu komercreģistram neparedz, tomēr daļa AS to ir izdarījušas. Turklāt Koncernu likums paredz, ka, iegūstot vairāk par 10% akciju konkrētajā AS, akcionāram par to jāziņo sabiedrības valdei, savukārt tai ir jāziņo Komercreģistram.
Turklāt šāda ziņošana komercreģistram AS valdei ir jāveic ikreiz, kad kāda akcionāra līdzdalība pārsniedz ne tikai 10%, bet arī 25%, 50%, 75% vai 90%. Taču UR nevar kontrolēt, vai šāds nosacījums kādam akcionāram kādā AS ir iestājies vai nav, un tādējādi šī norma īsti nedarbojas