Foto: LETA

Gāzes infrastruktūras lietošanas tarifi Latvijā pārredzamā nākotnē pieaugs, trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, spriežot par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Gints Zeltiņš.

Viņš gan skaidroja, ka nav tik ļoti saistīts ar gāzes tirgus atvēršanu un energokompānijas "Latvijas Gāze" sadalīšanu, cik ar krītošo dabasgāzes patēriņu Latvijā. Infrastruktūras izmantošanas maksas nemainās, taču gāze tiek patērēta mazāk, kas attiecīgi nozīmē, ka, saglabājoties šādai tendencei, pārredzamā nākotnē Latvijā pieaugs gāzes infrastruktūras lietošanas tarifi.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka ziemā ir nepieciešams gāzes uzkrājums Inčukalnā pazemes gāzes krātuvē, lai tirgus Latvijā darbotos. Tādēļ būtu jāuzliek pienākums kādam glabāt gāzi Inčukalnā, taču pagaidām plānotajās izmaiņās regulējumā nav skaidrība, kas to darīs un kā sadalīsies izmaksas.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē pauda, ka Enerģētikas likumā paredzēts noteikt pienākumu gāzes pārvades sistēmas operatoram nodrošināt pilnvērtīgu tirgus darbību, kas tostarp ietver krājumu nodrošināšanu.

Savukārt, runājot par krītošo dabasgāzes patēriņu, ministre norādīja, ka situāciju varētu uzlabot, Latvijā piesaitot energoietilpīgus uzņēmumus, kam palīdzēs gāzes tirgus atvēršana un tai sekojošā konkurence gāzes tirgū.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, kas tostarp paredz "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Valdība attiecīgos likuma grozījumus par spīti "Latvijas Gāzes" iebildumiem atbalstīja septembra vidū.

EM sagatavoto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu, ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēju vienojoties.

Pēc EM paustā, veidojot nosacījumus efektīvam un integrētam dabasgāzes tirgum, nepieciešams lietotājiem nodrošināt iespēju izvēlēties tirgotāju un saņemt dabasgāzi par tirgus cenām. Likumprojekts paredz, ka 2017.gada 3.aprīlī dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem - tas nozīmē, ka dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana. Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017.gada 3.aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu vai par tirgus cenu. Dabasgāzes pārvades un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Likumprojektā iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam "Latvijas Gāze" ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no "Latvijas Gāzes". Tās īpašnieki būs ar "Latvijas Gāzi" vai tās akcionāriem nesaistītas personas.

Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Gadījumā, ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.

Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka regulatoram jāuzrauga vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbilstība neatkarības prasībām, kā arī jāizstrādā pārvades un uzglabāšanas tarifa metodika. Likumprojektā arī noteikts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būs regulēta pieeja, lai ikviens tirgus dalībnieks var glabāt tajā gāzi, ievērojot vienādus tirgus nosacījumus.

Tāpat Ministru kabinetam noteikts pienākums izstrādāt dabasgāzes drošības rezerves izveidošanas un izmantošanas kārtību, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi.

Saeimai par attiecīgo likumprojektu jālemj trijos lasījumos.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas Gāzes" lielākie īpašnieki ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International", Krievijas "Gazprom" un "Itera Latvija".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!