Ēka, kurā atrodas Ģenerālprokuratūra.
Foto: LETA

Ģenerālprokuratūra izvērtēs Satiksmes ministrijas (SM) un Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto un nosūtīto informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Bertolta Flika rīcībā.

Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne apstiprināja, ka iesniegums ir saņemts šodien un tas tiks izvērtēts. No ministrijām saņemtā informācija ir klasificēta, tādēļ prokuratūras pārstāve iesnieguma saturu neatklāja.

Arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) plašāku skaidrojumu par iesniegto materiālu būtību nesniedza, uzsverot, ka rīt, 6.augustā, "airBaltic" jautājums tiks vērtēts valdībā un līdz tam laikam ar kādiem publiskiem paziņojumiem nākt klājā būtu pāragri. Ministrs vien apstiprināja, ka prasība vērsta tikai pret Fliku un tajā norādīts gan uz viņa kā uzņēmuma vadītāja, gan amatpersonas darbībām.

Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) neatklāja prokuratūrai nosūtīto materiālu būtību, vien uzsverot, ka tiesībsargājošajām iestādēm tagad jāvērtē - ir vai nav bijuši pārkāpumi. Turpmākajai rīcībai ar lidsabiedrību valdība arī nolīgusi konsultantus un viņu sniegto informāciju rīt plānots uzklausīt.

Ministrijas preses pārstāvis Aivis Freidenfelds uzsvēra, ka nosūtītajā vēstulē Ģenerālprokuratūrai ir apkopots abu ministriju, auditorfirmas "PricewaterhouseCoopers" un valdības konsultanta "Prudentia" agrāk secinātais.

Jau ziņots, ka ST sadarbībā ar TM valdības uzdevumā sagatavoja un nosūtīja informāciju Ģenerālprokuratūrai par iespējamajiem pārkāpumiem "airBaltic" valdes priekšsēdētāja rīcībā, laikrakstam "Diena" norādīja SM valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Nav zināms, ko tieši SM un TM savā iesniegumā lūdz izmeklēt. Kā vēsta laikraksts, noprotams, informācijā apkopots abu ministriju, valdības konsultanta "Prudentia", kā arī auditorfirmas "PricewaterhouseCoopers" agrāk secinātais, veicot dažādas pārbaudes "airBaltic". "Saturu atklāt nevaru, tā ir ierobežotas pieejamības informācija," uz "Dienas" jautājumu par iesnieguma būtību atbildējis Matīss.

Iepriekš SM, TM un Valsts kancelejas juristi ilgstoši apsvēra, vai valsts rīcībā ir pietiekami daudz argumentu, lai vērstos tiesībsargājošajās iestādēs. Paredzams, ka valdība nākamnedēļ kārtējo reizi spriedīs par to, vai un kā valstij kā "airBaltic" līdzīpašniekam būtu jāiesaistās aviokompānijas finanšu situācijas stabilizēšanā. Valdībai jāizšķiras, vai pārņemt "airBaltic" privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" kapitāla daļas vai vienoties par aviokompānijas glābšanu kopā ar otru akcionāru.

Kā ziņots, valsts ir saņēmusi neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti "airBaltic" zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā.

23.augustā valdība nolēma piedalīties "airBaltic" glābšanā. Konsultāciju kompānijai "Prudentia" jāizvērtē, kā valstij labāk piedalīties kompānijas tālākā attīstībā. "Prudentia" pētīšot divus scenārijus - valsts piedalās līdzvērtīgi kā otrs akcionārs vai "valsts pilnībā piedalās visā kompānijas darbībā". Pēc valdības pārstāvju iepriekš teiktā, pārdot "airBaltic" akcijas pašreizējā situācijā valstij nav ieteikuši konsultanti.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form