Foto: LETA

Krievijas sāktā kara dēļ Ukrainā būtu nepieciešams apsvērt iespēju terminēti noteikt atkāpes no vides un klimata mērķiem, lai lauksaimnieki varētu izmantot zemi pārtikas audzēšanai, otrdien, tiekoties ar Eiropas Komsijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski, pauda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrijā "Delfi Bizness" informēja, ka Gerhards otrdien ticies ar Vojcehovski, kurš darba vizītē apmeklē Latviju.

Tikšanās laikā Zemkopības ministrijā puses pārrunāja situāciju pārtikas tirgū un lauksaimniecībā un izaicinājumus, ar kādiem saskaras ES dalībvalstis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Gerhards atkārtoti vērsa lauksaimniecības komisāra uzmanību uz to, ka jau pirms kara ražošanas izmaksas Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem bija stipri augušas. Savukārt Krievijas karš Ukrainā ir gan sadārdzinājis resursu un izejvielu cenas, gan nozīmīgi negatīvi ietekmējis piegāžu ķēdes. Neskatoties uz to, ka Latvijas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji strādā ļoti sarežģītos apstākļos, viņi turpina ražot produkciju līdzšinējā apmērā.

“Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri kopā ar EK tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji reaģēja un pieņēma vairākus būtiskus lēmumus, kas palīdzēs lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Tajā skaitā tiks sniegts arī finansiāls atbalsts. Tomēr ir jārēķinās, ka atkarībā no situācijas būs nepieciešams vēl papildu atbalsts no Eiropas Savienība puses. EK ir obligāti jāveic izvērtējums par to, kā katrs no jaunajiem Zaļā kursa mērķiem realitātē ietekmēs pārtikas ražošanu, un to, cik daudz saražojam un kā tas ietekmēs pārtikas cenas,” norāda Gerhards.

Tikšanās laikā Gerhards vienlaikus norādīja arī uz nepieciešamību apsvērt iespēju terminēti noteikt atkāpes no vides un klimata mērķiem, lai lauksaimnieki varētu izmantot zemi pārtikas audzēšanai. Un šīs atkāpes ir jāpatur spēkā līdz brīdim, kad karš ir beidzies un pārtikas ražošana Eiropā vairs nav pakļauta riskiem.

Otrs nozīmīgs jautājums, ko amatpersonas otrdien pārrunāja divpusējās tikšanās laikā, bija saistīts ar Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu (SP) nākamajiem pieciem gadiem (2023.-2027.). Latvija ir saņēmusi EK komentārus un ieteikumus par Latvijas KLP SP plānotajiem pasākumiem, atzīmējot plāna augsto pabeigtības līmeni. Vienlaikus EK ir aicinājusi pārskatīt KLP stratēģiskos plānu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

“Latvija uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujais izejvielu un energoresursu cenu pieaugums prasa steidzamus risinājumus. Diemžēl šādus risinājumus Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plāns uzreiz nevar nodrošināt. ES ir jāspēj atrast līdzsvaru starp mūsu finansiālajām iespējām un augstākām ambīcijām un papildu atbalsta instrumentiem, lai risinātu visas identificētās vajadzības, jo īpaši saistībā ar klimata un vides mērķiem,” uzsver Latvijas zemkopības ministrs.

Vizītes laikā Gerhards piedalījās arī Vojcehovska sarunā ar Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Savukārt, pēcpusdienā zemkopības ministrs ar lauksaimniecības komisāru apmeklēs zemnieku saimniecību “Vaidelotes” Bauskas novada Codes pagastā un zemnieku saimniecību “Rudeņi” Jelgavas novada Sesavas pagastā.

Vizītes noslēgumā amatpersonas Lielplatones muižas vēsturiskajā parkā Jelgavas novadā paredzēts stādīt liepas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!