Globālās tirdzniecības vājums atspoguļojas Latvijas eksporta izredzēs, vērtē ekonomisti  (4)

"Tādi nepārdomāti politikas lēmumi kā tirdzniecības tarifu paaugstināšana un Breksits nelabvēlīgi ietekmē ne tikai pasaules ekonomikas izaugsmi un starptautiskās tirdzniecības plūsmas, bet arī mazo un atvērto Latvijas ekonomiku. Līdz ar ekonomikas izaugsmes bremzēšanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs vājinās pieprasījums pēc Latvijā ražotām precēm, kā rezultātā eksports ir savārdzis, un šogad jau ceturto mēnesi redzam kritumu preču eksporta vērtībā," teic "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Finanšu ministrijā norāda, ka situācija ES valstu griezumā ir atšķirīga, bet bažas rada apstrādes rūpniecības kritums lielākajā ES ekonomikā Vācijā, kopumā par 3,9% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. To apliecina arī Vācijas apstrādes rūpniecības PMI indekss, kas šā gada septembrī sasniedza zemāko līmeni kopš pasaules finanšu krīzes. Latvijā apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā 2019. gada astoņos mēnešos vēl ir bijis augošs, tomēr pieauguma tempi kļūst arvien zemāki, un pēdējos mēnešos pieaugums bija minimāls. Kopumā tas norāda uz ārējā pieprasījuma mazināšanos, un apstiprina jau iepriekš izteiktās bažas par to, ka eksporta izaugsme šogad būs ievērojami zemāka nekā pērn.

"Tas viss norāda, ka globālā tirdzniecība gada atlikušajos mēnešos turpinās stagnēt vai pat kristies. Latvijas eksportētājiem jārēķinās, ka konkurence eksporta tirgos saasināsies un primārais mērķis būs noturēt esošās pozīcijas, kaut šādos apstākļos vienmēr paveras jaunas iespējas. Ņemot vērā Latvijas uzņēmēju elastību, tas varētu sniegt izredzes līdz šim mazāk pieejamos tirgos vai nišās, kas nozīmē, ka plānus par jaunu tirgu apguvi atmest pilnībā var nebūt pareizi," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Kopumā gada astoņos mēnešos eksports bija par 0,4% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 1%. Neskatoties uz to, ka augustā bija vērojams eksporta vērtības samazinājums, tomēr gadā kopumā tiek prognozēts neliels eksporta pieaugums," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Augustā Latvijas preču eksports samazinājās par 2,1%, bet imports par 15,1%. Savukārt gada astoņos eksports tik tikko turas virs iepriekšējā gada līmeņa, tas ir pieaugums vien 0,4%, kamēr imports ir viens par 1% augstāks. Būtiskākais kritums vērojams kokrūpniecības, mehānismu un mehānisko ierīču, transporta līdzekļu, kā arī naftas un tās produktu eksportā. Nevar nepamanīt, ka ārējās tirdzniecības apjomu dinamiku ietekmē starptautiskās tirdzniecības likstas, kas atsaucas to preču kritumā, ko Latvija reeksportē. Šobrīd jūk iestrādātās piegāžu ķēdes un nenoteiktība bremzē preču plūsmas. Tāpat sarežģījumus – gan cenu, gan pieprasījuma kritumu izjūt Latvijas eksporta balsts – kokrūpniecība. Ir pilnīgi skaidrs, ka, kamēr starptautiskā tirdzniecības saspīlējums nemazināsies un izveidosies jaunā kārtība, ārējās tirdzniecības izaugsme būs lēna vai pat nīkuļos. Latviju nedaudz sargā tas, ka pamatā tās galvenie tirgi ir ES valstis, kas varētu mazināt pieprasījuma svārstības. Taču tā kā pats reģions ir atkarīgs no starptautiskās tirdzniecības pastarpināti globālajā arēnā notiekošais atspoguļojas arī Latvijas eksporta izredzēs.

Kas notiek globālajā arēnā? Pēdējie CPB Nīderlandes biroja publicētie dati rāda, ka pasaules tirdzniecības apjomi jūlijā pieauga par 1,9%, kas kompensēja kritumu jūnijā par 1,6%. Eksports palielinājās lielākajā daļā reģionu, izņemot eirozonu, kas piedzīvoja kritumu. Īpaši aktīvs bija Āzijas reģions, kur eksports jūlijā palielinājās par 4,2%. Āzijas reģions kļūst arvien pašpietiekamāks un tirdzniecības pieaugums saglabājas ap 1% gadā. Āzijas tirdzniecības pieaugums pēdējos mēnešos ir bijis straujāks par globālās tirdzniecības pieaugumu galvenokārt tāpēc, ka globālā pieauguma tempu kavē eksporta kritums no Latīņamerikas un Tuvajiem Austrumiem. Globālā līmenī tirdzniecības apjoma vājumu joprojām lielā mērā varētu būt raisījis gaisa kravu pārvadājumu kritums, kamēr jūras pārvadājumi turpina pieaugt, kaut arī ļoti lēni. Taču apsteidzošie rādītāji liecina, ka globālās tirdzniecības pieaugums augustā joprojām ir bijis lēns. Aplēses par RWI konteineru caurlaides spēju, kas izseko jūras kravu apjomus caur pasaules lielākajām ostām, norāda, ka kravu apjomu kāpums varētu būt vien knapi virs nulles.

Skatoties tuvākajā perspektīvā un izprastu pasaules tirdzniecības stāvokli, kas norādītu arī uz nosacījumiem Latvijas eksportētājiem, jāsecina, ka pašreizējie rādītāji rāda nomāktu prognozi. Globālās rūpniecības PMI indeksa jauno pasūtījumu apakšindekss augustā strauji samazinājās. Savukārt globālo gaisa kravu jaudas (noslodzes) koeficients salīdzinājumā ar iepriekšējiem standartiem ir zems. Tas viss norāda, ka globālā tirdzniecība gada atlikušajos mēnešos turpinās stagnēt vai pat kristies. Latvijas eksportētājiem jārēķinās, ka konkurence eksporta tirgos saasināsies un primārais mērķis būs noturēt esošās pozīcijas, kaut šādos apstākļos vienmēr paveras jaunas iespējas. Ņemot vērā Latvijas uzņēmēju elastību, tas varētu sniegt izredzes līdz šim mazāk pieejamos tirgos vai nišās, kas nozīmē, ka plānus par jaunu tirgu apguvi atmest pilnībā var nebūt pareizi.

Latvijas preču eksporta vērtība 2019. gada augustā bija par 2,1% zemāka nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, liecina aktuālākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību. Eksporta kritums bija paredzams, uz ko iepriekš norādīja gan vājā eksporta dinamika iepriekšējos mēnešos, gan lēnākā ekonomikas izaugsme pasaulē kopumā un apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma kritums pasaulē, it īpaši Eiropas Savienībā (ES), kas veido gandrīz trīs ceturtdaļas no Latvijas preču eksporta tirgus.

ES ekonomikas attīstība šā gada pirmajā pusgadā piebremzējās līdz 1,4% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,3%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ. Tādējādi ES eksporta izaugsme samazinājusies no 3,8% 2018. gada pirmajā pusgadā līdz 2,5% šā gada pirmajā pusē. Savukārt apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms, kas savā veidā ir apsteidzošais rādītājs eksportam, jo ātrāk reaģē uz ārējā pieprasījuma izmaiņām, šā gada septiņos mēnešos vidēji ES samazinājies par 0,3%, bet kritums jūlijā gada griezumā bija 1,2%.

Situācija ES valstu griezumā ir atšķirīga, bet bažas rada apstrādes rūpniecības kritums lielākajā ES ekonomikā Vācijā, kopumā par 3,9% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. To apliecina arī Vācijas apstrādes rūpniecības PMI indekss, kas šā gada septembrī sasniedza zemāko līmeni kopš pasaules finanšu krīzes. Latvijā apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā 2019. gada astoņos mēnešos vēl ir bijis augošs, tomēr pieauguma tempi kļūst arvien zemāki, un pēdējos mēnešos pieaugums bija minimāls. Kopumā tas norāda uz ārējā pieprasījuma mazināšanos un apstiprina jau iepriekš izteiktās bažas par to, ka eksporta izaugsme šogad būs ievērojami zemāka nekā pērn.

Preču eksporta vērtība 2019. gada astoņos mēnešos kopumā bija vien par 0,4% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, kamēr iepriekšējā gada pirmajos astoņos mēnešos preču eksporta pieaugums bija 12,0%. Eksporta attīstību šogad ietekmē ne tikai ārējā pieprasījuma samazinājums, bet arī straujš mehānismu un mehānisko ierīču grupas reeksporta kritums. Mehānismu un mehānisko ierīču eksporta vērtība šā gada astoņos mēnešos bija par 31,7% zemāka nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, ko negatīvi ietekmēja turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājums uz ASV 243 miljonu eiro apmērā. Ja no preču eksporta vērtības izslēgtu turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritumu, tad preču eksporta pieaugums šā gada astoņos mēnešos būtu 3,3%.

Lielākais eksporta vērtības kritums augustā tika reģistrēts tieši mehānismu un mehānisko ierīču eksportā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu samazinājies par 44,2%. To noteica turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritums par 40,3 miljoniem eiro. Šo preču eksporta samazinājums ir saistīts ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības flotes atjaunošanu un attiecīgi tās tehnisko apkalpošanu, kad vairāki lidmašīnu dzinēji ap 40 miljonu eiro vērtībā tika nosūtīti atpakaļ uz rūpnīcu, lai veiktu tehnisko apskati. Visticamāk arī septembrī būs līdzīga negatīva ietekme, jo arī pērnā gada septembrī šo preču eksporta vērtība bija ap 40 miljoniem eiro. Savukārt turpmākajos mēnešos negatīvā ietekme mazināsies.

Ceturto mēnesi pēc kārtas gada izteiksmē mazinās koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība, bet augustā kritums veidoja 15,0%. Izņemot koksnes eksportu uz Igauniju, kas gada izteiksmē pieauga par 6,2%, koksnes eksporta kritums fiksēts galvenajos šo preču noieta tirgos jeb eksportā uz Lielbritāniju, Vāciju, Zviedriju un Somiju. Svarīgi norādīt arī krituma apjomu, jo tas ir visai iespaidīgs, attiecīgi 27,3%, 28,6%, 26,4% un 19,3%. Koksnes eksporta kritumu pēdējos mēnešos ietekmē gan cenu dinamika eksporta tirgos, gan iepriekšējā gada augstā bāze. Pērn koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība Latvijā sasniedza 2,3 miljardus eiro jeb augstāko līmeni 25 gadu periodā, ko veicināja straujš koksnes cenu kāpums pasaulē.

Savukārt šogad koksnes cenu dinamika pasaules tirgos kopumā ir lejupvērsta, tādējādi negatīvi ietekmējot šīs preces eksporta vērtību. Kopš šā gada aprīļa arī kokapstrādes nozarē uzrāda saražotas produkcijas kritumu. Tādējādi koksnes eksporta attīstības perspektīvas jāvērtē piesardzīgi. Turpmāko attīstību ietekmēs koksnes cenu dinamika pasaulē, Lielbritānijas vienošanās līgums par izstāšanos no ES (pagaidām ir atlikts līdz šā gada oktobra beigām), kā arī būvniecības nozares attīstība visā ES. Astoņos mēnešos koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība bija par 1,1% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tomēr 2019. gadā kopumā koksnes eksports visticamāk būs zemāks nekā pērn.

Preču eksporta datos augustā tomēr ir arī viena pozitīva ziņa, kas attiecas uz graudaugu eksportu, jo tas palielinājies 3,1 reizi salīdzinājumā ar pērnā gada augustu, sasniedzot 80 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka šā gada labā graudaugu raža pakāpeniski sāk atspoguļoties arī eksporta datos. Pērnajā gadā bija vērojama pretējā situācija un vājā graudaugu raža negatīvi ietekmēja šo preču eksporta apjomus. Ņemot vērā bāzes efektus, sagaidāms, ka arī turpmākajos šā gada mēnešos graudaugu eksports būs augošs, tādējādi kompensējot koksnes eksporta kritumu.

Tādi nepārdomāti politikas lēmumi kā tirdzniecības tarifu paaugstināšana un Breksits nelabvēlīgi ietekmē ne tikai pasaules ekonomikas izaugsmi un starptautiskās tirdzniecības plūsmas, bet arī mazo un atvērto Latvijas ekonomiku. Līdz ar ekonomikas izaugsmes bremzēšanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs vājinās pieprasījums pēc Latvijā ražotām precēm, kā rezultātā eksports ir savārdzis, un šogad jau ceturto mēnesi redzam kritumu preču eksporta vērtībā. Augustā preču eksports eiro izteiksmē samazinājās par 2,1%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. Daļu krituma var novelt uz cenu samazināšanos. Ražotāju cenas eksportētajai produkcijai šajā pašā periodā saruka par 1,4%. Tomēr plok arī eksportēto preču apjoms.

Augustā beidzot eksportā varējām novērot šī gada labās graudaugu un rapša ražas augļus. Augu valsts produktu eksporta vērtība palielinājās vairāk nekā divtik. Ar to gan bija par maz, lai kompensētu kritumu citās preču grupās. Vislielākais kritums bija vērojams mehānismu un mehānisko ierīču eksporta vērtībā, kam sekoja koks un tā izstrādājumi. Lielāko daļu koka un tā izstrādājumu eksporta veido Latvijā ražota produkcija. Dati par produkcijas izlaidi un jaunajiem pasūtījumiem kokapstrādē norāda, ka nozarē grūti laiki vēl saglabāsies un tātad šīs preču grupas eksportā arī nākamajos mēnešos, visticamāk, redzēsim mīnusus. Koks un tā izstrādājumi veido gandrīz piekto daļu no kopējā Latvijas eksporta, tāpēc norises šajā nozarē būtiski ietekmē arī kopējo eksporta ainu. Atšķirībā no koka mehānismu un mehānisko ierīču eksportā nereti liela loma ir reeksportam, tātad produkcijai, kas tiek saražota ārpus Latvijas. Augustā būtiski ir samazinājies turbo dzinēju reeksports, kas Latvijas ekonomiku tiešā veidā ietekmē maz. Šo efektu izslēdzot, eksporta vērtība augustā krituma vietā patiesībā ir uzrādījusi vārgu izaugsmi.

Gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos eksporta izaugsme saglabāsies vārga un atsevišķos mēnešos atkal redzēsim mīnusus. Tirdzniecības partneru ekonomikas turpinās bremzēties, arvien vairāk ierobežojot eksporta iespējas. Augu valsts produktu eksporta kāpums šīs nelabvēlīgās tendences, visticamāk, spēs tikai daļēji kompensēt. Eksportējošo nozaru, īpaši, apstrādes rūpniecības, uzņēmumi var saskarties ar mazākiem ienākumiem un rentabilitātes pasliktināšanos.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūlijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,1%. Savukārt preču imports samazinājās ievērojami straujāk – par 15,1%.

Eksporta samazinājumu augustā būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču eksporta samazinājums. Ievērojami samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, dzelzs un tērauda un minerālā kurināmā un naftas produktu eksporta apjomi. Savukārt augustā būtiski pieauga graudaugu kultūru, kā arī farmācijas produktu un eļļas augu sēklu eksporta vērtība.

2019. gada augustā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,3%. Eksports saruka uz Apvienoto Karalisti (koksne), Zviedriju (koksne), Franciju (elektroierīces un iekārtas) un Igauniju (dzelzs un tērauds). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (farmaceitiskie produkti u.c.).

Savukārt būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 9,8%, tai skaitā uz Krieviju – par 9,8% (elektroierīces, apģērbs u.c.). Pieauga eksports arī uz Kazahstānu un Baltkrieviju.

Augustā samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 13,7%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi), bet pieauga uz Saūda Arābiju un Nigēriju (graudaugi – uz abām valstīm).

Preču importa samazinājumu augustā lielā mērā noteica naftas pārstrādes produktu (gan cenu, gan arī apjomu dēļ) un lidaparātu un to daļu importa vērtības kritums. Saruka arī mehānismu un ierīču, kā arī dzelzs un tērauda importa vērtība. Savukārt pieauga vieglās un ķīmiskās rūpniecības preču importa vērtība.

Kopumā gada astoņos mēnešos eksports bija par 0,4% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 1%.

Neskatoties uz to, ka augustā bija vērojams eksporta vērtības samazinājums, tomēr gadā kopumā tiek prognozēts neliels eksporta pieaugums.