Pēc viņa sacītā, lai arī, strādājot pie ES Kopējās lauksaimniecības politikas iestrādnēm, visos ziņojumos runāts par godīguma principu, nekur nebija atšifrēts, kas ar to domāts.
"Vairāk runāja par aktīvajiem zemniekiem, "zaļajiem tiešmaksājumiem". Manās rokās nonāca Eiropas Komisijas pētījums, kas nav publisks. Visvairāk mani sarūgtināja, ka tajā ir ļoti rūpīgi analizēti visi iespējamie varianti. Izvēlētajam variantam, kas ir mums visneizdevīgākais un pašlaik tiek apspriests, nav nekāda lauksaimnieciska pamatojuma, tā pamatā ir tīrā politika, kas saistīta ar valstu lielumu un ietekmi," sacījis Godmanis.
Šajā variantā, pēc EP deputāta sacītā, lielākie ieguvēji ir Rumānija, Polija un Spānija, kur kopā ir aptuveni 100 miljoni iedzīvotāju. Ja ņem vērā šo valstu deputātu skaitu EP un agrāro sektoru, "šie ieguvēji Eiropai ir politiski ļoti svarīgi, daudz svarīgāki nekā mazās Baltijas valstis", uzskata Godmanis.
"Lai pievilktu mūs līdz tiem 80% [no vidējā ES lauksaimnieku saņemtā tiešmaksājuma apmēra], vajadzētu pārdalīt 847 miljonus eiro (595 miljonus latu). Starpība ir 110 miljonu, kas nav milzīga nauda, bet ir politika. Ar ekonomiku šim priekšlikumam sakara nav," uzskata EP deputāts no Latvijas.
Viņaprāt, nav arī argumentēta skaidrojuma, kāpēc izvēlēts Latvijai visneizdevīgākais variants. Bija arī piedāvājumi, ka nevienai dalībvalstij nebūtu mazāk tiešmaksājumi nekā 80% no ES vidējā, tad Latvija saņemtu 213 eiro (150 latus) uz hektāru. Tāpat tika spriests par objektīvajiem kritērijiem, kas Latvijas lauksaimniekiem dotu iespēju saņemt līdz pat 267 eiro (188 latus) par hektāru.
Godmanis norāda, ka nevar uz politisku piedāvājumu atbildēt tikai racionāli, ir jāatbild politiski.
"1998. gads, kad Viļa Krištopana valdībā biju finanšu ministrs, vēsturē iegāja ar "cūku kariem". Lauksaimnieki vērsās valdībā ar lūgumu pēc palīdzības, jo valstī uz pārstrādi importēja cūkgaļu no Igaunijas un Somijas. Mēs uz simt dienām piemērojām pretdempinga mehānismu - tas bija liels troksnis, bet atstāja iespaidu. Es personīgi absolūti neaicinu valdību pieņemt šādu lēmumu, tas ir jādara tiem, kas cietīs visvairāk, - zemniekiem un ražotājiem," sacījis EP deputāts, uzsverot, ka ir jābūt gataviem rīkoties radikāli.
"Un jāvienojas ar Lietuvu - ja Polija saņem šos lielos maksājumus, mēs un Lietuva reāli atpaliksim. Polijā jau tā ir pazemināts PVN, ja viņiem būs negodīgi augstas subsīdijas, stādieties priekšā, kāds daudzums preču ieplūdīs Lietuvā un arī pie mums," akcentēji eiroparlamentārietis.
"Delfi" jau vēstīja, ka patlaban ES platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru. Savukārt vidējais ES rādītājs ir 268 eiro jeb 187 lati par hektāru. Atsevišķās ES valstīs šie maksājumi sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.
Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā nāca klajā ar priekšlikumu 2014.-2020.gadā palielināt Latvijas lauksaimnieku tiešo maksājumu "aploksnes" griestus no 146 miljoniem eiro (102,6 miljoniem latu) līdz 218 miljoniem eiro (153 miljoniem latu) gadā. Līdz ar to saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem atbalsts par vienu hektāru Latvijā pieaugtu no 95 eiro (67 latiem) līdz 141 eiro (99 latiem). Šo pieaugumu finansētu valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90% ES vidējo maksājumu.
Latvijas zemnieki gan norāda, ka arī pēc šī pieauguma lauksaimnieki Latvijā ES platības maksājumos saņemtu vismazāko summu starp 27 valstīm. Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka tiešie maksājumi nākamajā ES budžeta periodā starp ES valstīm ir jāizlīdzina daudz krasāk, nekā to paredz EK piedāvājums.
Jau ziņots, ka Latvijas prioritātes sarunās par ES nākamo daudzgadu budžetu ir lielāks finansējums kohēzijas politikai un krāsāka lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
