Graudu ražas apjomi 2018. gadā Latvijā samazinājušies par 30-40%, tomēr, neskatoties uz apjoma kritumiem un karsto laiku, graudu kvalitāte būs uzturam atbilstoša. liecina jaunākais "Maxima mazumtirdzniecības kompass". Tāpat mazumtirdzniecības nozares apskatā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotājiem graudaugi ir ļoti iecienīts produkts – tos regulāri uzturā lieto lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, priekšroku dodot maizes izstrādājumiem, rīsiem, makaroniem un griķiem.
Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju no tiem, kas lieto graudaugu produktus (73%), tos ēd katru dienu, kā galveno izvēles kritērijus minot to garšu (56%), nozīmi veselīgā un sabalansētā uzturā (42%), savukārt vairāk kā trešdaļa aptaujāto novērtē šo produktu daudzveidīgās pagatavošanas iespējas.
"Aptaujas dati arī norāda uz interesantu tendenci – pieaugot vecumam, palielinās graudaugu lietošanas uzturā biežums katru dienu – ja vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem graudaugu produktus uzturā katru dienu lieto 53% respondentu, tad vecuma grupā no 64 līdz 74 gadiem to dara jau 88% iedzīvotāju," stāsta "Maxima Latvija" Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa. Tikai 1% aptaujāto respondentu atzīmēja, ka uzturā graudaugu produktus nelieto vispār.
Ilgstošais sausums un karstums ieviesis izmaiņas graudkopības nozarē visā Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā. "Kviešu raža šogad ir par aptuveni 40% mazāka nekā aizvadītajā gadā, tomēr graudu kvalitāte ir laba un tie atbilst pārtikas kvalitātei. Tas šogad izraisījis ne tikai strauju graudu cenu kāpumu, bet arī lopbarības graudu deficītu mūsu reģionā," norāda "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Tāpat viņš norādīja, ka 2018./ 2019. gada sezonā Latvijā sējumu platības samazinājušās par 2% (703 500 ha 2017. gadā, 685 000 ha 2018. gadā).
Salīdzinot sējumu platības Baltijas valstīs, tad Lietuvā graudaugu sējumi aizņem divas reizes lielākas platības nekā Latvijā un par trīs reizēm vairāk nekā Igaunijā. Graudu kopraža šosezon kritusies visās trīs Baltijas valstīs – Lietuvā un Latvijā 2018./ 2019. sezonas kopražas pret 2017./ 2018. sezonu prognozējamas par 25% zemākas, bet Igaunijā – par 15% zemākas.
