Zemkopības ministrijā "Delfi Bizness" skaidro, ka graudkopība ir viens no tiem Latvijas lauksaimniecības sektoriem, kur pašnodrošinājums tradicionāli ir virs 100%. Pēdējos astoņus gadus tas ir virs 200%, un gados, kad bija graudu rekordraža, pašnodrošinājums pakāpās pat virs 300%.
Šā brīža prognozes – labas
Eiropas Komisijas pirmās prognozes 2022./2023. gadam, kas balstītas uz iepriekšējo gadu datiem un šīs sezonas agrometeoroloģiskajiem apstākļiem, liecina, ka Latvijas graudu kopraža tiek prognozēta 3,495 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 17% vairāk nekā 2021. gadā. Sējumu platība arī palielināta un ir 779 tūkstoši hektāru, kas ir par 0,3% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Šādas prognozes Eiropas Komisija veica, ņemot vērā labvēlīgos laikapstākļus. Aukstāks un arī sausāks laiks nekā parasti, kas valdīja šā gada martā un aprīlī, nav atstājis nozīmīgu ietekmi uz labību.
Tomēr Zemkopības ministrijā uzsver – jāņem vērā, ka jebkuras turpmākās negatīvās laikapstākļu izmaiņas var ietekmēt ražas iznākumu un graudu kvalitāti, tāpēc pašlaik vēl ir pāragri spriest par precīzu ražas apjomu un līdz ar to – par pašnodrošinājumu. Piemēram, 2021. gadā, kad tirgū nebija problēmu ar minerālmēslojuma pieejamību vai tā pārmērīgi augsto cenu, graudaugu ražas apjoms un līdz ar to pašnodrošinājums samazinājās tieši nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmē. Tā gada jūnijā un jūlijā bija sausums un pārlieks karstums, bet augusts bija lietains.
