Grieķijas krīze: saprātīga risinājuma meklējumos
Foto: Reuters/Scanpix

Streiki un demonstrācijas Grieķijā. Pieaaug investoru bailes par Grieķijas valsts parāda defoltu un sekām, kādas tas varētu izraisīt visai eiro zona ekonomikai un eiro kā valūtai. Pieaug runas par to, ka nepieciešama lielāka eiro zonas ekonomikas koordinācija vai, citiem vārdiem sakot, vienota ekonomikas pārvaldība. Visā šajā ziņojumu haosā rodas jautājums – kādi vispār ir iespējamie attīstības scenāriji un vai vispār iespējams saprātīgs risinājums, raksta ziņu aģentūra BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Scenārjs Nr. 1: izdodas pamest glābšanas riņķi Grieķijai

Grieķijas valdība sacenšas ar laiku, lai izpildītu starptautisko aizdevēju prasības un kvalificētos jaunam aizdevumam, šādi izvairoties no defolta.

Šī brīža prioritāte ir nodrošināt 12 miljardu eiro (8,4 miljardu latu) aizdevumu līdz 3. jūlijam. Šis aizdevums ir daļa no 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) aizdevuma, ko maijā pieškīra Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Taču pat ja Grieķijas parlaments apstiprina jaunos jostas savilkšanas pasākumus - nodokļu celšanu, izdevumu apgriešanu un privatizāciju, kas nepieciešami, lai saņemtu šos 12 miljardus, tas dod atvieglojumu tikai uz laiku.

Svārstīgie un pārbiedētie finanšu tirgi nomierināsies tikai tad, ja ES piekritīs piešķirt Grieķijai jaunu "glābšanas riņķi" apmēram 120 miljardu eiro (84 miljardu latu) apmērā. Ar šo summu vajadzētu pietikt, lai Grieķija paspētu pārstrukturēt savu ekonomiku, palielināt nodokļu ieņēmumus un ar laiku atgrieztos finanšu tirgos.

Šāds "glābšanas riņķis" ir nepieciešams tādēļ, ka reitingu aģentūras ir pazeminājušas Grieķijas kredītreitingu tik ļoti, ka tai nav cerību aizņemties naudu finanšu tirgos.

Tā kā Eiropas līderi ir saistījuši uzticību sev ar eiro stabilitāti, tad šobrīd tie negribīgi gatavo jaunu glābšanas paketi Grieķijai, lai izvairītos no pirmā eiro zonas valsts defolta. Ar to pietiks, lai atjaunotu uzticību eiro un samazinātu Grieķijas parādu kalnu.

Tomēr pastāv kāds liels šķērslis.

Vācija, kas ir jebkuras finanšu glābšanas paketes lielākais donors, konfliktē ar Franciju un Eiropas Centrālo banku par to, cik lielā mērā privātajiem investoriem vajadzētu piedalīties Grieķijas glābšanā.

Scenārijs Nr. 2: Grieķijas valdība atkal krīt

Pēc pirmdienas uzticības balsojuma Georga Papandreu jaunajai valdībai, '
šis risks ir samazinājies, taču jāņem vērā, ka viņa piedāvātā nodokļu celšanas un izdevumu samazināšanas programma ir ārkārtīgi nepopulāra. Turklāt valdošajai "Pasok" partijai parlamentā ir nestabils vairākums – 155 vietas no 300.

Ja Grieķijas parlaments jūnija beigās neapstiprina šo programmu, Papandreu var zaudēt partijas atbalstu un valdība var krist.

Šāda notikumu attīstība varētu nozīmēt, ka ES un SVF, visticamākais, iesaldē turpmākos kredītus Grieķijai un defolts kļūst neizbēgams.

Teorētiski opozīcija var izglābt Papandreu valdību, izveidojot "nacionālās vienotības" valdību un saņemot virkni svarīgu posteņu tajā, taču ticamāks rezultāts ir ārkārtas vēlēšanas.

Kāds varētu būt vēlēšanu rezultāts, situācijā, kad Grieķijā katru dienu notiek streiki un demonstrācijas, nespēj paredzēt neviens. Būtībā tas būtu referendums par Grieķijas nākotni eiro zonā un piekrišanu starptautiskā "glābšanas riņķa noteikumiem".

Scenārijs Nr. 3: citāds defolts

Kas notiek tad, ja Grieķija tomēr nespēj izpildīt savas finanšu saistības?

Šajā gadījumā tai skaidri jāpasaka saviem aizdevējiem, ka tie nesaņems visu naudu. Viņi saņems lielāko daļu, taču vēlāk nekā tika paredzēts.

Šis process viltīgi tiek saukts par "parādu pārstrukturēšanu". Lai tā nostrādātu, Grieķijas parādzīmju turētājiem jāpiekrīt saņemt mazāk nekā parādzīmes ir vērtas. Saskaņā ar analītiķu domām, šis "mazāk" varētu svārstīties no 20 līdz 50%.

Ja šāda vienošanās var tikt saskaņota un noslēgta, tā varētu būt daļa no pieņemama taču jārēķinās, ka nākotnē investori diez vai gribēs pirkt Grieķijas parādzīmes.

Cita problēma ir tā, ka reitingu aģentūras uzskatīs jebkuru restrukturizāciju par defoltu. Aģentūras uzskata, ka šāds pasākums vienkārši attālina dienu, kad būs jāskatās patiesībai acīs un jāatzīst defolts.

Restrukturizācijas sekas būs arī tās, ka tās krasi palielinās aizņemšanās cenu pārējām problēmu māktajām eiro zonas valstīm – tādām, kā Īrija un Portugāle – un pazeminās eiro vērtību pret citām valūtām.

Scenārijs Nr. 4: Grieķija izstājas no eiro zonas – vismaz uz kādu laiku

Atrodoties eiro zonā, Grieķija nespēj atjaunot savu konkurētspēju , devalvējot valūtu.

Daži komentētāji ir pieļāvuši iespēju, ka Grieķija vispār izstājas no eiro zonas, taču neredz, kā tas valstij varētu palīdzēt ilgtermiņā. Taču tiek pieļauts, ka Grieķija varētu paņemt "eiro brīvdienas" – proti, izstāties uz kādu brīdi.

Saskaņā ar šādu scenāriju, Grieķija varētu uz brīdi atgriezties pie drahmas pēc jauna apmaiņas kursa – viens eiro par vienu drahmu. Brīdi vēlāk tā varētu devalvēt drahmu apmēram par 25% un tad pēc dažiem gadiem atgriezties eiro zonā ar jaunu piesaistes kursu – teiksim, 1,3 drahmas par eiro.

Šāds risinājums samazinātu darbaspēka izmaksas un palīdzētu eksportam, taču tas vēl vairāk palielinātu Grieķijas parādu kalnu.

Scenārijs Nr. 5: Defolts

Kādas būtu īsta Grieķijas defolta sekas? Cik slikti būtu?

Nu, īsi izsakoties, sekas būtu iespaidīgas. Grieķijas defolts būtu lielāks nekā divi pēdējie lielie defolti – Krievijas 1998. gadā un argentīnas 2001. gadā – kopā ņemti.

Konsekvences galvenokārt sajustu lielo ES valstu ekonomikas, kas ir aizdevušas naudu Grieķijai.

Vācijas un Francijas finanšu institūciju rokās ir apmēram 70% no Grieķijas parādzīmēm un tās ciestu vissmagāk. Krasi samazinātos uzticība Eiropas Centrālajai bankai.

Defolts nozīmētu arī Grieķijas banku bankrotu – tiek uzskatīts, ka to rokās ir apmēram ceturtdaļa no Grieķijas parādzīmēm.

Krasi paaugstinātos bailes no tā, ka parādu krīze varētu izplatīties uz citām vājākajām eiro zonas valstīm, tātad šīm valstīm par aizņēmumiem būtu jāmaksā augstaka cena. Tas varētu nozīmēt nepieciešamību pamest "glābšanas riņķus" arī Īrijai un Portugālei.

Tiek uzskatīts, ka pašsaglabāšanās vārdā ES būs gatava uz jebkādiem risinājumiem, lai izvairītos no tieša Grieķijas defolta.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form