Pērn Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir samazinājies līdz 67% no Eiropas Savienības (ES) vidējā, liecina "Eurostat" dati. Līdz ar to Latvija šajā labklājības rādītājā pirmoreiz pēcpadomju vēsturē ir "noķērusi" kādu vecās Eiropas valsti.
Pēdējos 10 gados grieķu pirktspēja ir konstanti samazinājusies – no 96% 2006. gadā, kas tikai nedaudz atpaliek no ES vidējā līmeņa jeb 100%, līdz 67% 2017. gadā. Pagājušā gadā pirmo reizi Grieķijas un Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir bijusi vienāda. Latvijā gan situācija ir atšķirīga, jo pēdējos 10 gados mūsu iedzīvotāju pirktspēja ir augusi, 2006. gadā tā bija vien 53% no ES vidējā līmeņa, un, lai arī 2009.-2010. gadā bija atkritiens, sākot ar 2011. gadu, ir turpinājusies stabila pieauguma tendence. Ekonomisti prognozē, ka tā nemitēsies arī turpmāk.
Latvijas 67% līmenis ir līdzvērtīgs tādu valstu iedzīvotāju pirktspējai kā Ungārija (68%), kas pēdējos piecos gados nav spējusi uzlabot savus rezultātus pēc šī rādītāja. Tāpat Latvijas iedzīvotāju pirktspēja daudz neatpaliek no Polijas (70%), kur līdzīgi kā Latvijā iedzīvotāju pirktspēja pēdējā desmitgadē ir augusi, bet ar vienu būtisku atšķirību – bez samazinājuma krīzes gados.
Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu uz Eiropas fona, naskāki ir bijuši mūsu kaimiņi – pārējās Baltijas valstis, ar kurām tradicionāli salīdzinām savus "muskuļus". Tā lietuviešu pirktspēja sasniegusi 78%, bet igauņu – 77% no ES vidējā līmeņa. Un te ir interesanti atzīmēt, ka Igaunijā rādītājs 2006. gadā bija 64% līmenī, Lietuvā – 55%, kas norāda uz to, ka mūsu dienvidu kaimiņi bijuši pat aktīvāki par ziemeļu kaimiņiem.
Igaunija un Lietuva attiecīgi sasniegušas, piemēram, Portugāles līmeni – 77% no ES vidējā.
Jau ziņots, ka procentuāli pēc pirktspējas paritātes šveiciešu pirktspēja 2016. gadā ir bijusi 161% līmenī no ES vidējā, norvēģu – 148%, bet īru – 183%. Savukārt 2017. gadā Īrijā rādītājs ir uzlabojies vēl par vienu procentpunktu un bijis 184% līmenī, bet Šveicē piedzīvots samazinājums – līdz 158%.
Īrijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēdējos gados ir sasniedzis 56,3 tūkstošus eiro, augstāks IKP uz iedzīvotāju ir vien luksemburgiešiem, šveiciešiem un norvēģiem. Līdz ar to īru pirktspēja 2017. gadā ir pietuvojusies un arī apsteigusi tādas labklājības valstis kā Dāniju – 46,5 tūkstoši eiro un Zviedriju – 43,0 tūkstoši eiro. Īrija savu iedzīvotāju pirktspēju pēdējos gados ir samērā strauji audzējusi, piemēram, krīzes laikā 2009. gadā Īrijā IKP uz iedzīvotāju bija 36,3 tūkstoši eiro jeb 129% no ES vidējās.
Eiropā visaugstākais IKP uz iedzīvotāju ir Luksemburgā – 81,8 tūkstoši eiro, kuram tikai norvēģiem izdodas pietuvoties. Norvēģijā rādītājs sasniedzis – 68,9 tūkstošus eiro. Kopumā virs ES vidējā rādītāja līmeņa atrodamas tādas valstis kā Nīderlande, Austrija, Somija, Vācija u.c., būtībā Rietumeiropas valstis. Savukārt Latvijā IKP uz iedzīvotāju 2017. gadā bija 11,7 tūkstoši eiro, Lietuvā – 12,7 tūkstoši, Igaunijā – 14,3 tūkstoši. Jāatzīmē, ka Grieķijas reālais IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir augstāks nekā Baltijas valstīs – 17,4 tūkstoši eiro.
Jau ziņots, ka tai pašā laikā jāņem vērā, ka tas ir vidējais rādītājs Latvijā, jo reģionu dažādā attīstība atgādina vidējo temperatūru slimnīcā. Rīgā jau vairāk nekā sešus gadus iedzīvotāju pirktspēja ir augstāka par vidējo ES, bankas "Luminor" aprēķini liecina, ka šogad rīdzinieku pirktspēja atbilst 112% no ES vidējās, Lielrīgas reģiona – 91%.
