'Hermitage Capital' pārmet Latvijai bezdarbību vairāku miljonu ASV dolāru atmazgāšanā
Foto: F64

Investīciju kompānijas "Hermitage Capital Management" līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Latvijas atbildīgajām iestādēm pārmet bezdarbību vairāku miljonu ASV dolāru atmazgāšanā, kas notikusi Latvijā reģistrētās bankās, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākusī vēstule.

Vēstulē, kas adresēta tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), skaidrots, ka 2012.gadā 30.jūlijā "Hermitage Capital" vērsās pie Latvijas atbildīgajām iestādēm, jo kompānija bija konstatējusi, ka 19 miljoni ASV dolāru (16,84 miljoni eiro) no kopumā 230 miljons dolāru (203,86 miljonu eiro) lielās naudas atmazgāšanas shēmas, kuru atklāja vēlāk Krievijas cietumā mirušais jurists Sergejs Magņitskis, ir tikuši atmazgāti sešās Latvijas bankās, izmantojot 16 dažādus kontus.

Vēstulē teikts, ka kriminālprocess saistībā ar kompānijas atklājumiem tika uzsākts 2012.gada novembrī, bet "Hermitage Capital" netika piemērots cietušā statuss, tāpēc kompānija vairākus gadus netika informēta par izmeklēšanas norisi. Vienlaikus kompānija turpināja veikt savu izmeklēšanu ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgo iestāžu palīdzību.

2012.gada decembrī Iekšlietu ministrija atteica piemērot kompānijai cietušā statusu, kas, "Hermitage Capital" ieskatā, apgrūtināja veikt kompānijas izmeklējošās darbības, kā arī sniegt palīdzību Latvijas atbildīgajām iestādēm. Tiesa, atbilstoši Latvijas likumu normām Iekšlietu ministrija nedrīkst ietekmēt izmeklēšanas norisi, tādēļ tai nav iespēju kādam piemērot cietušā statusu.

2016. un 2018.gadā "Hermitage Capital" iesniedza vēl vairākas sūdzības Latvijas atbildīgajām iestādēm, kurās norādīts, ka kompānija atklājusi kopumā 430 kontus 14 Latvijas bankās, kas rada aizdomas, ka caur tiem tiek veikta naudas atmazgāšana. Proti, 2016.gadā kompānija atklājusi vēl 43 miljonus dolārus (40,8 miljonus eiro), kurus caur Latvijas banku kontiem esot atmazgājis Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Kļujevs, kuru "Hermitage Capital" apsūdz par liela mēroga izlaupīšanas no Krievijas valsts budžeta organizēšanā. ASV Finanšu ministrija iekļāvusi Kļujevu to personu sarakstā, pret kurām noteiktas sankcijas atbilstoši "Magņitska likumam".

"Magņitska likumu" toreizējais ASV prezidents Baraks Obama parakstīja 2012.gada 14.decembrī un tas ļauj ASV varasiestādēm uzlikt arestu aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem turēto Krievijas amatpersonu aktīviem, kā arī liegt šīm amatpersonām iebraukšanu ASV. Arī Eiropas Parlaments (EP) aicinājis Eiropas Savienību (ES) pieņemt "Magņitska likumu", lai sodītu cilvēktiesību pārkāpējus.

Kompānija vēstulē ministram uzsver, ka pēdējo sešarpus gadu laikā baņķieri ir snieguši dažāda veida palīdzību Latvijas atbildīgajām iestādēm, bet Latvijas puse nav pildījusi savus pienākumus cīņā ar "netīrās naudas" apkarošanu valstī. Vienlaikus baņķieri atklājuši nelikumīgus līdzekļus vairāk nekā 40 miljons dolāru (35,48 miljonu eiro) apmērā, kas iesaldēti banku kontos sešās valstīs, tostarp ASV un Šveicē. Tāpat "Hermitage Capital" identificējuši nelikumīgi iegūtus līdzekļus 102 miljonus dolāru (90,48 miljonu eiro) apmērā, kas atradušies 85 Latvijas bankas "ABLV Bank" kontos, tostarp 19 miljoni dolāri (16,85 miljoni eiro) atradušies piecos kontos, kurus kontrolējis Kļujevs ar savu līdzdalībnieku un advokātu Andreju Pavlovu. Informācija par šo atklājumu Latvijas varas iestādēm nodota 2018.gadā.

Arī pēc šiem atklājumiem Latvijas atbildīgās iestādes atteikušās "Hermitage Capital" piemērot cietušā statusu.

Vēstulē arī pieminēts, ka baņķieri 2018.gadā atklājuši apjomīgu naudas atmazgāšanas shēmu "Danske Bank" Igaunijas nodaļā. Pēc šī atklājuma kompānija vērsusies pie Igaunijas un Dānijas atbildīgajām iestādēm, kuru darbību rezultātā pret vairākām bankas amatpersonām gan Igaunijā, gan Dānijā uzsākti kriminālprocesi.

"Hermitage Capital" Latvijas atbildīgajām iestādēm pārmet izmeklēšanas neveikšanu, līdzekļu neiesaldēšanu un citas, kompānijas ieskatā, nepieciešamas darbības, kas netika paveiktas. Vēstulē arī apgalvots, ka šos secinājumus arī apstiprinājušas neatkarīgas ASV un Francijas naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu grupas.

Vēstulē arī paustas vairākas prasības, proti, Latvijai esot nepieciešams izmeklēt atbildīgo iestāžu, tostarp Ģenerālprokuratūras bezdarbību saistībā ar naudas atmazgāšanas jautājumiem. Tāpat esot nepieciešams izvērtēt jau savāktos pierādījumus. Vēstulē arī rosināts veikt normatīvo aktu izmaiņas, lai precizētu cietušā statusa noteikšanu finanšu noziegumos.

Ziņu aģentūra "Reuters" aprīlī vēstīja, ka Brauders iesniedzis sūdzību Latvijas varasiestādēm arī pret banku "Swedbank", apgalvojot, ka tā bijusi iesaistīta Krievijas naudas atmazgāšanas skandālā.

Brauders jau iepriekš iesniedzis sūdzības pret "Swedbank" Zviedrijas un Igaunijas varasiestādēm, apgalvojot, ka Zviedrijas bankas konti izmantoti, lai laikā no 2006. līdz 2012.gadam atmazgātu 176 miljonus eiro.

Lielākā daļa šīs summas jeb 117 miljoni eiro pārskaitīti caur "Swedbank" Igaunijas filiāli.

Kā teikts Latvijas varasiestādēm iesniegtajā Braudera sūdzībā, kas datēta ar 5.aprīli un ar kuru iepazinusies arī "Reuters", 41 miljons pārskaitīts caur Latviju.

Brauders kļuvis pazīstams ar kampaņu sava bijušā darbinieka advokāta Magņitska piemiņas saglabāšanai.

Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

2013.gadā Krievijas tiesa Brauderam aizmuguriski piesprieda deviņu gadu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļiem.

Par izvairīšanos no nodokļiem Krievijas tiesa 2013.gadā notiesāja arī Magņitski, lai gan viņš jau četrus gadus bija miris.

Tiek uzskatīts, ka nelegālā nauda no Krievijas ir galvenais iemesls naudas atmazgāšanas skandāliem Dānijas bankas "Danske Bank" Igaunijas filiālē un Zviedrijas bankā "Swedbank".

"Danske Bank" atzinusi, ka 200 miljardi eiro aizdomīgas naudas, tostarp no Krievijas un bijušajām padomju republikām, ir izplūdusi caur tās filiāli Igaunijā. Dānijas bankas darbību Igaunijā apturēja varasiestādes, bet pati banka paziņoja par aiziešanu no abu pārējo Baltijas valstu un Krievijas tirgus.

Arī pret "Swedbank" sākta izmeklēšana pēc tam, kad Zviedrijas raidsabiedrība SVT vēstīja, ka tā caur meitasbanku Igaunijā apkalpojusi miljardiem eiro vērtus maksājumus no augsta riska klientiem, galvenokārt no Krievijas.

Tikmēr Latvija pastiprinājis banku sektora un tā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sakārtošanas centienus.

Īpaša uzmanība banku sektoram Latvijā tika pievērsta pēc tam, kad pēc ASV apsūdzībām naudas atmazgāšanā pērn tika slēgta viena no lielākajām bankām Latvijā "ABLV", kurai bija daudz klientu no Krievijas.

Igaunijā reformas šogad bremzējās saistībā ar ilgo valdības veidošanas procesu, bet Lietuvas saistība ar banku skandāliem nav bijusi būtiska.

Source

LETA

Tags

ABLV Bank ASV Baraks Obama Danske Bank Eiropas Parlaments Finanšu ministrija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Iekšlietu ministrija Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form