Iegādājoties dzīvojamās mājas ārpus Rīgas, pašvaldība nav saņēmusi 1,4 miljonus eiro no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, revidējot Rīgas domes Īpašumu departamentu, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Revidentiem radies iespaids, ka pašvaldībai nav konkrētas vīzijas, stratēģijas, secīgi izpildāmu uzdevumu, bet tiek risinātas tās lietas, par kurām kāds aktīvāk iestājas. Pamatota lēmuma un detalizēti izklāstītas stratēģijas trūkums šī lēmuma izpildei, kas rada negatīvas ilgtermiņa sekas gadu desmitiem, konstatēts, lēmuma pieņemšanā par dzīvojamo ēku iegādi no privātajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem
Pašvaldība bez detalizēta pamatojuma iegādājas dzīvojamās ēkas citās pašvaldībās. Dzīvojamo māju iegāde pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai tika pamatota ar nepieciešamību paātrināt iedzīvotāju izmitināšanas procesu un mazināt dzīvokļu rindu.
Konkursa nosacījumi neparedzēja to, ka nekustamajam īpašumam jāatrodas tikai Rīgas pilsētas teritorijā, un iekļāva visu kādreizējo Rīgas rajonu.
Pašvaldība 2008.gadā pieņēma lēmumu atļaut SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" iegādāties ēkas, taču tikai viena no tām atrodas Rīgā, savukārt parējās ēkas tika nopirktas ārpus Rīgas - Siguldā, Ādažos, Baldonē, Olainē, un Ropažu novadā.
Turklāt pašvaldība nav iegādājusies ekonomiskās klases dzīvokļus. Piemēram, pašvaldība iegādājusies daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Siguldā, Strēlnieku ielā 84, kurā pārsvarā ir iekļauti dzīvokļi ar dzīvojamo platību virs 52 kvadrātmetriem.
Ēka nopirkta, lai gan dzīvojamo māju iegādes nosacījumi bija, ka ne mazāk kā 80% no kopējā iegādāto dzīvokļu skaita jābūt vienas istabas un divu istabu dzīvokļiem un daudzstāvu dzīvojamo māju iegādes cena nedrīkst pārsniegt ekonomiskās klases dzīvokļu celtniecības izmaksas.
Pašlaik pašvaldība, pasūtot dzīvojamā fonda attīstības projektus, specifikācijā norādot, ka dzīvokļiem jābūt nelieliem ar dzīvokļu kopējo platību vienistabas dzīvokļiem līdz – 35 kvadrātmetriem un divistabu dzīvokļiem līdz 40 kvadrātmetriem.
Valsts kontrole norāda, ka iedzīvotāji, kuriem ir sniegta palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, pēc palīdzības saņemšanas ir deklarējušies attiecīgajā pašvaldībā. Līdz ar to arī budžeta ieņēmumus, kuri iegūti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām, gūst pašvaldība, kurā iedzīvotājs ir deklarēts.
Revidenti konstatējuši, ka tikai no trim ārpus Rīgas teritorijas dzīvojamajām mājām pašvaldība kopš 2015.gada nav ieguvusi budžeta ieņēmumus vismaz 1,4 miljonus eiro.
