Foto: LETA
Valdības lēmums rīkot centralizētus datortehnikas iepirkumus, ar ierobežojumu ne mazāk par 50 datoriem, ir nepārdomāts lēmumus, kas radīs nevajadzīgus tēriņus valsts sektorā, intervijā pastāstīja datortehnikas vairumtirgotāja "Capital" valdes loceklis Ivars Šulcs.

Šulcs norādīja, ka "Capital" ir runājis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un vērsuši viņu uzmanību uz to, ka plānotās izmaiņas nebūtu pareizas.

Kā skaidroja Šulcs, līdz šim valsts iestādes pašas izvēlējās, ko vēlas pirkt. Pēc viņa stāstītā, portatīvos datorus var nopirkt vērtībā no 450 līdz 1400 eiro. Centralizācijas nolūks ir iepirkumus apvienot, lai valsts sektorā būtu pēc iespējas mazāk dažādas tehnikas. "Ražotājs apjoma atlaides, uz ko cer lēmuma pieņēmēji, piešķir tikai tad, ja tiek pirkts lielāks apjoms ar vienādu tehniku. Ja jūs pirksiet 200 datorus, kuriem būs piecas dažādas specifikācijas, tad nekādu atlaižu nebūs," sacīja uzņēmuma pārstāvis.

"Capital" valdes loceklis uzsvēra - ja agrāk iestāde A pirka datorus par 450 eiro un iestāde B par 1400 eiro, tad tagad šīm abām iestādēm būs jāvienojas par vienotu iepirkumu un uzvarēs tas, kurš spēs labāk pamatot savu vajadzību un "skaļāk kliegt". Viņš skaidroja, ka praksē tas visbiežāk ir tas, kuram vajag vairāk datoru. Attiecīgi, ja iestādei A vajadzēs 10 datorus, bet iestādei B 40 datorus, tad pirks tos, kurus izvēlējās iestāde B.

"Rezultātā tas, kurš būtu nopircis datoru par 450 eiro, dabūs samaksāt 1400 eiro. Jā, būs apjoma atlaide, bet tas vienalga būs dārgāk," atzīmēja Šulcs.

Arguments, ka valsts sektorā vajag savstarpēji savietojamu un līdzīgu tehniku, Šulcs vērtē kā novecojošu argumentu. Kā viņš norādīja, ka agrāk informāciju tehnoloģiju (IT) sistēmas administratoriem tiešām bija vajadzīga vieniem standartiem atbilstoša tehnika, lai to vieglāk būtu administrēt, jo tas notika ar ražotāja izstrādātiem rīkiem. Piemēram, "Dell" datoru pārraudzībai bija vajadzīgi "Dell" administrēšanas rīki. Patlaban visa IT industrija iet uz to, ka tā kļūst neatkarīga no konkrētiem ražotājiem. Tas nozīmē, ka šodien ar vienu administrēšanas rīku var uzraudzīt dažādu ražotāju datorus.

Savukārt, runājot par noteikumu, ka datoru skaits iestādē nedrīkstēs pārsniegt 1,1 vienību uz vienu nodarbināto, Šulcs atzina, ka tas ir adekvāti.

Viņš norādīja, ka prasība par 1,1 datoru uz vienu nodarbināto pamatā ir tādēļ, lai valsts iestādes sāktu atbrīvoties no vecajiem datoriem, kuri pašlaik visbiežāk "vienkārši kaut kur krājas un tā arī nav norakstīti".

Vienlaikus jautāts, kāda varētu būt šī valdības lēmuma kopējā ietekme uz datortehnikas tirgu, "Capital" valdes loceklis uzsvēra, ka tas ierobežos konkurenci. "Mēs pat varam nonākt līdz līdzīgam stāstam, kāds bija Spānijā. Tur centralizācijas nolūkos tika veikts viens liels iepirkums gada laikā. Kompānija, kura šajā iepirkumā uzvarēja, bija priecīga, bet pārējie datortehnikas tirgotāji bankrotēja. Tādēļ es tur saskatu vairāk ļaunuma nekā labuma," viņš sacīja.

Ziņots, ka valdība pieņēmusi lēmumu turpmāk ministrijām to resoriem būs jāorganizē vienoti datortehnikas iepirkumi, vienā iepirkumā iegādājoties ne mazāk kā 50 datorus, kā arī uz vienu personu valsts pārvaldes iestādē varēs būt 1,1 dators.

VARAM norādīja, ka minētās izmaiņas ļaus standartizēt datorparkus, samazināt to apkalpošanas izmaksas, kā arī panākt izdevīgākus piegādātāju cenu nosacījumus, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Pieņemot, ka iestādes optimizēs datortehnikas iepirkumus, prognozējamais ietaupījums no datortehnikas iepirkumu konsolidācijas 2020.gadā veidos 63 761 eiro, un tikpat arī 2021.gadā, aprēķinājusi VARAM.

Papildu attiecībā uz vienas darbstacijas politiku paredzamais ietaupījums 2020.gadā prognozēts 748 895 eiro, un vēl tikpat arī varēšot ietaupīt 2021.gadā.

Valdība arī vienojās par vienas darbstacijas politikas ieviešanu, nosakot, ka datortehnikas skaits iestādē nevar pārsniegt 1,1 stacionāro vai portatīvo datoru uz vienu nodarbināto. Konkrēts datums, kad jāsasniedz šis mērķis, noteikts gan nav.

Datortehnikas konsolidācija neattieksies uz Augstāko tiesu, prokuratūru, Satversmes tiesu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts prezidenta kanceleju, Tiesībsarga biroju un Valsts kanceleju, jo tajās jau tāpat aptuvenais iepērkamo datortehnikas vienību skaits varētu būt 50. Tāpat tā neattieksies uz datortehnikas nomu, jo to piemēro tad, ja datortehnika ir nepieciešama noteiktam laika periodam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!