Ierēdņus izglītojušais 'Integrālās izglītības institūts' par 20 tūkstošiem eiro palielina pamatkapitālu  (53)

Līdz ar 2018. gada 28. decembrī reģistrētajām izmaiņām uzņēmuma pamatkapitāls pieaudzis līdz 23 tūkstošiem eiro.

2017. gada vasarā "Integrālās izglītības institūtu" dibināja teologa Jura Rubeņa un uzņēmēja Ulda Pīlēna ģimenes. "Lursoft" pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums nodarbojas ar "citur neklasificētas izglītības" pakalpojumiem.

Vadības ziņojumā par 2017. gadu paskaidrots, ka uzņēmuma mērķis ir "piedāvāt daudzpusīgus izglītojoši mainošus kursus, seminārus, retrītus, konferences, respektējot mūsdienu pasaules izaicinājumus un uzdevumus".

Ziņots, ka "Integrālās izglītības institūta" pakalpojumus pērn par vairāk nekā 6000 eiro apguvuši arī 20 valsts pārvaldes iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.

Laikraksts "Latvijas Avīze" rakstīja, ka Valsts kanceleja noslēdza līgumu ar "Integrālās izglītības institūtu" un izziņas, atjaunotnes un kultūras centru "Miervidi" par apzinātības treniņiem, kuros ierēdņi apguva plašu tēmu loku sākot ar ievadu apzinātības/meditācijas pamata principos un praksē un beidzot ar apzinātības vai meditācijas prakses izraisītajiem fenomeniem un krīzēm un atbildēm uz jautājumiem, kā ar tām strādāt.

Ierēdņi mācījušies apzinātības prakses tehniku un metodiku, trenējušies vērībā, uzzinājuši par "sevis atrašanas" un "pamošanās" metodēm un citas zinības. Programmā, piemēram, ir arī "Patības transformācija un tās pretestības formas. Apzinātības lietošana organizāciju vadībā un lēmumu pieņemšanā. Otto Šarmera "U teorija". "U teorijas" īstenošanas prakse individuāli un grupā. Vingrinājumi "presencing" pieredzes apgūšanai." (Vārda "presencing" aptuvens latviskais tulkojums būtu "klātbūtne" vai "klātjušana"), rakstīja laikraksts.

Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Medvecka, vērtējot kursos apgūto, laikrakstam atzinusi, ka Rubeņa lekcijas un apzinātības praktizēšana ļauj piedzīvot domāšanas maiņu, kad no "pareizajiem" un bieži vien izslēdzošajiem viedokļiem "pārejam uz atvērtību un plašāka konteksta uztveršanu, dažādā pieņemšanu bez aizspriedumiem. Domāju, ka mums, valsts pārvaldē nodarbinātajiem, ir jādara viss labākais, lai pakalpojumu saņēmēji justu, ka viņus patiesi uzklausa un lēmumu pieņemšana balstās uz plašāku kontekstu, domājot no nākotnes perspektīvām".