Valdība otrdien uzdeva Privatizācijas aģentūrai (PA) sazināties ar SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) līdzīpašnieku - "TeliaSonera", lai saņemtu oficiālu piedāvājumu abu uzņēmumu attīstībai, otrdien žurnālistiem norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Jautājums par "Lattelecom" un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā.
Reizniece-Ozola skaidroja, ka valdība uzklausījusi darba grupas, kas spriež par to, kas jādara ar valstij piederošajām kapitāldaļām abos uzņēmumos, ziņojumu. Līdz šim publiski izskanējušas dažādas versijas par LMT un "Lattelecom" nākotni, tostarp uzņēmumu apvienošanu un gan Latvijas valsts pārstāvji, gan "TeliaSonera" uzstājuši, ka viņiem apvienotajā uzņēmumā pienākas kontrolpakete.
PA tagad ir jāsazinās ar "TeliaSonera" un jālūdz oficiāls piedāvājums, redzējums uzņēmumu nākotnei, kuru pēc tam vērtēt, norādīja ministre. Konkrētu laiku, cik ilgi valdība gaidīs "TeliaSonera" piedāvājumu, viņa neminēja.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, Ekonomikas ministrija gan piedāvājusi sniegt analīzi par to, kas notiktu, ja abos uzņēmumos nekas netiktu mainīts, kā arī iespējamās apvienošanas plusiem un mīnusiem, taču ministru vairākums šādu priekšlikumu neatbalstīja.
"Valdība šobrīd nav gatava pieņemt lēmumu," atbildot uz jautājumu, vai šāda rīcība nav laika kavēšana, norādīja Reizniece-Ozola un skaidroja, ka viņas ieskatā produktīvāk būtu strādāt raitāk, lemjot par konkrētu rīcību un sagatavojot analīzi.
Konkrētu lēmumi par abu uzņēmumu apvienošanu un to, kam pienāktos kontrolpakete, valdība nav pieņēmusi, uzsvēra Reizniece-Ozola.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) skaidroja - tā kā iniciatīva par uzņēmumu pārveidošanu izskanējusi no "TeliaSonera", valdība vēlas sagaidīt konkrētu piedāvājumu.
Vienlaikus Straujuma pozitīvi vērtēja to, kā ekonomikas ministre aktivizējusi darba grupas darbību. "Šis ir sarežģīts jautājums, es nedomāju, ka pēc nedēļas vai divām mēs būtu gatavi lemt vienā vai otrā virzienā," atzina premjere.
Komentējot "TeliaSonera" vēlmi iegūt kontrolpaketi abos uzņēmumos, Straujuma norādīja, ka par to nav diskutēts, bet viņa būtu "ļoti, ļoti, ļoti piesardzīga" un viņu par to būtu "ļoti jāpārliecina".
"Drīzāk šodien es personīgi teiktu - nē," sacīja premjere.
Darba grupai ziņojums valdībai jāiesniedz līdz 1. septembrim. Ja tiks saņemts kāds piedāvājums no "TeliaSonera", valdība atgriezīsies pie šī jautājuma.
Jau vēstīts, ka par to, kas jādara ar valstij piederošajām kapitāldaļām abos uzņēmumos, spriež ministru darba grupa, kuru vada Reizniece-Ozola, bet tās sastāvā ir arī finanšu ministrs Jānis Reirs (V), satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Ziņojums valdībai darba grupai jāizstrādā līdz šā gada 1.septembrim, un darba procesā paredzētas arī sarunas ar skandināvu kompāniju "TeliaSonera". Noprotams, ka sarežģītākā procesa daļa gan būs politiskā vienošanās par uzņēmumu nākotni.
Latvijas valstij ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder 51% "Lattelecom" daļu, bet pārējo īpašniece ir "TeliaSonera". Savukārt LMT īpašnieki ir Latvijas valsts (5%), "Lattelecom" (23%), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%) un "TeliaSonera" (49%).
"TeliaSonera" lielākais īpašnieks ir Zviedrijas valdība (37%), kam seko Somija (13%). Pārējās akcijas pieder mazākiem investoriem.
