'Igate' piedāvā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas 'operatīvi uzstādīt' 30 kilometrus žoga, kas glabājas noliktavā
Foto: DELFI

"Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" nav ieinteresēta tiesāties ar valsti, bet ir gatava konstruktīvai sadarbībai Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvē, skaidro uzņēmumā, sakot, ka var operatīvi uzstādīt 30 kilometrus žoga, kas pašlaik glabājas noliktavās. To preses konferencē 25. augustā apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija izvairīgs, skaidrojot, vai šis žogs tiks izmantots, lai operatīvi izbūvētu Latvijas-Baltkrievijas robežu. "Jūs nedaudz uzdodat jautājumu, kas faktiski ir drīzāk juridiskās dabas, ne politiskās dabas. Politiskās dabas lēmums ir skaidrs – nauda ir piešķirta, žogs ir jāuzbūvē. Kādā veidā Iekšlietu ministrija to izdara – es esmu pārliecināts, ka viņi ir kompetenti, viņi pārvalda savus līgumus. Es esmu pārliecināts, ka viņi to procesu arī veiks korekti," "Lsm.lv" teica Kariņš.

Peilāns preses konferencē apstiprināja, ka kādreizējā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena vadībā darbojās robežas izbūves uzraudzības komiteja un "Igate" divus gadus ir informējusi Iekšlietu ministrijas politisko vadību, ka gatava pabeigt darbus, kas paredzēti noslēgtajās vienošanās. Taču atbilde neesot saņemta. Viņš arī atzinīgi novērtēja Saeimas pieņemtos likumu grozījumus, lai paātrinātu robežas infrastruktūras izbūvi. Tie tiesiski novēršot normatīvo aktu dažādas interpretācijas iespējas un apstiprina, ka Valsts robežsardze un būvnieki pareizi izprata normatīvo aktu prasības drošas robežas iekārtošanā. "Ja šāds regulējums būtu bijis robežas izbūves laikā, nebūtu pamata dažādām normu interpretācijām un netiktu bremzēta robežas izbūve," sacīja Peilāns.

"Igates" parakstītā vienošanās paredzēja robežas ar Baltkrieviju iekārtošanu pabeigt par aptuveni 22,9 miljoniem eiro. Uzņēmums informē, ka pašlaik ir paveikti darbi par nepilniem 2,3 miljoniem eiro. Lai pabeigtu darbus, būs nepieciešami vēl papildu līdzekļi. Amatpersonas prognozē, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Peilāns arī norādīja, ka tagad plānoto 37 kilometru dzeloņstieplu žoga iegādi un uzstādīšanu nav reāli pabeigt līdz 2021. gada oktobrim, kā tas iecerēts. Viņaprāt, mēģinot nepamatoti radīt skaļu lietu pret Valsts robežsardzes vadību un vienlaikus pret būvnieku, ir nodarīts milzīgs kaitējums valsts drošībai un budžetam. Savukārt "Igate" saskaroties ar nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu. Uzņēmums esot cietis zaudējumus, izpildot robežbūves līgumus, bija problēmas saņemt kredītus, tika arestēts autoparks un veikti citi pasākumi, kas apgrūtināja uzņēmuma darbību, lai gan oficiāli neviens nav atzīts par vainīgu.

"Mēs ļoti ceram, ka atbildīgās iestādes ņems vērā šīs lietas mācības un nākotnē nepieļaus līdzīgus precedentus. Mēs arī ceram, ka kāds nesīs kaut vai politisko atbildību par robežbūves sabotēšanu," uzsvēra Peilāns.

Jāatgādina, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas izveidei 2017. līdz 2020.gadā tika piešķirti 10,7 miljoni eiro un 2020. gada prioritārā pasākuma ietvaros papildus vēl piešķīra 5,5 miljonus eiro. Valsts Kontrole (VK) publiskotie dati liecina, ka no šiem līdzekļiem izlietoti ir 3 miljoni eiro, bet pārējie līdzekļi vai nu ir izlietoti citiem mērķiem vai pagaidām ir palikuši neizlietoti. Attiecībā uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūvi VK revīzijas ziņojumā bija vērsusi uzmanību arī uz to, ka Iekšlietu ministrija bez objektīviem iemesliem jau ilgus gadus ir iekavējusi valsts robežas joslas izbūvei nepieciešamo zemju iegūšanu valsts īpašumā, uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda, kas kavē būvniecības uzsākšanu un pabeigšanu plānotajos termiņos.

Turklāt uz šo problēmu, kā arī to, ka Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūvei piešķirtais finansējums tiek pārdalīts un izlietots citiem mērķiem un būs jārod budžetā no jauna, VK jau bija norādījusi gan 2016. gada, gan 2017. gada Iekšlietu ministrijas finanšu pārskata revīzijās.
Peilāns atgādināja, ka "Igate" 2015. gadā uzvarēja konkursā par Krievijas robežas izbūvi, bet 2018. gadā – konkursā par Baltkrievijas robežas iekārtošanu. Taču 2019. gada septembrī Iekšējās drošības birojs veica aizturēšanas, kas faktiski apturējušas tālāku robežas izbūvi, secina Peilāns.

Runa ir par 2019. gada septembrī Iekšējās drošības biroja (IDB) veiktajām Robežsardzes amatpersonu aizturēšanām un aizdomām par valsts līdzekļu izkrāpšanu 17 miljonu eiro apmērā robežas ar Krieviju izbūvē.

IDB toreiz aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Māri Peilānu. IDB izbeidzis kriminālprocesu pret Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu par valsts amatpersonas bezdarbību un Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieku, Galvenās pārvaldes priekšnieku Juri Martukānu.

SIA "Igate" 2019. gadā strādājusi ar 37,549 miljonu apgrozījumu un gandrīz 2,5 miljonu eiro peļņu, liecina "Lursoft" dati. Par 2020. gadu informācija nav pieejama. Kā uzņēmuma patiesā labuma guvējas norādītas Eva Peilāne un Baiba Radžele.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets (MK) no šā gada 11. augusta līdz 10. novembrim izsludināja ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.