Pagājušā gada budžeta IKP tika prognozēts 13,416 miljardu latu apmērā. CSP dati liecina, ka IKP 14,16 miljardi latu.
CSP vadītāja Aija Žīgure piektdien žurnālistiem skaidroja, ka pagājušā gada IKP joprojām atpaliek no 2008.gada līmeņa, kad IKP sasniedza 16,1 miljardu latu.
Saskaņā ar iepriekšējo ātro novērtējumu IKP pērn audzis par 5%. Žīgure skaidroja, ka, rēķinot IKP ātro novērtējumu, pārvalde vērtējumā par būvniecības nozares izaugsmi bijusi piesardzīgāka, taču precizētie dati liecina, ka kāpums bija lielāks.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2011.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada trešo ceturksni, IKP pieaudzis par 1,1%.
Gada laikā straujākais pieaugums bija izmitināšanas pakalpojumos - par 23,6%, ēdināšanas pakalpojumos – par 21,5%, būvniecības nozarē - par 12,4%, apstrādes rūpniecībā – par 11,7%.
Apstrādes rūpniecībā no kopumā 22 nozarēm izaugsme pērn bija 18 jomās, bet četrās bija kritums. Tostarp dzērienu ražošanā (izņemot alus ražošanu) kritums bija par 6,2%, papīra un to izstrādājumu ražošanā – par 2,2%, gāzes padevē – par vairāk nekā 13% , klāstīja Žīgure.
Pārtikas ražošanā, kur no saražotās produkcijas eksportē ap 30%, pērn bijis pieaugums par 1%. Piena produktu un konditorejas produktu ražošanā pērn vērojams kritums, sacīja CSP vadītāja. Ievērojams pieaugums pērn manāms apģērbu, īpaši darba apģērbu ražošanā – par 28%. Šajā nozarē strādājošie uzņēmumi eksportē vairāk nekā 80% saražotās produkcijas.
2011.gadā IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 16.9%) – par 8,7%, apstrādes rūpniecībā (14,1%) – par 11,7%, transporta un uzglabāšanas nozarē (13%) – par 8%. Izmitināšanas pakalpojumi pieauguši par 23,6%, bet ēdināšanas pakalpojumi – par 21,5% (kopējais nozares īpatsvars IKP ir 1,7%). Būvniecības nozarē (6,1%) apjomi kāpuši par 12,4%.
Būvniecības nozarē kāpums pērn vērojams visās jomās, bet viskrasākais pieauguma temps – 67% - bija rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu celtniecībā. Vietējo cauruļvadu un kabeļu būve pērn pieaugusi par 57%, šosejas, ielu un ceļu būve – par 34%, bet dzīvojamo ēku celtniecība – par 29%.
Žīgure lēsa, ka šogad celtniecībā izaugsme turpināsies, ņemot vērā šogad turpinātos un uzsāktos būvdarbus, kā arī šajā gadā izsniegtās daudzās būvatļaujas.
Tirdzniecībā pērn pieaugusi gan vairumtirdzniecība, gan mazumtirdzniecība, gan arī auto pārdošana, bet sarukusi auto degvielas tirdzniecība. To ietekmējis cenu pieaugums degvielai, sacīja CSP priekšniece. Pārtikas tirdzniecība pērn pieaugusi par 1,3%, nepārtikas – par 6,2%.
2011.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, tirdzniecībā vērojams apjomu pieaugums par 8,5%, apstrādes rūpniecībā – par 9,1%, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 7,5%. Izmitināšanas pakalpojumi pieauguši par 15,8%, bet ēdināšanas pakalpojumi – par 20,8%. Liels apjomu kāpums bija būvniecības nozarē – par 25,9%.
Datoru un dažādu elektroierīču pārdošana pērn augusi par vairāk nekā 20%, mazāks pieaugums vērojams sporta precēm. Salīdzinoši liels kāpums – par 16% - bija pirkumiem pa pastu un internetā.
Tāpat kritums bija mēbeļu un apgaismes ierīču mazumtirdzniecībā – par 3,2. Par 4,9% pērn sarukuši pulksteņu un juvelierizstrādājumu pirkumi, kas saistīts ar to, ka cilvēki vairāk pārorientējuši savus tēriņus uz ikdienā nepieciešamu preču iegādi, piebilda Žīgure.
Pēc viņas sacītā, gana labus pieauguma rezultātus pērn salīdzinājumā ar 2010.gadu uzrāda arī transporta nozare. Viskrasākais pieaugums – par 24,6% - vērojams kravu pārvadājumos pa dzelzceļu. Kopumā kravu pārvadājumos pērn vērojams pieaugums 14,2% apmērā.
Pasažieru pārvadājumi pērn pieauguši par 1%. Pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu pērn vērojams samazinājums par 1,7%, bet ar sabiedrisko autobusu - par 4,7%. Pieaugums bija pasažieru pārvadājumiem ar elektrotransportu pilsētās, kā arī aviopārvadājumos. Lidosta "Rīga" pērn apkalpojusi 5,1 miljonu pasažieru, kas ir par 9,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko apgrozījumu veidoja pasažieru plūsma lidojumiem uz un no Lielbritānijas un Vācijas.
Žīgure akcentēja, ka 2011.gada IKP, salīdzinot ar IKP 2008.gadā, ir pieaudzis apstrādes rūpniecības, bet visievērojamāk sarucis būvniecības īpatsvars.
2011.gadā faktiskajās cenās privātais galapatēriņš palielinājās par 9,6%. Lielākie izdevumi privātajā galapatēriņā bija transportam, kuri pieauguši par 17,6%, pārtikai – par 9,1% un mājokļa uzturēšanai – par 8,8%. Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 27,1%, imports – par 27,2% un eksports – par 22,6%. Savukārt, valdības galapatēriņš samazinājies par 0,8%.
2011.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010.gada ceturto ceturksni privātais galapatēriņš pieauga par 8,8%. Privātajā galapatēriņā lielākie izdevumi bija transportam, kuri palielinājušies par 16,2%, pārtikai – par 13,4% un mājokļa uzturēšanai – par 4,9%. Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 26%, savukārt, imports un eksports attiecīgi – par 17% un 16,2%. Valdības galapatēriņš samazinājies par 0,9%.
Salīdzināmajās cenās 2011.gadā privātajā galapatēriņā vērojama pirkumu apjomu palielināšanās par 4,4%. Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai palielinājās par 24,6%, bet valdības galapatēriņš – par 1,3%. Preču eksports (72,2% no kopējā eksporta) pieaudzis par 12% un pakalpojumu eksports – par 14%. Savukārt, preču importa apjomi (83,6% no kopējā importa) pieauguši par 23%, bet pakalpojumu importa apjomi palielinājušies par 9,1%.
2011.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010.gada ceturto ceturksni privātais galapatēriņš audzis par 4,1%, bruto pamatkapitāla veidošana – par 24,7%, bet valdības galapatēriņš – par 0,7%. Preču eksports (71,4% no kopējā eksporta) pieaudzis par 6,6% un pakalpojumu eksports – par 15,8%. Preču imports (83,2% no kopējā importa) palielinājies par 14,3%, bet pakalpojumu importa apjomi – par 6,7%.
CSP vadītāja atturējās prognozēt IKP izaugsmes tempus šajā gadā, taču norādīja, ka Latvijas ekonomikā ir vērojama stabilitāte, lai gan tā ir visai trausla. Visticamāk, arī šogad gaidāma ekonomikas izaugsme, ja vien galvenajos Latvijas izaugsmes tirgos nenotiks kaut kas ārkārtējais.
Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)
Jau ziņots, ka 2010.gadā IKP pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2009.gadu, sarucis par 0,3%. IKP Latvijā sāka samazināties 2008.gada trešajā ceturksnī. 2008.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2007.gada pēdējo ceturksni, IKP bija sarucis par 10,7%, bet 2009. gada nogalē IKP samazinājies par 17,7% pret 2008.gada atbilstošo periodu.
2010.gadā pirmajā ceturksnī IKP samazinājās par 6%, bet otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni IKP bija sarucis par 2,9%, trešajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2008.gada Latvijā piedzīvots IKP pieaugums gada griezumā – pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzinājumā ar 2009.gada trešo ceturksni, 2010. trīs ceturkšņos IKP audzis par 2,5%.