IKP pieaugums pirmajā ceturksnī – 3,6%
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem šā pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem salīdzinājumā ar 2012.gada ceturto ceturksni tas pieaudzis par 1,4%.

Šogad pirmajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās ir 3,59 miljardi latu.

IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās, 2011.1.cet. - 2013.1.cet.


Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada pirmo ceturksni, lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā (1,5 procentpunkti) deva tirdzniecība, kas palielinājās par 4,6%, tai skaitā mazumtirdzniecība - par 6%, kuras attīstību sekmēja 5% pieaugums nepārtikas preču, 5% - pārtikas preču un 10% - auto degvielas mazumtirdzniecībā.

Būvniecības pieaugumu par 9,8% ietekmēja ieguldījumu pieaugums par 2,3 reizēm dzīvojamo ēku būvniecībā un par 2,6 reizēm maģistrālo cauruļvadu, komunikāciju un spēka līniju būvniecībā. Par 3,4% palielinājās rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība, bet par 31,8% samazinājās ieguldījumi šoseju, ielu un ceļu būvniecībā.

Kopumā 0,6 procentpunktus no IKP pieauguma veidoja informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas palielinājās par 13,4%. Nozares pieaugumu sekmēja telekomunikāciju pakalpojumu attīstība.

2013.gada pirmajā ceturksnī par 4,8% samazinājās apstrādes rūpniecības temps, kas kopējo IKP tempu samazināja par 0,7 procentpunktiem.

Liela ietekme uz nozares tempa kritumu bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanai (21,2% no kopējās apstrādes rūpniecības) - samazinājums par 3,1% un metālu ražošanai (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības) - kritums par 21,3%. Par 3,5% palielinājās pārtikas produktu ražošana (19,9% no kopējās apstrādes rūpniecības).

Faktiskajās cenās šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada pirmo ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 4,9%.

Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (28% no kopējiem izdevumiem) - par 2,7%, pārtikai (20% no kopējiem izdevumiem) - par 2,8% un transportam (14% no kopējiem izdevumiem) - par 9,6%. Bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 7,2%.

Preču eksports (73% no kopējā eksporta) palielinājies par 7,7% un pakalpojumu eksports - par 5,0%. Preču importa apjomi (85% no kopējā importa) pieauguši par 5,0%, bet pakalpojumu importa apjomi samazinājušies par 0,3%. Savukārt valdības galapatēriņš ir palielinājies par 12,0%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.