Pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem šā pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Savukārt pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem salīdzinājumā ar 2012.gada ceturto ceturksni tas pieaudzis par 1,4%.
Šogad pirmajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās ir 3,59 miljardi latu.
IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās, 2011.1.cet. - 2013.1.cet.
Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada pirmo ceturksni, lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā (1,5 procentpunkti) deva tirdzniecība, kas palielinājās par 4,6%, tai skaitā mazumtirdzniecība - par 6%, kuras attīstību sekmēja 5% pieaugums nepārtikas preču, 5% - pārtikas preču un 10% - auto degvielas mazumtirdzniecībā.
Būvniecības pieaugumu par 9,8% ietekmēja ieguldījumu pieaugums par 2,3 reizēm dzīvojamo ēku būvniecībā un par 2,6 reizēm maģistrālo cauruļvadu, komunikāciju un spēka līniju būvniecībā. Par 3,4% palielinājās rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība, bet par 31,8% samazinājās ieguldījumi šoseju, ielu un ceļu būvniecībā.
Kopumā 0,6 procentpunktus no IKP pieauguma veidoja informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas palielinājās par 13,4%. Nozares pieaugumu sekmēja telekomunikāciju pakalpojumu attīstība.
2013.gada pirmajā ceturksnī par 4,8% samazinājās apstrādes rūpniecības temps, kas kopējo IKP tempu samazināja par 0,7 procentpunktiem.
Liela ietekme uz nozares tempa kritumu bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanai (21,2% no kopējās apstrādes rūpniecības) - samazinājums par 3,1% un metālu ražošanai (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības) - kritums par 21,3%. Par 3,5% palielinājās pārtikas produktu ražošana (19,9% no kopējās apstrādes rūpniecības).
Faktiskajās cenās šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada pirmo ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 4,9%.
Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (28% no kopējiem izdevumiem) - par 2,7%, pārtikai (20% no kopējiem izdevumiem) - par 2,8% un transportam (14% no kopējiem izdevumiem) - par 9,6%. Bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 7,2%.
Preču eksports (73% no kopējā eksporta) palielinājies par 7,7% un pakalpojumu eksports - par 5,0%. Preču importa apjomi (85% no kopējā importa) pieauguši par 5,0%, bet pakalpojumu importa apjomi samazinājušies par 0,3%. Savukārt valdības galapatēriņš ir palielinājies par 12,0%.
