Inflācijas prognozes – vīrusa pirmais upuris, vērtē ekonomisti
Foto: EPA/Scanpix/LETA

2020. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī šobrīd ir sarežģīti izteikt konkrētas prognozes, ekonomisti sliecas vērtēt, ka inflācija drīzāk varētu būt pakļauta lejupvērstam vektoram. To ietekmēs pasaulē valdošā nenoteiktība, ietverot "Covid-19", kā arī naftas cenas kritums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Precēm cenas pieauga par 1,9%, pakalpojumiem par 3,1%. Lielākā ietekme uz cenu līmeni bija cenu kāpumam pārtikai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai," skaidro "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Savukārt lielākā pazeminošā ietekme februārī bija cenu kritumam degvielai. "Degvielai cenas februārī samazinājās par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Pasaules naftas cenām februārī bija vērojams būtisks samazinājums – mēneša laikā tās vidēji samazinājās par 13%. Naftas cenu kritumu februārī turpināja ietekmēt bažas par jaunā koronavīrusa ietekmi uz naftas pieprasījumu un globālo ekonomiku," teic Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Finanšu ministrijā norāda, ka vidējā inflācija Latvijā šā gada pirmajos divos mēnešos bija 2,3%, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāk nekā pagājušajā gadā vidēji. Neskatoties uz patēriņa cenu kāpuma palēninājumu šā gada sākumā, inflācijas līmenis Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, kamēr vidējais inflācijas līmenis gan ES kopumā, gan eirozonā šā gada pirmajos mēnešos saglabājas pērnā gada līmenī.

"Janvāris Latvijā izcēlās ar raženām tarifu un nodokļu likmju izmaiņām, savukārt februārī inflāciju galvenokārt ietekmēja globālie notikumi. Taču sagaidāms, ka gan martā, gan aprīlī cenu pārmaiņās lielu lomu spēlēs gan iekšējie, gan ārējie faktori. No 1. marta gaidāms cenu pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem. Tas būs maigāks nekā lēsts iepriekš, jo valstsvīri vienojās par mērenākām akcīzes nodokļa likmju izmaiņām, tādējādi alkoholisko dzērienu cenas varētu pieaugt par apmēram 2%," prognozē "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka vājāka ekonomikas izaugsmes šogad varētu nozīmēt arī lēnāku algu kāpumu un līdz ar to, iespējams, arī nedaudz zemāku iekšējo pakalpojumu cenu kāpumu. Taču pārtikas cenu kāpumus pasaulē un pārrāvumi ražošanas ķēdēs var nozīmēt arī atsevišķu cenu pieaugumu.

"Šogad Latvijas ekonomika piedzīvos nepatīkamus pieprasījuma puses šokus un šis nebūs viegls gads. Iepriekš sniegtais vērtējums, ka cenu pieaugums būs pēdējais, par ko šogad Latvijas ekonomikā jāsatraucas, ir ieguvis negaidīti skaudras aprises. Samazināsies tūrisma pakalpojumu eksports. Tas papildinās tranzīta pakalpojumu krituma ietekmi. Taču vismaz rēķins par enerģijas un izejvielu importu būs krietni mazāks," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

OPEC Luminor Centrālās statistikas pārvalde Citadele Degvielas cenas Ekonomikas ministrija Enerģētika Inflācija Nafta Rīgas siltums SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form