Pēc neveiksmīgā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora konkursa politiķu un valsts amatpersonu vidū sākušās diskusijas par zemo atalgojumu valsts pārvaldē.
Gan Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka VID ģenerāldirektora alga būtu jāpaaugstina.
"Sliktākais, ko mēs varētu patlaban izdarīt, ir izraut vienu iestādi no kopējās atalgojumu sistēmas un pateikt, ka viņi ir super īpaši un ka viņiem tiks paceltas algas," runājot par nepieciešamību paaugstināt VID ģenerāldirektora algu, iepriekš žurnālistiem pauda Krieviņš. "Manuprāt, atsevišķi izņēmumi atsevišķās iestādēs nav jāveido, tas jāatrisina kompleksi visā valsts pārvaldē."
Vienlaikus finanšu ministre piekritusi, ka VID ģenerāldirektora atalgojumam jābūt tādam pašam kā Igaunijā – 5800 eiro.
Šobrīd VID ģenerāldirektoram atalgojums ir 3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Laba vai papildu darba gadījumā ir iespējamas piemaksas.
Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sagatavotajā infografikā, kurā salīdzināta uzņēmumu un valsts iestāžu vadītāju alga pret nodarbināto skaitu.
Jau ziņots, ka konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts 16. jūnijā, savukārt pieteikumu iesniegšana noslēdzās 4. jūlijā. Tika saņemti 11 pieteikumi, no kuriem četri kandidāti tika virzīti nākamajā kārtā. Tomēr konkurss noslēdzās bez rezultāta.
Tāpat vēstīts, ka finanšu ministre VID ģenerāldirektora amatam oficiāli izvirzīs tagadējo Valsts vides dienesta (VVD) vadītāju Ingu Koļegovu. Valdība par Koļegovas apstiprināšanu VID vadītājas amatā varētu lemt nākamnedēļ.
Iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone vasaras sākumā iesniedza atlūgumu.
