Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem
Foto: Publicitātes foto

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

"Ir izveidots "Baltic Connector" savienojums, kas pēc būtības ir ļoti jaudīgs, jo viņš spēj nosegt vismaz 70% no Somijas patēriņa, tāpēc Somijai var būt arī dažādi risinājumi. Bet es piekrītu tam, ka Somija ir galvenais noieta tirgus vēl vienam terminālim un tāpēc neatkarīgi, vai termināli vislabāk ir izveidot Igaunijā, Somijā vai Latvijā, viņam noteikti vajadzēs Somijas klientus," pauda "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Plāni mazināt atkarību no Krievijas gāzes vai atteikties no tās pavisam nozīmē arī jaunas iespējas sašķidrinātās gāzes biznesam, skaidroja raidījumā.

"Arī Latvijā ir komersanti, kas izskata šādu iespēju un ir izrādījuši interesi, tāpat dosimies uz Ameriku interesēties par iespējām šādu termināli būvēt uz komerciāliem principiem, runāsim arī ar kaimiņiem. Jo, kā jau teicu, svarīgi, lai šāds terminālis būtu reģionā, un lai tas būtu ekonomiski pamatots un balstītos uz ekonomiskiem principiem," raidījumam sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Latvijā zināmākais no jau iepriekš pieteiktiem projektiem ir Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa iecere. To intensīvi sāka virzīt pirms aptuveni sešiem gadiem, bet apstājās pēc iedzīvotāju iebildumiem un valdības atteikuma garantēt noteikta gāzes apjoma iegādi. Lai tas atmaksātos, puse Latvijai vajadzīgās gāzes būtu jāieved caur termināli. Starp attīstītājiem ir latviešu izcelsmes uzņēmējs Pēteris Ragaušs no Teksasas, strādājis naftas un gāzes biznesā, un Nacionālā gāzes termināļa biedrība. Viņu piedāvājums iesniegts Latvijas valdībai.

Tagad, lai mazinātu iedzīvotāju iebildumus, termināli piedāvāts izvietot tālāk jūrā. Šonedēļ attīstītāji bijuši arī uz pārrunām ar Igaunijas enerģētikas politikas veidotājiem.

"Mūsu partneri ir ar pieredzi gan termināļa izbūvē visā pasaulē, gan ar gāzes piegādi un tirdzniecību. Diemžēl nav tā, ka mēs varam nosaukt viņu vārdus, jo mūs saista konfidencialitātes līgumi. Mēs runājam vairāk nekā ar vienu potenciālo partneri, bet viņu skaitā ļoti nopietni ASV potenciālie ieguldītāji, kas varētu būt stratēģiskie investori," skaidroja SIA "Skulte LNG Terminal" valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš.

Šī projekta pārstāvji uzsver, ka tā lielākais pluss ir Inčukalna gāzes krātuves tuvums. Tas termināļa izmantošanas izmaksas padarītu ievērojami lētākas. Taču laiku aizņemtu aptuveni 40 kilometru gara savienojuma izbūve ar krātuvi.

Šonedēļ uz pieteiktu vizīti Ekonomikas ministrijā ieradās arī SIA "Kundziņsalas Dienvidu projekts" pārstāvji. Firma līdz šim strādājusi, lai attīstītu savu neliela izmēra sašķidrinātās gāzes termināli Rīgā.

Iepriekš uzņēmuma īpašnieki pastarpināti bija Krievijas izcelsmes Vācijas pilsoņi, bet aizvadītā gada beigās uzņēmumu iegādājusies ASV reģistrētā "Millenium Energy Partners LLC", kas pieder Amerikas pilsonim Lašam Šanidzem. Viņš savulaik attīstījis arī vērienīgus gāzes infrastruktūras projektus Gruzijā un Armēnijā.

Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai. Uzņēmuma īpašnieks apliecina arī interesi sadarboties ar citu projektu attīstītājiem. Piemēram, Paldisku termināli Igaunijā.

Paldisku termināls Igaunijā plānots ar salīdzinoši lielām jaudām, un tas atrastos tuvu Igaunijas-Somijas starpsavienojumam, turklāt izbūvēts arī pievads. Arī šis projekts pieteikts pirms aptuveni desmit gadiem, bet līdz šim vēl nav īstenots. Tā lietošanas izmaksas varētu būt līdzīgas kā Klaipēdas terminālim. Ja izlemtu par labu šim projektam, tā potenciālā priekšrocība varētu būt arī iespēja visātrāk tikt pie strādājoša termināļa.

No maija sāks darboties arī savienojums starp Lietuvu un Poliju. Viens gāzes terminālis ir arī Polijā, bet ar tā jaudu gan visai Polijai nepietiktu. Interese par termināļu būvi ir arī Somijā.

"No vienas puses, terminālim vajadzētu būt tuvāk patēriņa vietai, un mēs saprotam, ka lielākā patēriņa vieta pašlaik, it īpaši bez sava alternatīvā gāzes avota, ir Somija. No otras puses, ir arī pozitīvi, ja šī piegādes vieta ir tuvāk krātuvēm. Tāpēc, manuprāt, tas, kas būtu šajā situācijā, nepieciešams, lai visas Baltijas valstis un Somija savstarpēji vienotos, kas ir visracionālākais risinājums tieši no izmaksu viedokļa," atzina Bariss.

Ekonomikas ministrijā apliecināja, ka viņus uzrunājuši vismaz četri potenciālie interesenti. Piedāvājumi jāizvērtē vispirms savas valsts ietvaros un tad ar labāko jāsēžas pie viena galda ar kaimiņvalstīm.

Ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns raidījumam atzina, ka ar reģionu partneriem jāvienojas, kurš ir vislabākais risinājums, kurš der gan Somijai, Igaunijai, Latvijai, iespējams, Polijai.

Iepriekš Baltijas valstis par viena reģionāla termināļa būvniecību nespēja vienoties, Lietuva savu izbūvēja viena pati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.