Ražotnes izveidē tiks investēti 75 miljoni eiro. Plānots, ka būvniecības darbi sāksies nākamgad un ražotne tiks atklāta gadu vēlāk.
Projektu iecerēts realizēt divās kārtās. Vispirms tiks iedarbināta viena ražošanas līnija, kas apstrādās aptuveni 69 tūkstošus tonnu zirņu. Pēc tam tiks atvērta otra, un abu kopīgā jauda būs 138 tūkstoši tonnu zirņu gadā.
Pirmo kārtu plānots pabeigt 2022. gada otrajā pusē, bet 2024. gada nogalē iecerēts pabeigt visu rūpnīcu. Tad plānots algot 65 darbiniekus un apgrozīt ap 100 miljoniem eiro gadā.
"Latvijā ir labas iespējas audzēt labību, bet tā ir jau plaši pieejama prece. Lai gan arī labības cena nākotnē augs, cilvēku skaitam uz zemes palielinoties un vairāk patērējot kviešus, tomēr tā ir tikai izejvielas prece. Savukārt zirņu proteīns jau ir produkts ar augstāku pievienoto vērtību, turklāt tas pārstāv šobrīd īpaši strauji augošu segmentu," ieceri vērtē ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
"Pākšaugu pārstrāde dod iespēju iegūt augu proteīnus, kas ir izejviela gaļas aizstājējproduktu ražošanai. Tā kā gaļas patēriņš rada daudz lielāku negatīvo ietekmi uz vidi, strauji augoša ekonomikas un dzīvesveida tendence pasaulē ir gaļas aizstājēju lietošana. To ražošanai nepieciešamās izejvielas tiek iegūtas no pākšaugiem. Ja Latvija piedalīsies šīs ķēdes attīstībā, būsim strauji augošā tirgus nišā," saka prognozē "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
