Šāds lēmums pieņemts, izskatot personu apvienības "Aarsleff-Merko" un "Josef Möbius Bau - Aktiengesellschaft" iesniegto sūdzību, liecina IUB interneta mājaslapā publicētais lēmums.
RBP uzvarētāju konkursā infrastruktūras attīstībai Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīgā izvēlējās slēgtā konkursā.
Krievu salas projekta kopējās izmaksas plānotas aptuveni 105 miljonu latu apjomā, un Eiropas Savienības līdzfinansējums varētu būt 52 miljoni latu.
Konkursā piedāvājumus iesniedza pilnsabiedrība "BMGS S", kura saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējumā ir ieguvusi 90,83 punktus, "Josef Möbius Bau -Aktiengesellschaft", kas saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējumā ir ieguva 85,63 punktus, un "Aarsleff - Merko", kas ieguva 73,37 punktus.
Atbilstoši konkursa nolikumam iepirkuma priekšmets bija būvdarbi, kas ietvēra pieejas kanāla padziļināšanu un grunts novietošanu, piestātņu izbūvi, jaunu pievedceļu izbūvi Krievu salā, pievedceļa līdz Krievu salai rekonstrukciju, jaunu dzelzceļa pievedceļu izbūvi, ūdensapgādes tīklu izbūvi, notekūdeņu savākšanas tīklu izbūvi, telekomunikāciju tīklu izbūvi, gāzes apgādes tīklu izbūvi, pieslēguma posma esošajai piestātnei izbūvi, kā arī ārējo elektrotīklu un dienesta ēku izbūvi.
"Josef Möbius Bau - Aktiengesellschaft" IUB apstrīdēja to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav izsniedzis kompānijas pieprasīto informāciju par lēmuma pamatojumu, ar kuru piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, viena konkrēta vērtēšanas kritērija pamatotību un saskaņā ar to veikto piedāvājumu izvērtēšanas pamatotību, kā arī pilnsabiedrības "BMGS S" dalības pamatotību, norādot uz to, ka sabiedrība iepriekš bijusi SIA "Jūras projekts" dalībniece un ka "Jūras projekts" darbinieki, kas piedalījušies konkursa iepirkuma priekšmeta darbu tehniskā projekta izstrādē, bijuši "BMGS" dalībnieki.
Personu apvienība "Aarsleff - Merko" apstrīdēja to, ka RBP neizslēdza "BMGS S" no dalības konkursā, jo pilnsabiedrība guvusi priekšrocības projekta, kura ietvaros tiek organizēts konkurss, iepriekšējos posmos. Arī personu apvienība apstrīdēja piedāvājumu vērtējuma objektivitāti vienā vērtēšanas kritērijā.
Kā teikts IUB lēmumā, pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus, noklausoties lietas dalībnieku sūdzību izskatīšanas laikā sniegtos paskaidrojumus un ņemot vērā pieaicinātā eksperta viedokli, biroja sūdzību izskatīšanas komisija atzina, ka "Josef Möbius Bau - Aktiengesellschaft" un personu apvienības "Aarsleff - Merko" sūdzības ir daļēji pamatotas.
IUB sūdzību izskatīšanas komisija secināja, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nesniedzot iesniedzējam piedāvājumu vērtēšanas protokolu - nenorādot izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības, un piedāvājuma izvērtējumu un tā pamatojumu, pēc būtības ir liedzis iespēju pārliecināties par RBP rīcības tiesiskumu piedāvājumu vērtēšanas laikā un pārliecināties par piešķirtā novērtējuma saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanas kritērijos pamatotību.
Sūdzību izskatīšanas komisija arī norādīja, ka gadījumā, ja RBP sava lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamatojumā ir atsaucies uz pieaicinātā eksperta atzinumu, tas ir uzskatāms par attiecīgā lēmuma pamatojumu, kas ir izsniedzams pretendentam, ievērojot no iepriekš minētajiem principiem izrietošos apsvērumus, proti, informācija izsniedzama tādā mērā, lai tas pilnīgi varētu pārliecināties par iespējamo tiesisko interešu aizskāruma esamību un lēmuma apstrīdēšanas nepieciešamību.
Šajā daļā "Josef Möbius Bau - Aktiengesellschaft" sūdzību IUB atzina par pamatotu.
Tomēr "Josef Möbius Bau - Aktiengesellschaft" minētos argumentus par to, ka "BMGS" ir bijusi "Jūras projekts" dalībniece un ka "Jūras projekts" darbinieki, kas piedalījušies konkursa iepirkuma priekšmeta darbu tehniskā projekta izstrādē, ir bijuši "BMGS" darbinieki, IUB atzina, ka šādi argumenti nenorāda, ka attiecīgais piegādātāj būtu guvis priekšrocības, ne vien tā iemesla dēļ, ka pilnsabiedrība "BMGS S" nav tas piegādātājs, kas ir piedalījies tehniskā projekta izstrādē, bet arī tādēļ, ka no tiesību normām neizriet nosacījums, ka iepirkuma procedūrā nevar piedalīties tāds piegādātājs, kura darbinieki vai tā dalībnieka darbinieki ir bijuši cita piegādātāja darbinieki brīdī, kad šis cits piegādātājs piedalījies iepirkuma projekta iepriekšējā posmā, veicot projektēšanas darbus.
Personu apvienības "Aarsleff - Merko" un "Josef Möbius Bau - Aktiengesellschaft" sūdzību izskatīšanas atklātā sēdē iesniegtie papildu argumenti šajā daļā nav pamatoti.
Tāpat IUB secināja, ka konkursā iesniegto piedāvājumu salīdzināšanai konkrēta etalona jeb mēra, parauga noteikšana iespējami būtu tieši tas veids, kādā piedāvājumi ir izvērtējami apstrīdētajā vērtēšanas kritērijā, taču šāda etalona RBP piedāvājumu vērtēšanai nav bijis.
Tā kā RBP iepirkuma komisijas pieļautie iepirkuma procedūras pārkāpumi attiecībā uz pretendentu piedāvājumu izvērtēšanu ir būtiski un tie varēja ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu, IUB atzina, ka tie novēršami, veicot atkārtotu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu, ievērojot IUB lēmumā paustos secinājumus un nostiprinot vienotu vērtēšanas metodoloģiju - apstrīdētā vērtējuma kritērija apakškritēriju vērtēšanas diapazona skaidrojumu, un šādas metodoloģijas noteikšanā precīzi ievērojot no Eiropas Kopienu tiesu prakses izrietošos trīs nosacījumus, ka šāda metodoloģija negroza konkursa nolikumā noteiktos līguma piešķiršanas kritērijus, šādā metodoloģijā netiek ietverti elementi, kas būtu varējuši ietekmēt piedāvājumu sagatavošanu, ja tie būtu bijuši zināmi piedāvājuma sagatavošanas laikā un šāda metodoloģija netiek pieņemta, ņemot vērā elementus, kas varētu diskriminējoši ietekmēt kādu no pretendentiem.
Līdz ar to IUB aizliedza RBP slēgt iepirkuma līgumu slēgtajā konkursā infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīgā, un atcelt RBP lēmumu par konkursa rezultātiem.
IUB pirmdien pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.
Kā ziņots, projekta galvenais mērķis ir novērst ostas aktivitāšu izraisīto vides degradāciju, jo patlaban lielākā daļa Rīgas Brīvostas aktivitāšu notiek Andrejostā un Eksportostā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā Daugavas ziemeļu krastā.
Ostas termināļus plānots pārcelt uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā, kas to darbībai būtu piemērotāka. Tā no pilsētas centra un Daugavas labā krasta uz Krievu salu tiktu pārcelta daļa ostas aktivitāšu, līdzsvarojot pārvadājumus abos Daugavas krastos un samazinot kravas kuģu kustību Rīgas centra tuvumā.
Ostas infrastruktūras izveide aptver 56 hektārus lielu teritoriju, kas tiks aprīkota ar četrām beramkravu (ogļes, metāls, rūda) pārkraušanas piestātnēm. Projekts paredz arī visu nepieciešamo autoceļu un dzelzceļa pievadceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūvi ostas robežās.
Aptuveni 64,6 hektāru platībā Krievu salas neapgūtajā ziemeļu daļā paredzēts izveidot septiņas piestātnes kuģu apkalpošanai ar kravnesību vairāk nekā 1350 tonnas. Jaunapgūtajā teritorijā plānots pārkraut aptuveni 22 miljonus tonnu kravu gadā, tai skaitā aptuveni 12 miljonus tonnu ogļu.
Krievu salas teritorijas vidusdaļā paredzēts izveidot dzelzceļa preču staciju ar caurlaides spēju 600 vagoni diennaktī jeb 3820 vilciena sastāvi gadā, līdz ar to paredzēts pārvadāt 36 000 tonnu diennaktī jeb 13 miljonus tonnu gadā.
Jaunapgūtajā Krievu salas teritorijā plānotais autotransporta kravu apgrozījums ir līdz deviņiem miljoniem tonnu gadā, kas līdzvērtīgs 225 000 kravas automašīnu gadā jeb 26 automašīnām stundā pie vienmērīgas plūsmas, kas var palielināties, ņemot vērā iespējamo nevienmērību kravu piegādē.
Krievu salai nepieciešamā dzelzceļa savietojamībai ar pilsētas tīklu VAS "Latvijas Dzelzceļš" jāizstrādā un jārealizē Rīgas dzelzceļa tīkla, staciju un savienojošo sliežu ceļu rekonstrukcijas projekts Rīgas brīvostas apkalpošanai, kas Daugavas kreisajā krastā ietvers arī esošās stacijas "Bolderāja" rekonstrukciju un jaunas stacijas "Bolderāja-2" izveidi.
Satiksmes iespēju nodrošināšanai ostas aktivitāšu vajadzībām Krievu salā Rīgas pilsētas pašvaldībai jārealizē Daugavgrīvas ielas rekonstrukcija, bet Brīvostai jārekonstruē Zilā iela līdz Daugavgrīvas šosejai, paplašinot to līdz četrām joslām ar atdalītām ietvēm un pieslēdzot Daugavgrīvas šosejai regulējamā krustojumā ar luksoforiem.
Kā ziņots, lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.