Tāpat laikraksts noskaidrojis, ka dūņu dīķus valsts līdz šim vērtējusi kā lētu purva zemi, nevis nozīmīgu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
Ķemeru dūņas līdztekus Baldones dūņām ir viena no Latvijas nacionālajām bagātībām. 1997. gadā izveidotais Ķemeru nacionālais parks ietver visu teritoriju, kur izvietota sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradne. Šobrīd dūņas dziedniecībā izmanto tikai KRC "Jaunķemeri".
Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), kurās pārziņā ir Ķemeru nacionālais parks, 10. jūnijā beidzās nomas līgums ar līdzšinējo Ķemeru ārstniecisko dūņu ieguvēju – SIA "Sanare – KRC Jaunķemeri". DAP rīkoja zemes nomas tiesību izsoli pushektāru lielajam dūņu ieguves iecirknim. Sākotnējā nomas maksa un izsoles sākumcena par visu iecirkni bija 7,22 eiro mēnesī. Izsolē, kurā piedalījās astoņi dalībnieki, cena par nomu uzkāpusi līdz 2000 eiro mēnesī.
Tomēr Vides aizsardzības un reģionālā ministrija, kuras pārziņā ir DAP, izsoles rezultātus anulēja, jo izsolītas zemes nomas tiesības, nevis tiesības iegūt derīgos izrakteņus – ārstnieciskās dūņas. Tagad tiek gatavota atkārtota izsole.
Izsoles sākumcena bijusi tik maza tādēļ, ka likumi paredz, ka tai jāatbilst teritorijas kadastrālajai vērtībai, kas purva teritorijai nav augsta.
"Jaunķemeru" dibinātājs un vadītājs Mihails Malkiels "Latvijas Avīzei" skaidro, ka šis rehabilitācijas centrs ir vienīgais, kurš šobrīd izmanto Ķemeru dūņas. Sanatorija gadā iegūst nepilnas 450 tonnas dziedniecisko dūņu. Tās tiek izmantotas dūņu vannām, kā arī apmēram 24 tonnas gadā pārdotas citiem. Šobrīd "Jaunķemeriem" iespēja iegūt dūņas Slokas atradnē ir liegta, jo tiek gaidīta atkārtota izsole. Tāpat "Jaunķemeri" bažījas, ka jaunais dūņu ieguvējs tās pārdos par daudz augstāku cenu, tādēļ sadārdzināsies rehabilitācijas centra pakalpojumi.
Ķemeru dūņas ir vērtīgākas nekā slavenajā Čehijas kūrortā Karlovi Vari, secināts uzņēmuma "Geo Consultants" pētījumā.
