Foto: Publicitātes attēli

Ir izstrādāts apvienotā jeb divlīmeņu autotransporta un dzelzceļa tilta pār Daugavu būvprojekta pamatrisinājums, tostarp ir veikti nepieciešamie ģeodēzijas darbi, kā arī specifiski ģeotehniskās izpētes darbi Daugavas upē, ekspertu diskusijā "Apvienotais tilts – "Rail Baltica" risinājums Daugavas abu pušu savienošanai" pauda AS "RB Rail" Tehniskais direktors Latvijā Ēriks Diļevs.

"Apvienotais tilts pār Daugavu ir viens no komplicētākajiem "Rail Baltica" infrastruktūras risinājumiem un unikāla būve pasaulē, kā arī šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ieguvis vēl stratēģiskāku nozīmi kopējās reģiona savienojamības un mobilitātes stiprināšanā.

Šobrīd tuvojamies būvprojekta izstrādes noslēdzošajam posmam. Izstrādātie būvprojekta pamattrisinājumi paredz divas atdalītas autoceļa brauktuves ar divām joslām katrā braukšanas virzienā un papildu apstāšanas joslu augšējā tilta līmenī, kā arī dzelzceļa infrastruktūru pasažieru un kravas pārvadājumiem zemākajā līmenī. Kopējais tilta garums – 1,15 km. Izvēlētais konstrukcijas risinājums – tērauda kopņu sistēmas tilts ar augstumu līdz pat 12 m un masīviem balstiem Daugavā," stāstīja Diļevs.

Apvienotā tilta būvprojekta izstrādi plānots pabeigt līdz 2023. gada 3. ceturksnim, lai jau nākamā gada nogalē pēc finansējuma piesaistes no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Militārās mobilitātes finansējuma sāktu tilta pirmās kārtas būvniecību.

Tilta tehniskā iecere paredz divus dzelzceļa sliežu ceļus ar ātrumu 249 km/h, virs kuriem atradīsies autoceļš ar kustības ātrumu 90 km/h. Tilts sastāvēs no 8 tērauda laidumiem, tostarp sešiem 150 m laidumiem un diviem 125 m laidumiem, papildināja "DB Engineering & Consulting GmbH" projektu vadītājs Ēriks Kammels (Eric Kammel).

Pēc viņa teiktā, apvienotā tilta būvniecības iecere palīdzēs optimizēt arī tā uzturēšanai nepieciešamās izmaksas, tāpat izvēlētais risinājums nodrošinās labāku militāro mobilitāti un atstās mazāku ietekmi uz esošajām inženierkomunikācijām.

Apvienotā tilta būvniecība sekmēs Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040. gadam ieviešanu, kas paredz izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, lai nodrošinātu Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. Papildus apvienotā tilta būvniecība veicinās Eiropas Savienības normatīvos aktos ietvertās prasības par ātrgaitas autoceļu izbūvi Eiropas transporta tīklā (TEN-T) pamattīklā, kā arī atslogos Rīgas HES dambi no kravas un cita veida transporta. Tāpat plānots savienojums no apvienotā tilta mezgla līdz Ķekavas apvedceļam, nodrošinot vienotu Rīgas apvedceļa maršrutu. Šis projekts vēl ir izstrādes stadijā, jo nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, savukārt klāstījaValsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze.

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko atzīmēja, ka ar projektētajiem panākta vienošanās par tilta augstumu, lai nodrošinātu kuģošanu akvatorijā starp Rīgas HES un Ķeguma HES, kā arī salāgoti apvedceļu risinājumi ziemeļu pusē un pieslēgums valsts reģionālam autoceļam P85 Rīgas HES-Jaunjelgava. Tāpat izvēlētā tilta risinājums ļauj saglabāt ūdens izmantošanas iespējas, veicina mobilitāti un paver iespējas investīciju piesaistei novadam. Vienlaikus, pēc viņa domām, jāpievērš uzmanību mikromobilitātes risinājumiem starp Ķekavas un Salaspils novadiem. Kā norādīja Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Anspaks, pašvaldība jau projektē velocsipēdu ceļu savienojumam no Saulkalnes līdz Zirņu salai, kas ietver arī posmu pa Rīgas HES.

Lai sāktu būvdarbus nepieciešams finansējums, pabeigts būvprojekts un pabeigta īpašuma atsavināšana, atgādināja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" Projekta ieviešanas un vadības departaments direktors Einārs Jaunzems. Tad, noslēdzoties "Rail Baltica" pamattrases Latvijas teritorijā būvdarbu iepirkumam ārpus Rīgas pilsētas robežām, plānota būvdarbu sākšana – sākotnēji Iecavas apkārtnē, pēc tam apvienotā tilta posmā. Kopumā tilts ir sadalīts 3 būvatļaujās un prioritāri darbus plānots sākt trešajā būvatļaujas posmā, veicot tos darbus, kas atrodas ūdenī. Šis ir viens no laikietilpīgākajiem būvniecības posmiem, kas paredz metinātas tērauda kopnes, balstu betonēšanu ūdenī un pamatbūvniecību ūdenī. Darbi tiks sākti 2023. gadā beigās un tos šajā posmā plānots pabeigt līdz 2026. gada beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!