Pēc vairākiem nostrādātiem gadiem algotā darbā vēlme pēc kaut kā sava ņēma virsroku. Kopš 2009. gada Zane un Dzintars Silgaļi vasaras pavada uz "Latvijas zemeņu" laukiem, bet nesezonā ražo "Pikolo" sukādes un sīrupus. "Lubeco" pamatdarbības virziens ir zemeņu audzēšana. Patlaban tas ir 7 ha platībā, raža – aptuveni 45t/gadā. Rudenī un ziemā tiek ražota pārējā produkcija – ap 3 tonnām gadā.
Katru gadu tiek investēts jaunos zemeņu laukos, ko pēc četriem gadiem likvidē un stāda no jauna. "Šobrīd tikai zemeņu laukos vien ir investēts ap 140 000 eiro, nerunājot par tehniku un dažādām iekārtām," informē uzņēmēji.
SIA "Lubeco" zemeņu un cidoniju lauki atrodas netālu no Lubezera, kā viņi paši to raksturo – gleznainā Latvijas vietā. Jau dibinot uzņēmumu, nosaukumā "Lubeco" tika ielikts vārdu savienojums – Lubezeres eko produkti. "Lubezere ir vieta Talsu novadā, kur atrodas uzņēmums un kuru vēlamies popularizēt, savukārt niša, kurā uzņēmums strādā, ir dabīgi produkti. Pašlaik daļa izejvielu jau ir bioloģiskas, atlicis tikai sertificēt ražotni, lai arī gala produkts – sukādes, sīrupi un sulas – būtu ar bioloģisko sertifikātu," stāsta uzņēmumā.
Lai ienākumus un darba vietas varētu nodrošināt visu gadu, vasarā novāktās zemenes, cidonijas un citi labumi ziemā tiek pārvērsti sukādēs, ievārījumos, sīrupos un citos produktos. Tos ģimene tālāk realizē gadatirgos, e-veikalā, kā arī apkalpojot biznesa klientus.
"Ievestās ogas tiek uzdotas par vietējām – ogas tiek pārbērtas citās kastēs un kastē pat avīze latviešu valodā tiek ielikta"
"Konkurence ir liela visās jomās, kurās strādājam. Zemenēm lielākie konkurenti ir Grieķijas un Polijas zemenes, taču ar savu zīmolu "Latvijas zemenes" esam jau iekarojuši vietu zemeņu tirgū. Sukāžu biznesā "Rāmkalni" viennozīmīgi ir lielākie spēlētāji, taču katram ir savas priekšrocības. Piemēram, "Rāmkalni" ir pazīstami un plaši pieejami visur, taču "Lubeco" zīmola "Pikolo" sukādes, it īpaši šokolādē, tiek uzskatītas par ekskluzīvām un tām tiek dota priekšroka, jo tās nav katrā veikalā," spriež uzņēmēji. "Lubeco" ir saskāries arī ar negodīgu konkurenci, pārdodot zemenes, kad blakus kāds pārdevējs uzdod zemenes par savējām, lai gan pašam ir tikai 1 ha zemes, taču, spriežot pēc notirgotā ogu daudzuma, vajadzētu būt vismaz 5-6 ha. "Tāpat ievestās ogas "Nakts tirgū" tiek uzdotas par vietējām – ogas tiek pārbērtas citās kastēs un kastē pat avīze latviešu valodā tiek ielikta, lai izskatās pēc Latvijas ogām," novērojuši uzņēmēji.
Ņemot vērā biznesa specifiku, SIA "Lubeco" savu darba gadu var sadalīt diezgan konkrētos periodos. Pavasarī notiek sagatavošanās darbi ogu sezonai – tiek modināti lauki, meklēti darbinieki vasaras sezonai, sagatavota tehnika. Vasarā pārsvarā dienas paskrien uz zemeņu laukiem – lasot, fasējot, nogādājot partneriem "Latvijas zemenes" ogas. Laiks no oktobra beigām līdz Ziemassvētkiem ierasti ir nākamais skrējiens, kad sarosās korporatīvie klienti, kuriem nepieciešamas dāvanas sadarbības partneriem, darbiniekiem, viņu bērniem un citiem. "Tad gatavojam un fasējam "Pikolo" sukādes, ievārījumus, sīrupus. Tā tas gads paiet, taču līdz šim neviens nav bijis tāds kā iepriekšējie," teic Zane Silgale.
Covid-19 uzliesmojums gan ieviesis savas korekcijas arī SIA "Lubeco" biznesā. "Pavasarī, kad pirmo reizi tika izsludināta ārkārtas situācija, faktiski visa pārdošana apstājās, jo tirdziņi, kuros pamatā "Lubeco" pārdeva savas sukādes, sīrupus un sulas, tika atcelti. Lielveikalos, kuros atrodama "Lubeco" produkcija, arī bija mazāk cilvēku. Jau vairākus gadus gan saimniecībā, gan ražotnē tiek uzņemtas tūristu grupas. Šī plūsma arī apstājās. Situāciju glāba jaunais darbības virziens, kas tika uzsākts 2019. gada rudenī – kūpinātu vistiņu un šķiņķīšu pārdošana mazpilsētu tirgos. Šobrīd, kad otrreiz izsludināta ārkārtas situācija, priekšā vēl ir Ziemassvētki, kad sukādes un dabīgus sīrupus cilvēki labprāt iegādājas dāvanām. Tagad "Lubeco ir labāk sagatavojies – vasarā izveidotais internetveikals, kur vienuviet pieejama visa uzņēmuma produkcija, nes augļus. Jāteic gan, ka nenoteiktība dara savu un daļa uzņēmēju atliek dāvanu izvēli uz pēdējo brīdi, vai arī, parādoties papildu ierobežojumiem no valdības puses, pēdējā brīdī pat atsakās no dāvināšanas," stāsta uzņēmēji.
Jautāti, kā vērtē lielo tirdzniecības ķēžu attieksmi pret Latvijas ražotājiem, uzņēmēji atbild: "Attiecībā uz svaigām zemenēm lielveikalu ķēdes pašas ir uzrunājušas "Lubeco", un sadarbības iespējas pastāv. Sukādes, dabīgi sīrupi un sulas ir nišas produkts, ar kuriem nav viegli iekļūt lielveikalos. Patērētājs šādus produktus tomēr meklē arī citur – specializētos eko veikalos, tirdziņos, kā arī iegādājas tieši no ražotāja."
Uzņēmēji secinājuši, ka ārzemniekiem "Pikolo" sukādes ir kaut kas eksotisks, pat delikatese. "Pikolo" sukādes bijušas uz gurmānu šķīvjiem Beļģijā, Austrijā, Francijā un citās valstīs. Produkcija tiek eksportēta nelielā apjomā, ap 5%. Zemenes šobrīd netiek eksportētas, jo pēc tām ir liels pieprasījums tepat Latvijā.
"Zemeņu audzēšana lielās platībās tomēr prasa stiprus nervus"
"Neparedzams, taču garšīgs bizness," tā par izvēlēto dzīvi un darbu stāsta Silgaļi. "Neparedzams, jo Latvijas daba ir ļoti sarežģīts biznesa partneris. Ja pavasarī un vasarā tā mūs lutina ar daudz saules stariem, tai pat laikā neaizmirstot regulāri atveldzēt zemi, tad tas ir labs gads. Zemenes ir īstas latviešu ogas, jo prasa tādu pašu uzmanību kā cilvēks. Zemene nav prasīga pret auglīgu zemi, bet tai ir jābūt tīrai no nezālēm. Saule kā jebkuram no mums ir vajadzīga. Jo tās vairāk, jo saldāka oga," tā par savu lolojumu izsakās Silgaļi.
Jautāti, kādi ir lielākie izaicinājumi zemeņu biznesā un kādēļ tika izlemts tik lielu akcentu likt tieši uz zemenēm, Silgaļi teic: "Lielākais izaicinājums katru gadu ir atrast zemeņu lasītājus pietiekamā skaitā. Otra lieta – māte daba, jo katrs gads ir citādāks, neprognozējams, ar lielu riska varbūtību. Ieguldījumi zemenēs ir daļēji atpelnāmi jau pirmajā gadā, tāpēc, salīdzinot ar ilggadīgām kultūrām kā cidonijas, ābeles, rezultāti baudāmi jau stādījuma ierīkošanas gadā. Protams, ne visi ir spējīgi audzēt zemenes, jo to audzēšana lielās platībās tomēr prasa stiprus nervus, lieliskas organizatora spējas un naudas ieguldījumus."
Īpašniekiem ir prieks, ka daudzi Valdemārpils apkaimes jaunieši SIA "Lubeco" laukus sauc par savu pirmo darbavietu vasaras brīvlaikā. Apņēmības pilnie jaunieši, kuri gatavi celties četros no rīta, lai nopelnītu savu pirmo algu, viņiem atgādinot viņus pašus un vēlmi izrauties no algotā darba rutīnas. Tā ir novērtējama īpašība, ko abi vēlas parādīt un nodot arī abiem dēliem.
Vienlaikus uzņēmēji atzīst: "Katru gadu izjūtam darbaspēka trūkumu zemeņu sezonas laikā." "Lubeco" paplašinās, un vajadzība pēc darbaspēka palielinās. "Pašlaik darbaspēka trūkumu risinām ar zemeņu lasīšanas platformu, kura velk uz vēdera guļošus lasītājus pār dobēm. Plānojam iegādāties vēl vienu platformu, tādējādi samazinot nepieciešamo darbinieku daudzumu," pieredzē dalās uzņēmēji.
Viņi atzīst, ka otrs risinājums ir ievest viesstrādniekus uz sezonas laiku.
"Trešais, kas gan jārisina valdības līmenī, pirms sociālo pabalstu izsniegšanas izvērtēt, vai tiešām konkrētais cilvēks nav spējīgs strādāt un nespēj atrast darbu. Iemesli darbaspēka trūkumam ir dažādi – cilvēki nevēlas veikt tik fiziski smagu darbu, kāds ir lauksaimniecībā, šajā darbā viennozīmīgi augstas algas nekad nebūs, jo pats darbs neprasa nekādu kvalifikāciju – tikai motivāciju strādāt, dažādi pabalsti nemotivē cilvēku strādāt. Iespējamie kandidāti tā arī pasaka, ka izdevīgāk sēdēt mājās un saņemt sociālo pabalstu nekā kaut ko darīt. Jāsaprot, ka ogu/augļu audzētāji meklē darbiniekus tikai uz dažiem mēnešiem, kad ir ogu sezona, bet visi kaut cik pieņemami darbinieki jau kaut kur strādā, tāpēc sezonas darbiem atliek tikai nekur nestrādājošie un tie čaklie darbinieki, kas savus atvaļinājumus un brīvos vakarus velta, lai papildu nopelnītu. Turklāt Kurzemē zemenēm liels konkurents ir meža ogas, ar ko, čakli lasot, var nopelnīt vairāk nekā zemeņu laukā. Labs atspaids "Lubeco" zemeņu ražas novākšanā ir tie, kuri brauc lasīt ogas paši sev no tuvām un tālām vietām, neskatoties uz to, ka zemeņu lauki atrodas 150km no Rīgas," stāsta Silgaļi.
Vaicāti par nākotnes plāniem, viņi teic: ""Lubeco" nepārtraukti domā par attīstību. Padomā ir zemeņu audzēšana tuneļos, lai pagarinātu sezonu no maija līdz septembrim. Lai būtu pilna cikla pārstrādes process, plānots uzsākt vieglā alkohola ražošanu. Vairākus gadus esam palīdzējuši citiem augļkopjiem ierīkot augļu dārzus, sagatavojot laukus un ieklājot plēvi dobēm, tagad laiks šo pakalpojumu izvērst plašākā mērogā."
Silgaļu ģimene biznesu uzsāka tikai no iekrājumiem, kas gadu gaitā veidojušies, atliekot no algas. Zane Silgale ir diplomēta juriste, kura ieguvusi arī MBA grādu uzņēmējdarbībā. Iepriekšējā pieredze ir jurista darbā, projektu vadībā, departamenta vadībā telekomunikāciju/IT nozarēs.
Dzintaram Silgalam ir maģistra grāds meža nozarē, taču viss darba mūžs bijis saistīts ar pārdošanu un mārketingu vairumtirdzniecības uzņēmumos. Lauksaimniecība viņam vienmēr bijusi tuva, palīdzot tēvam un brālim zemnieku saimniecībā.
Biznesa fakti:
SIA "Lubeco"
Reģistrācijas datums: 22.12.2011
Juridiskā adrese: Talsu nov., Ārlavas pag., "Puriņi"
Apgrozījums (2019. gadā): 148 148 eiro
Peļņa pēc nodokļiem (2019. gadā): 6 893 eiro
Darbinieku skaits: 6
Īpašnieki: Zane Silgale, Dzintars Silgals
Avots: Lursoft
