Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputāti turpināja diskusijas par iepriekš aktualizēto problēmu, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu izplatības ierobežošanu nevalstiskajā sektorā.
Problēma pastāv tajā, ka biedrībās un nodibinājumos bieži nevar noteikt patiesā labuma guvēju.
Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš skaidroja, ka pirmā komisijas sēde par šo problēmu notika pērnā gada oktobrī. Viņš norādīja, ka komisija organizēja "apaļos galdus" ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un nevalstisko organizāciju sektoru, lai rastu risinājumu aktualizētajai problēmai.
Pērnā gada decembrī notika otrā sēde, "kurā no iezīmētajām problēmām dalībnieki atsitās kā pret sienu, jo sadarbība ar vienu struktūru neveicās", teica Kaimiņš, ar to domājot FID. Politiķis teica, ka deputāti aicināja FID līdz 26. janvārim sagatavot komisijai saīsināto nacionālā riska novērtējuma sadaļu, lai pastāstītu, kā risināt patiesā labuma guvēju problēmu biedrībās.
2. februārī notika kārtējā sēde, kurā FKTK pārstāvji informēja, ka tās mājaslapā publicēts skaidrojums par patiesā labuma guvēju biedrībā. Ņemot vērā, ka tai sēdē FID nespēja atbildēt uz vairākiem jautājumiem, kā arī komisijas sēdēs nepiedalījās FID vadītāja Ilze Znotiņa, deputāti rakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (PCL; KPV LV) un tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), lūdzot viņus piedalīties šodienas sēdē, lai palīdzētu saprast, kāpēc "iet tā kā iet" un attiecīgās amatpersonas nepiedalās komisijas sēdēs, ar to domājot Znotiņu.
Tāpat Kaimiņš informēja, ka uz šodienu FID, FKTK un nevalstiskā sektora pārstāvjiem bija jāpārskata skaidrojums finanšu iestādēm jeb bankām par patiesā labuma guvēju, kad tas nav nosakāms. Tāpat viņš atklāja, ka iepriekšējās sēdēs iezīmējusies vēl viena problēma, ka biedrību var nodibināt viegli, bet lielas problēmas ir to likvidēt.
Kā pirmais ļoti vēlējās runāt Ģirģens, skaidrojot FID kompetenci un norādot, ka Znotiņai par šo nav jāatbild, jo sēdes jautājums ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu izplatības ierobežošana nevalstisko organizāciju sektorā.
Viņš atzīmēja, ka šī ir svarīga tēma, jo, skatoties no nacionālā drošības viedokļa, nebūtu pieļaujama situācija, ka Latvijā strādā organizācija, kurai nevar noskaidrot patiesā labuma guvēju. Viņš skaidroja, ka eksperti ir piedāvājuši kā uzlabot regulējumu, paredzot, ka ja biedrībā vai nodibinājumā nav noskaidrojams patiesā labuma guvējs, tad par patiesā labuma guvēju uzskatāma amatpersona, kura ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā (UR) vai rīkojas ar organizācijas finanšu līdzekļiem.
Vienlaikus, viņaprāt, ja biedrībā vai nodibinājumā nav noskaidrojams patiesā labuma guvējs - organizāciju būtu jālikvidē un jāizslēdz no UR.
Komentējot darba kārtību līdz šim, Ģirģens uzsvēra, ka 7. oktobra sēdē Znotiņa piedalījās, turpretī februāra sēdē Znotiņa esot atradusies darba nespējā. Tāpat viņš piebilda, ka ne vienmēr iestādes vadītājs var piedalīties sēdē, taču viņš ir tiesīgs pilnvarot pārstāvētās iestādes darbiniekus atbilstoši kompetencei, tāpēc sēdēs, kurās nepiedalījās Znotiņa piedalījās citi FID pārstāvji.
Tāpat viņš norādīja, ka tajā sēdē, kurā Znotiņa piedalījās viņai ticis izslēgts mikrofons, kas neļāva viņai sniegt komentāru.
Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka šai sēdē skatāmais jautājums ir Finanšu ministrijas atbildība, ne FID. Viņš skaidroja, ka dienesta kompetence ir nacionālā riska novērtējumu izstrādes virsvadība, kas nozīmē, ka FID nav pilnvaru ne noteikt, ne organizēt risku faktorus nevalstiskajā sektorā. Vienlaikus viņš minēja, ka premjera vadītajā Finanšu sektora attīstības padomē prezentēs šos normatīvos dokumentus, kurus pēc saskaņošanas uzrādīs Kaimiņa vadītajā komisijā.
Kaimiņš, komentējot Ģirģena teikto, norādīja, ka ministram nav izpratne par šodien darba kārtībā iekļauto jautājumu. Viņš uzsvēra, ka FID piedalījās šajās sēdēs, bet nespēja dot atbildes. "Jūs izpildījāt kaut kādu advokāta funkciju, bet Jums tā nepaģēr šajā formātā. Mēs gribējām saprast, kā darbi gāja uz priekšu," teica Kaimiņš, atzīstot, ka Znotiņai tika izslēgts mikrofons, jo "tas bija nepieņemami, ko sēdes dalībnieki dzirdēja".
Kaimiņš minēja, ka viņam Ģirģena skaidrojums nav pieņemams, jo viņš "spēlē futbolu", pārmetot šo problēmu citām institūcijām, sakot, ka tā nav FID atbildība. Turpretī Ģirģens aicināja šo sēdi nepārvērst par "suņu būdu" un uzdot jautājumus atbilstoši personu kompetencei.
Znotiņa, tiekot pie vārda, atvainojās, ka nepiedalījās sēdēs, jo uzskatīja, ka ir pietiekami, ja viņas kolēģi pārstāvēs FID. Savukārt par nacionālo riska novērtējumu ierēdne atzīmēja, ka decembrī tas bija pieejams visām nevalstiskajām organizācijām, kā arī norādīja, ka tika pieņemts lēmums nepubliskot visu novērtējumu, jo tas satur daudz sensitīvas informācijas.
Konsultatīvā padome, kurā ietilpst nevalstiskās organizācijas, daži minstri, Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa un citas iestādes, lēma, ka visu novērtējumu publiskos tad, kad sasauks premjera vadīto Finanšu sektora attīstības padomi. Plānots, ka padome sanāks 5.martā.
Tāpat viņa norādīja, ka FID uzskata par nepamatotiem pārmetumus, ka dienests ir traucējis nevalstiskajam sektoram efektīvi darboties, jo FID nodrošināja dažāda veida platformas, sanāksmes un saziņas iespējas iesaistītajām pusēm, kā arī ir izdarījis visu, ko ļauj tā kompetence.
Znotiņa arī uzsvēra, ka FID strādās pie tā, lai apturētu tās nevalstiskās organizācijas, kuras Latviju izmanto noziedzīgiem mērķiem, piemēram, nodarbojas ar krāpšanu vai veic noziedzīgas darbības "labo darbu aizsegā".
Savukārt Bordāns sēdē skaidroja, ka bankām ir grūtības definēt darījumu atbilstību, tāpēc teju visas organizācijas tiek definētas kā riskam pakļauti subjekti. Lai nevalstiskais sektors kļūtu pārskatāmāks, Tieslietu ministrija ir apņēmusies pilnveidot Ministru kabineta noteikumus par nevalstisko organizāciju klasifikatoru, kā arī radīt vienkāršotu organizāciju likvidācijas regulējumu.
FID, FKTK un nevalstiskās organizācijas ir pārskatījušas skaidrojumu finanšu iestādēm par patiesā labuma guvēju biedrībās un nodibinājumos, kā arī to nosūtījušas bankām. Vienlaikus puses diskusijās ir identificējušas nepieciešamus precizējumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas runā par prezumēto patiesā labuma guvēju.
Attiecīgi gadījumos, kad nevarēs noskaidrot patiesā labuma guvēju, pieņems, ka tā ir persona, kas pieņem lēmumus attiecībā uz finanšu jautājumiem.
Finanšu ministrijas pārstāve Dina Buse norādīja, ka tai ir sagatavota nepieciešamā precizējuma redakcija, ko viņa nosūtīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lai tā, iespējams, piedāvā šo kā komisijas priekšlikumu grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, ko pašlaik skata Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Vienlaikus Finanšu nozares asociācijas pārstāve Laima Letiņa atzīmēja, ka jau šobrīd bankas ievēro šos paredzētos grozījumus, vienlaikus norādot, ka grozījumi likumā palīdzētu lietu skaidrībai.
Deputāti vienojās izdiskutēt saņemto priekšlikumu 9. marta komisijas sēdē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
