Foto: Shutterstock
66% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atvaļinājuma laikā viņus mēdz traucēt kolēģi, klienti un sadarbības partneri, liecina IKT pakalpojuma sniedzēja “Bite” aptaujas dati. Uz to visbiežāk norādījuši respondenti vecumā no 40 līdz 59 gadiem. Uzņēmumā atklāj, ka atsevišķos gadījumos atvaļinājuma laikā mēdz pat atslēgt cilvēkam pieeju e-pastam, lai darboties vienkārši nebūtu iespējams.

Kopumā aptaujas laikā katrs trešais jeb 30% aptaujāto atzina, ka atvaļinājuma laikā tiek traucēti, iesaistoties darba jautājumu risināšanā, tikmēr 36% respondentu atbildēja, kas tas notiek dažkārt.

"Atvaļinājums ir laiks, kad cilvēkiem ir jāatgūst spēks, lai atjaunotos un atgrieztos darbā ar jaunu degsmi un enerģiju. Tomēr prakse atvaļinājuma laikā traucēt darbinieku joprojām ir aktuāla. Dažādi pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka cilvēkiem atvaļinājuma laikā ir arvien grūtāk pārstāt domāt par darbu. Savukārt atpūtas laikā piedzīvojot pastāvīgu trauksmi par to, vai būs nepieciešams pieslēgties darba jautājumu risināšanai, patiesībā nozīmē, ka atvaļinājuma nav. Protams, lai arī daudzi darba devēji ir gandarīti par apzinīgiem darbiniekiem, kuri nekad neatteiks palīdzību, tomēr ilgtermiņā tas rada tikai negatīvas sekas, tostarp saspīlētu atmosfēru darba vidē, sarežģītas attiecības starp darba devēju un darbiniekiem, arī izdegšanu," skaidro Endija Kaševska, "Bite" Klimata kontroles vadītāja.

Aptaujā atklājies, ka atvaļinājumu bez raizēm par darbu pavada katrs piektais jeb 21% aptaujāto, visbiežāk tie ir jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, norādot, ka atpūtas laikā netiek traucēti darba vajadzībām. 13% respondentu norādīja, ka šobrīd nestrādā algotu darbu.

Kaševska uzsver: "Jebkurš zvans, e-pasts, "WhatsApp" ziņa par darba jautājumiem atvaļinājuma laikā samazina atpūtas kvalitāti. Lai saglabātu veselīgu darba vidi un atvaļinājumu kultūru, arī darba devējam ir regulāri jāveicina tas, ka kolēģi, kurš devies atvaļinājumā, traucēt nedrīkst vai arī to drīkst darīt tikai ārkārtas situācijās, par kurām ir savlaicīgi iekšēji jāvienojas. Būtiska loma ir vadītājiem, kuri ar savu piemēru rāda, ka atvaļinājums tiek veltīts atpūtai un tā laikā nenotiek pat periodiskas pieslēgšanās darbiem. Ir, protams, arī tādi cilvēki, kas dodas atvaļinājumā un paši nevar "atslēgties" no darba dunas, turpinot strādāt, sekot līdzi darba "čatiem", tādi paradumi ir jāizskauž.

Šādos gadījumos mūsu pašu prakse, piemēram, ir ne vien proaktīvi runāt par līdzsvara starp darbu un privāto dzīvi būtiskumu un pārstrādāšanās nelabvēlīgo ietekmi, bet atsevišķos gadījumos arī atslēgt šim cilvēkam pieeju e-pastam, lai darboties vienkārši nebūtu iespējams. Tātad, tas, ka esam tehnoloģiski pieraduši nepārtraukti būt tiešsaistē un saziņā ar kolēģiem, prasa īpašu darba vides kultūru un arī iekšējo disciplīnu atvaļinājumos, šajos brīžos tehnoloģiju izmantošanu atstājot tikai atpūtas plānošanai."

Aptauju veica "Bite", sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Aptauja notika 2023. gada janvārī, piedaloties 1006 iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!