2019. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,07 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,1% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 0,6%, savukārt importa vērtība pieauga par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Janvārī Latvija eksportēja preces 962,5 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,11 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada janvāri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,8% līdz 46,5%.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada janvārī salīdzinājumā ar 2018. gada janvāri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,8 % mazāka, bet importa par 0,6% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 0,2%, bet importa – samazinājās par 3,2%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri:
- koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 49,5 milj. eiro jeb 31,2%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 7,8 milj. eiro jeb 10,6%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 39,3 milj. eiro jeb 20,1%,
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 26,2 milj. eiro jeb 29,7%,
- augu valsts produktu eksports mazāks par 11,5 milj. eiro jeb 16,4%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri:
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 8,9 milj. eiro jeb 10,1%,
- koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 7 milj. eiro jeb 16,9%,
- minerālproduktu imports mazāks par 14,1 milj. eiro jeb 16,7%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 11,1 milj. eiro jeb 10,9%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 8,6 milj. eiro jeb 3,2%.
Janvārī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,2%), Vācija (8,4%) un Zviedrija (7,8%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,2% no importa kopapjoma), Vācija (10,7%), Polija (9,4%) un Igaunija (8,2%).Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā janvārī veidoja 7,1%, bet importā – 7,3%.
2019. gada janvārī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada janvāri palielinājās gan kopējā eksporta, gan importa vērtībā – atbilstoši par 4,5 procentpunktiem un par 1 procentpunktu. NVS valstu īpatsvara pieaugums bija 1,4 procentpunkti eksportā un 0,2 procentpunkti importā.
2019. gada janvārī, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību, Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 116 partnervalstīm. Negatīva tā izrādījās tirdzniecībā ar 49 valstīm.
Koka un tā izstrādājumu, kokogles eksporta kāpumu 2019. gada janvārī salīdzinājumā ar 2018. gada janvāri ietekmēja kurināmās koksnes eksporta pieaugums par 23 milj. eiro jeb 97,1%. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 41,1 milj. eiro jeb 98,9%.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2019. gada janvārī salīdzinājumā ar 2018. gada janvāri ietekmēja viskija importa pieaugums par 3,8 milj. eiro jeb 58,9%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 6 milj. eiro jeb 14,6%.
