Primāri Latvijā šogad jāorientējas uz vietējo tūrismu, palielinot tā apjomu vismaz par 30%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019. gadā, paralēli nostiprinot Latvijas pozīciju kā vairāku dienu galamērķi Baltijas valstu starpā un, atsākoties pakāpeniskai starptautiskai pārrobežu kustībai, ir jāveicina ienākošais tūrisms no kaimiņu valstīm, uzskata ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Izvērtēšanai finanšu ministra darba grupā Ekonomikas ministrija iesniegusi nākamo priekšlikumu atbalsta pasākumiem tūrisma nozares komersantiem – lai pārvarētu un spētu atgūties no Covid-19 izraisītās krīzes, uz trīs gadiem ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā ēdināšanas un izmitināšanas sektoriem.
Visos tūrisma sektoros šā gada marta beigās un aprīlī bija vērojams gandrīz 100% apgrozījuma kritums, radot nozarei zaudējumus ~110 miljonus eiro mēnesī, tai skaitā tūrisma aģentiem un operatoriem – vismaz 33 miljonus eiro, izmitināšanas sektoram – 21 miljonu eiro un ēdināšanas sektoram – 56 miljonus eiro. Tas viss tiešā veidā ietekmējis vairāk kā 3000 mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī radījis katastrofālu situāciju darba spēka jomā – ietekmēti ir vairāk kā 25 tūkstoši darbinieku, norāda EM.
Vitenbergs norāda, ka Covid-19 vīrusa izraisītā krīze nozarē šobrīd radījusi gandrīz 100% apgrozījuma kritumu visos tūrisma sektoros, tai skaitā radot zaudējumus izmitināšanas un ēdināšanas sektoriem. "Tūrisma nozares uzņēmumiem vislielākās problēmas šobrīd rada apgrozāmo līdzekļu trūkums. Samazinātas PVN likmes piemērošana būtu tiešs un reāls atbalsts uzņēmējdarbībai, tā būtu iespēja atsākt aktīvāku komercdarbību un mazināt bezdarbu nozarē. Papildus īstenojot visaptverošas vietējā tūrisma un tuvāko kaimiņvalstu reklāmas kampaņas, varēsim panākt ekonomisko izrāvienu tūrisma nozarē, it īpaši reģionos," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Latvijā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem ir 21%, kas ir otrā augstākā likme ES. Svarīgi norādīt, ka 19 ES valstīs ēdināšanas nozarei tiek piemērota samazinātā PVN likme; vidējā PVN likme nozarei ES ir 13,5%. Sākot ar šā gada 1. jūliju Vācijā tiks samazināta PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem no 19% uz 7%. Savukārt Lietuva apsver iespēju samazināt PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem no 21% uz 9%; un Igaunija diskutē par samazinātas PVN likmes 9% apmērā piemērošanu ēdināšanas uzņēmumiem.
PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem Latvijā ir 12%. Lielākajā daļā Eiropas Savienību valstu tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Arī Lietuvā, gan Igaunijā PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem jau ir samazināta līdz 9%.
Kā ziņots, EM gatavo virkni priekšlikumus tūrisma nozares izejai no Covid-19 krīzes, to starp ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi 5% apmērā ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem; vērtēt un ieviest līdzsvarotu vaučeru sistēmu tūrisma operatoru un aģentūru komplekso tūrisma pakalpojumu situācijas risināšanai; atbalsta pasākumus vietējā tūrisma attīstībai, lai tuvojošās sezonas ietvaros īpašu atbalstu saņemtu vietējā tūrisma uzņēmumi un stimulētu vietējo pieprasījumu, tai skaitā īstenojot informatīvu kampaņu vietējā tūrisma attīstībai.
Tāpat tiek piedāvāti priekšlikumi jaunu ārvalstu tūristu piesaistei pēc Covid-19 krīzes, sniedzot atbalstu īpaši darījumu tūrisma attīstībai; atbalstu tiem komersantiem, kas godprātīgi veica repatriācijas reisus, atgriežot izceļojošos tūristus pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās; papildu plānots izstrādāt īpašas drošas ceļošanas vadlīnijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un ceļotājiem. Finanšu ministra darba grupa konceptuāli jau atbalstījusi tūrisma operatoru nodrošināto repatriāciju izmaksu segšanu, kā arī līdzsvarotas vaučeru sistēmas ieviešanu tūrisma operatoriem.
Vienlaikus EM norāda, ka arī Eiropas Savienības tūrisma ministru video konferencē par Covid-19 ietekmi uz tūrismu, tika secināts, ka situācija tūrisma nozarē arī citās ES dalībvalstīs ir līdzīga un vairums valstu kā primāro atbalsta pasākumu min tieši iepriekšminēto vaučeru sistēmas ieviešanu tūrisma operatoru un aģentūru komplekso tūrisma pakalpojumu situācijas risināšanai. Latvijas mērogā konceptuālu atbalstu šim risinājumam jau devusi valdība un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti.
