Foto: LETA

Inflācija ir augsta, taču grožus tā sāk atlaist, tā varētu pārfrāzēt banku ekonomistu sacīto, komentējot pēdējos patēriņa cenu izmaiņu datus.

Tā, piemēram, "Luminor" bankas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka Cenas decembrī pret iepriekšējo mēnesi ir samazinājušās pirmo reizi kopš 2020. gada novembra. Par mēneša deflāciju varam pateikties transporta izmaksām - tās noplaka par 11,4%, samazinot kopējo cenu līmeni par 0,77%. Tiesa, pārējām precēm un pakalpojumiem cenas auga.

Decembra dati vēl neliecina par vispārēju deflācijas aizsākumu un cenu pieaugums janvārī, februārī, visticamāk, varētu vēl uzrādīties, pauž "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, skaidrojot, ka daudzviet vēl tiks pacelti tarifi. Tāpat ir dzirdams, ka daļa uzņēmumu gadu sāk ar savas produkcijas pārcenošanu. To, cik masveidīgi tas būs, parādīs statistika.

Tomēr arī viņš uzsver, ka gada pieauguma tempi sāks kristies. Gada otrajā ceturksnī kritums varētu būt jau izteiktāks, kad inflācija varētu jau iespraukties viencipara "ailītē".

Inflācijas kritums gan uzreiz nenozīmē, ka cenas kļūs zemākas, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pārsvarā gadījumu tas nozīmē, ka neturpinās tik strauji cenu kāpumi. Tomēr vietām cenas, visticamāk, arī samazināsies.

Pēc viņa domām, līdz šī gada vidum inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 10%.

Mājokļi

Drīz "deflācijas draugu klubam" pievienosies mājokļa izmaksas, komentē Strautiņš. Pirmās ziņas par apkures tarifu samazināšanu parādījās jau aptuveni pirms mēneša, tomēr citviet tarifi vēl auga, atkarībā no katra uzņēmuma iepirkumu stratēģijas. Viņam nav šaubu, ka nākamā apkures sezona būs lētāka - samazinās ne tikai gāzes, bet arī šķeldas cenas, vairākumā apdzīvoto vietu apkures tarifu kritums būs mērāms desmitos procentu.

Energoresursi

Janvārī līdz šim elektrības cenas "Nordpool" Latvijas zonā ir mazāk nekā puse no novembra un decembra līmeņa. Elektrības cenas izšķiroši ietekmēs gāzes cenas, kas kopš augstākā punkta decembrī biržā samazinājušās aptuveni uz pusi. "Ir arvien grūtāk noticēt tam, ka vasarā eiropiešiem var rasties sarežģījumi ar gāzes krātuvju piepildīšanu, ja pat ziemā divu nedēļu periodā krājumi ir pieauguši. Iespējams, ka šīs ziemas beigās krājumi būs apmēram tikpat lieli, cik iepriekšējās ziemas sākumā," lēš Strautiņš.

Dabasgāzes cenu kritums Eiropā noteikti ir pozitīvs faktors Latvijas ekonomikai, tomēr pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību nebūs jūtama uzreiz, atzīst Āboliņš. Šobrīd gāzes cenu kritumu jutīs tie, kam ir dinamiskie elektrības tarifi.

Tomēr dabasgāze vasarā ir iegādāta par salīdzinoši augstām cenām, tādēļ apkures cenas Latvijā tieši šajā apkures sezonā būtiski nemainīsies. Tomēr, ja saglabāsies pašreizējās gāzes cenas, 2023. gada otrajā pusē apkures un dabasgāzes cenas varētu samazināties.

Enerģijas cenu dinamika signalizē, ka inflācijas augstākais punkts varētu būt aiz muguras. Turpmāki siltuma rekordi un vājā globālā ekonomika var noturēt enerģijas cenas samērā zemā līmenī un pat iespējama arī īslaicīga samazināšanās, piebalso Gašpuitis.

Viņš gan pieļauj, ka piedāvājuma ierobežojumi attiecībā uz gāzi un naftu norāda, ka potenciāls to pieaugumam ir spēcīgs. Izšķirošs faktors būs pasaules ekonomikas apetīte, kura gan šogad tiek vērtēta kā ļoti vāja. "Pat, ja cenas pieaugs, šobrīd nekas neliecina, ka naftas un gāzes cenas atgriezīsies pie pērn sasniegtajām virsotnēm. Situācija saglabāsies nenoteikta un var būt strauji mainīga," rezumē Gašpuitis.

Pārtika

Āboliņš norāda, ka pagaidām turpina augt pārtikas cenas Latvijā; decembrī tās bija par 29% augstākas kā gadu iepriekš, lai gan pasaules pārtikas cenas kopš pērnā gada marta augstākā līmeņa ir sarukušas jau par aptuveni 17%. "Arī šeit varam gaidīt cenu stabilizāciju."

Pašreizējās izejvielu un enerģijas cenu tendences ļauj cerēt, ka cenu kāpumam ir jāstājas arī pārtikai, ar iespējamu cenu kritumu atsevišķiem produktiem pavasarī, uzskata Gašpuitis.

Kā savukārt norāda Strautiņš, pārtikas izejvielu biržās cenas strauji samazinājās oktobrī un novembrī, un šo notikumu atbalss tuvojas patērētājiem, svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā ir samazinājušās no vairāk nekā 50 līdz apmēram 40 centiem par litru. Sviesta un piena pulvera cenas biržās no pērnā gada augstākā punkta ir kritušās apmēram par trešdaļu.

"Pārtikas cenu samazināšanās būs daudz lēnāka un pakāpeniskāka nekā enerģijas deflācija, bet tā notiks. Decembrī mēneša griezumā pārtikas cenas vēl pieauga par 1%, bet tālākam cenu kāpumam vairs nav nekāda pamata, tāpēc patērētājiem ir jāpretojas šādiem centieniem, izvēloties citus produktus," mudina Strautiņš.

Secinājumi un prognozes

Daudzi patērētāji straujo cenu kāpumu kopš 2021. gada vidus, šķiet, ir sākuši uztvert kā stihisku nelaimi, kurai nevar pretoties. Ir laiks atbrīvoties no šīs nomāktības un kritiski izvērtēt ražotāju un tirgotāju piedāvājumu, mudina Strautiņš.

Raugoties uz šo gadu, Gašpuitis akcentē, ka joprojām pastāv scenāriji arī par noturīgākām deflācijas tendencēm, tomēr ir grūti prognozēt to laiku, apmēru un ilgumu. No tās būs atkarīgs, cik liela daļa iepriekš zaudētās pirktspējas pie iedzīvotājiem atgriezīsies. Tikmēr pagaidām labā ziņa - inflācija ir sākusi pierauties, viņš saka.

"Manuprāt, inflācija šī gada pirmajā pusē strauji mazināsies un domājumu, ka gada vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu būt ap 8-9 %. Pie veiksmīgas faktoru sakritības šī gada nogalē iespējama pat īslaicīga deflācija," šo sen neskanējušo vārdu piesauc arī Āboliņš.

Tomēr ar inflāciju saistītie izaicinājumi ne tuvu nav beigušies. Pakalpojumu cenu kāpums Latvijā ir pārsniedzis 10% un šobrīd ir pāragri runāt par to, ka inflācija tuvākajā laikā atgriezīsies noturīgi zemā līmenī. Tāpat ir grūti prognozēt, vai dabasgāzes cenu kritums varētu turpināties. Tās patēriņš Eiropā 2022. gadā otrajā pusē ir sarucis par aptuveni 20%. Tas ir palīdzējis mazināt cenas, taču ir nācis kopā ar ražošanas apjomu vairākās rūpniecības nozarēs un arī Latvijā šogad ir gaidāma recesija. Tomēr brīdī, kad pasaules ekonomika atkal sāks augt, situācija var mainīties. Par to liecina arī dabasgāzes nākotnes darījumu cenas, kas uz nākamo ziemu šobrīd ir nedaudz augstākas nekā pašreizējās cenas.

Psiholoģiski svarīgs punkts ceļā uz cenu stabilitāti būs ar viencipara skaitli rakstāmas inflācijas sasniegšana, kas visdrīzāk notiks maijā, lēš Strautiņš.

Arī viņš rēķina, ka 2023.gadā vidējā inflācija būs starp 7% un 8% , jo gads vēl sāksies ar vairāk nekā 20% gada inflāciju janvārī. "Izejvielu cenu kritums ir tik spēcīgs, ka nu jau var runāt ne tikai par inflācijas, bet arī IKP prognožu uzlabošanos, jo izdevumi importa apmaksai nebūs tik lieli, kā varēja bažīties. Patērētājiem ir labas cerības laikā ap 2023. un 2024. gada miju sagaidīt vispārēju cenu kritumu," rezumē Strautiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!