Piektdien svinīgi atklāja jauno Latvijas Bankas filiāli, kura kalpos kā naudas glabātava un centrālās bankas datorcentrs, kā arī tajā darbosies starpbanku norēķinu sistēmas. Premjers Andris Bērziņš filiāles atklāšanā atzina, ka šī ir Latvijai ļoti nozīmīga diena, jo Latvijas nauda atbilstoši visiem standartiem turpmāk glabāsies Latvijā.

Pēc viņa teiktā, minētās filiāles būve apliecina, ka Latvijas celtnieki ir spējīgi ātri pārņemt visu, kas ir moderns pasaulē, kā arī inženieri var strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām. Noslēgumā premjers novēlēja, lai šajā filiālē vienmēr ir ļoti daudz naudas un tā ir drošībā.

Pieņemt lēmumu par Latvijas Bankas naudas glabātavas celtniecību rosināja gan vietējie apstākļi, gan notikumu attīstība Eiropā. Šobrīd Latvijas nacionālās valūtas skaidrās naudas rezerves glabājas Vācijas centrālās bankas "Deutsche Bundesbank" naudas glabātavā, bet, pārejot uz eiro, kā arī veidojot Eiropas Monetāro savienību, glabāt Latvijas naudu Vācijas centrālajā bankā kļuva problemātiski.

2002.gada 1.janvārī eiro kļūs par reālu norēķinu vienību un atbilstoši eiro ieviešanas mehānismam sākotnēji katrā valstī, arī Vācijā, paralēli apgrozībā būs nacionālā valūta un eiro. Tāpēc Vācijas centrālajai bankai nepieciešamas savas naudas glabātavas telpas.

Svarīgs ir arī jautājums par Latvijas Bankas telpu atbilstību tās funkciju veikšanai. Latvijas Bankas ēka Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 2a, ir celta 1905.gadā un šobrīd tā vairs neatbilst mūsdienīgas centrālās bankas veidolam ne apjoma un tehniskā aprīkojuma ziņā, ne no naudas un informācijas drošības viedokļa.

Šodienas prasībām atbilstošu pārbūvi centrālajā ēkā nebūtu iespējams veikt un lētāk, drošāk un arī vienkāršāk bija izstrādāt un īstenot jaunas filiāles ēkas projektu. Sadarbībā ar Vācijas centrālās bankas speciālistiem tika izveidota šāda projekta koncepcija un sākās tās izstrāde. Konsultācijas naudas glabātavas projekta izstrādē Latvijas Bankai sniedza Vācijas federālās zemes centrālā banka Reinzemē-Pfalcā un Zāras zemē.

Latvijas Banka principiālu lēmumu par jaunas Rīgas filiāles ēkas būvniecību pieņēma 1994.gada 12.maijā, bet ēkas pamatakmens tika ielikts 1999.gada 23.jūlijā. Latvijas Bankas Rīgas filiāle jaunajā ēkā veiks tās pašas funkcijas, ko veic patlaban Latvijas Bankas galvenajā ēkā, un īstenos arī vairākus jaunus uzdevumus.

Filiālē būs emisijas bankas vajadzībām atbilstoša, ietilpīga un droša skaidrās naudas glabātava. Tiks veikta naudas apstrāde, tās saņemšana un izsniegšana bankām, kā arī apkalpoti iedzīvotāji, kuriem nepieciešams samainīt bojāto naudu vai iegādāties jubilejas un piemiņas monētas vai ASV dolārus un eiro.

Tāpat filiālē darbosies Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmas, nodrošinot efektīvus starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus nacionālajā valūtā. Rīgas filiālē paredzēts izvietot elektronisko klīringa sistēmu un starpbanku automatizēto maksājumu sistēmu, ievērojot Eiropas Centrālās bankas drošības prasības maksājumu sistēmām, lai nākotnē pievienotos Eiropas Savienības kopējai centrālo banku norēķinu sistēmai.

Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā ir paredzēta vieta arī modernam datorcentram, kurā tiks izvietota svarīgāko Latvijas Bankas informācijas sistēmu un Latvijas starpbanku maksājumu sistēmu darbību nodrošinošo serveru un komunikāciju aparatūra.

Source

BNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus