Dombrovskis EP prezidentam uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski, lai arī nākamajā finanšu perspektīvā saglabātos pietiekams atbalsts kohēzijas politikai, kas vērsta uz reģionālo atšķirību samazināšanu Eiropā. "Pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums ierobežot dalībvalstīm pieejamos kohēzijas līdzekļus ir pretrunā ar šo kohēzijas politikas mērķi," norādīja premjers.
Tāpat Ministru prezidents uzsvēra, ka gan Latvijai, gan pārējām Baltijas valstīm ļoti būtiski ir, lai no 2014. gada tiktu nodrošināta taisnīgāka pieeja lauksaimniecības tiešmaksājumu sadalē, jo pašlaik Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieki saņem viszemākos tiešmaksājumus.
"Kohēzijas politika ir veiksmīgākais ES integrācijas instruments un nav pieļaujama tā iznīcināšana. Tādēļ uzskatu Latviju un pārējās Baltijas valstis par EP partneriem, lai ES budžetu 2014.-2020. gadam veidotu sabalansētu un taisnīgu, un aicinu Latvijas valdību uz ciešu sadarbību šajos jautājumos," sacīja EP prezidents.
Šulcs arī atzinīgi novērtēja Latvijas valsts paveikto krīzes pārvarēšanā pēdējo trīs gadu laikā, kā arī Dombrovska personīgo ieguldījumu šajā procesā. "Latvija un pārējās Baltijas valstis ir piemērs visai Eiropai un es apbrīnoju jūsu tautu disciplīnu un mērķtiecību, pārvarot smagās finanšu krīzes sekas," sacīja EP prezidents.
Dombrovskis norādīja, ka 2009. gada martā, uzņemoties Latvijas Ministru prezidenta pienākumus, pastāvēja nopietnas bažas par valsts maksātspēju. Veicot mērķtiecīgus pasākumus krīzes pārvarēšanai, valdība īstenoja izdevumu samazināšanu par 17,5% no IKP, vienlaicīgi ieviešot sociālās drošības tīklu, kura mērķis ir palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kurus krīze skārusi vissmagāk.
"Caur smagu darbu un grūtiem lēmumiem Latvija ir atjaunojusi savu finansiālo stabilitāti. Tāpēc atbalstām stingrāku fiskālo disciplīnu Eiropā, un Latvija atzinīgi vērtē šajā Eiropadomes samitā panākto 25 valstu vienošanos. 2014. gadā, kad Latvija plāno ieviest eiro, vēlamies pievienoties stabilai un spēcīgai valūtai," uzsvēra Latvijas premjers.
Tāpat amatpersonas pārrunāja aktualitātes Latvijas un Eiropas Savienības attiecībās ar Krieviju, Baltijas valstu iniciatīvas enerģētikas jautājumos un citas tēmas.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka EK pērn jūnija beigās nāca klajā ar priekšlikumiem ES 2014.-2020.gada budžetam, kur rosināts noteikt nacionālā ES kohēzijas fondu piešķīruma "griestus" 2,5% apmērā no nacionālā kopprodukta. Tādā gadījumā Latvija kohēzija saņemtu mazāk nekā pašreizējo periodā 2007.-2013.gadiem. Latvijas mērķis ir panākt kohēzijas finansējuma saglabāšanu Latvijai vismaz esošajā 4,6 miljardu eiro (3,23 miljardu latu) apmērā septiņos gados.
EK piedāvā arī veikt minimālu zemnieku tiešmaksājumu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kas tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa, uz tām, kas saņem zem ES vidējā līmeņa. Pēc pašreiz piedāvātās formulas Latvijas zemnieki saņemtu 146-164 eiro (103-115 lati) par hektāru. Tas būtu par 30% vairāk, salīdzinot ar pašreiz saņemto, tomēr tas joprojām būtu zemākais maksājumu apjoms starp ES valstīm. Latvijas mērķis ir panākt, lai zemnieki nākamajā ES budžeta periodā saņemtu vismaz 200 eiro (141 lats) par hektāru.
Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka Latvijas prioritātes sarunās par ES nākamo daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam ir finansējums kohēzijas politikai un lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšana.