Jaunais zīmols, cīņa ar 'Netflix' un Krievijas kanāli – 'Delfi' intervija ar 'Tet' šefu
Foto: DELFI

1992. gadā dibinātais "Lattelecom" pirms pāris nedēļām pirmoreiz ievērojami mainījis savu nosaukumu un tagad dēvējams par "Tet". Portāls "Delfi" tikās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, kurš intervijā stāsta par konkurenci Latvijā un ārzemēs, kur jāspēkojas ar tādiem nozares gigantiem kā "Netflix" un "Amazon". Viņš arī raksturo uzņēmuma nākotnes plānus, jaunā zīmola izvēli, skaidro savu nostāju Krievijas propagandas kanālu jautājumā un atskatās uz "Helio" ieviešanas laiku.

Sarunā Gulbis arī iezīmē savas domas par galvenajiem izaicinājumiem Latvijas tautsaimniecībā, kā galveno nosaucot darbaspēka trūkumu. Viņš arī noraida zinātniskās fantastikas grāmatās izteiktos paredzējumus, ka mūsu darbvietas nozags roboti, kā arī prognozē, ka Latvijas uzņēmumiem var būt pa spēkam nopelnīt miljardu.

Kas ir "Tet"

Viens no publiski minētajiem iemesliem, kāpēc mainīt nosaukumu uz "Tet", ir tas, ka "Lattelecom" jau sen vairs nav tikai telekomunikāciju uzņēmums. Kas tas ir šobrīd?

Mēs esam tehnoloģiju un izklaides uzņēmums, kā paši to definējām aizpagājušajā gadā. Tas ir tas, kas ir "Tet" šodien.

Kad sākāt domāt, ka jāmaina nosaukums?

Faktiski ideja jau bija pirms kādiem pieciem gadiem, bet dažādu iekšējo un ārējo faktoru dēļ mēs vairākas reizes atlikām. Faktiski gala lēmums, ka tālāk atlikt vairs nevajadzētu, tika pieņemts pirms diviem gadiem.

Cik jums bija variantu, no kā izvēlēties?

Desmitiem.

Vai varat vēl kādu variantu nosaukt?

Nē. Es nesaukšu, jo tad teiks, ka tas bija labāks. Tā būtu plaša tēma diskusijām, šo mēs izvēlējāmies, izanalizējot dažādus faktorus. Tāpēc arī palikām pie "Tet".

Jūs esat minējis, ka "Lattelecom" paplašina eksporta daļu un nosaukuma maiņa varētu tieši palīdzēt eksporta tirgos. Kas jums liek domāt, ka bijušais nosaukums varētu traucēt?

Iespējams, ka "Lattelecom" nosaukums netraucē, bet mums likās, ka "Tet" darbosies labāk. Kam būs taisnība, es nezinu. Protams, katrs biznesa lēmums ietver risku. Ja es, pieņemot lēmumus, balstītos uz to, ko cilvēki ar dažādu pieredzi un dažādu kompetenci raksta sociālajos tīklos un internetā, interneta komentāros, mēs, visticamāk, neko nebūtu izdarījuši. Katra mūsu rīcība izraisa gan kritiku, gan arī atbalstu. Katrs biznesa lēmums ietver risku. Ja ir iespējams, mēs darām visu, lai gūtu panākumus katrā lietā, ko veicam.

Cik izmaksā pāreja uz "Tet"?

Pašlaik pāreja nav noslēgusies, līdz ar to grūti komentēt.

Bet aptuvenās aplēsēs, par ko mēs īsti varam runāt?

Es nesaukšu skaitļus.

Labi, bet kaut kad jums tas būs jāsauc. Kad esat gatavs atklāt?

Kaut kad. Kad pabeigsim, tad nosauksim.

Konkurentus vārdos nesauc

Kas ir jūsu konkurenti Latvijā?

Jāsaka, ka Latvija nav tā vieta, kur mums jāskatās pēc konkurentiem, pašlaik konkurence ir globāla. Un, ņemot vērā mūsu darbības specifiku izklaides jomā un satura ražošanas un izplatīšanas jomā, mums ir jāsacenšas ar lielām kompānijām ar daudzmiljardu budžetiem, kas pavisam noteikti neatrodas šeit, Latvijā, bet spēj piegādāt savus pakalpojumus visā pasaulē.

Latvijā ir mūsu konkurenti, kas ar dažādām sekmēm mēģina mūs kopēt, konkurēt ar cenām dažādos veidos, bet faktiski tas, kur mēs skatāmies, ir – kā cīnīties ar šiem lielajiem starptautiskajiem spēlētājiem, kas būtībā daudz vairāk apdraud mūsu tirgus pozīcijas un faktiski arī visu pārējo Latvijas tirgus spēlētāju pozīcijas. Jo, kā jūs zināt, katram kabatā ir viedtālrunis, bet tajā lielākā daļa lietotņu, kuras jūs tur redzat, nav nākušas no Latvijas. Zinot, kā mēs patērējam saturu, kā izklaidējamies, šis ir tas jautājums, kam mums jāpievērš daudz lielāka uzmanība.

Konkurentus Latvijā vārdos nesauksiet?

Kāpēc jūs domājat, ka es reklamēšu citus uzņēmumus? Es runāju par "Tet".

Ja runājam par uzņēmuma dažādajiem pakalpojumiem, kas šobrīd ir šī pīrāga ienesīgākā daļa?

Faktiski mēs bez peļņas cenšamies neko nedarīt. Lielākie biznesa segmenti ir izklaide, protams, televīzija un saturs, arī interneta pakalpojumi.

Un kas seko pēc tā?

Pēc tam ir vēl daudzas un dažādas lietas: mākoņpakalpojumi, tehnikas tirdzniecība, tīkla būvniecība. Pietiekami plašs spektrs.

Jūs pēdējo divu gadu laikā esat izpelnījušies uzmanību ar debiju elektroenerģijas tirgū. Kādu daļu šobrīd ieņem ienākumi no šī segmenta?

Ienākumi pieaug, es atsevišķi šos ienākumus neatklāšu. Faktiski šobrīd ir 8% tirgus daļa. Pēc pēdējiem datiem, tuvojamies 10%.

Kā mērot?

Ņemot vērā mājsaimniecību skaitu.

Kā jūs vērtējat šos 8%? Tas ir kaut kāds stāvoklis, ko jūs gribat noturēt, vai arī gribat augt augstāk?

Gribam audzēt tālāk.

Cik tālu?

Tad jau redzēs, kā sanāks.

Bet kaut kāds mērķis ir?

Mērķis ir, bet ar to es tagad neiešu lielīties.

Kur tad jūs citur to darīsiet?

Nu, es esmu pietiekami ambiciozs.

Jūs gribētu kļūt par lielāko spēlētāju šajā segmentā?

Nē, par lielāko mēs noteikti negribam būt, zinot, ka mēs esam lielākie citās nozarēs, – būt par lielāko reizēm ir diezgan neērti.

Runājot par lielākajiem, – pēdējoreiz vispelnošākais uzņēmums Latvijā bijāt 1999. gadā, kopš tā laika zemāk vai augstāk, bet turaties desmitniekā. Jūs saredzat, kā "Tet" var nokļūt atpakaļ pirmajā vietā?

Jāsaprot, ka tā, kā bija deviņdesmitajos gados, laikam nevienam vairs nebūs. Tolaik biznesu veidoja "fiksētā balss", kas bija tuvu 100% rentabilitātei. Ja nemaldos, tā laika apgrozījums varētu būt, šodienas naudā rēķinot, ap 150 miljoniem eiro, tas praktiski viss iet peļņā. Šogad mums būs ap 12 miljoniem eiro labākajā gadījumā no "fiksētās balss", un tie pakalpojumi, ko mēs attīstām, nav ar tik augstu rentabilitāti, bet, protams, mūsu apgrozījums aug katru gadu, arī šogad, cerams, būs būtiska izaugsme, strādājot gan eksportam, gan arī piedāvājot patērētājam jaunus pakalpojumus. Es domāju, ka mūsu peļņa arī pieaugs, bet, protams, cerēt, ka mēs būsim paši rentablākie... Es gribētu, bet varbūt ne gluži tuvākajā laikā.

Ko jūs domājat ar "tuvāko laiku"?

Mums stratēģija ir trīs gadu ietvarā, pēc trim gadiem varam parunāt par to tālāk.

Runājot par šiem "Lursoft" apkopotajiem datiem par desmit vislabāk pelnošajiem Latvijas uzņēmumiem, mēs redzam, ka pirmais ir "Latvenergo", kura peļņa 2017. gadā bija ap 150 miljoniem eiro. Jūs saredzat, ka kāds Latvijā var aizsniegties līdz miljardam?

Jūs domājat – līdz miljardam peļņā?

Jā.

Tuvāko pāris gadu laikā varbūt to neredzēsim, bet domāju, ka tas ir pilnīgi reāli. Mums ir daudz perspektīvu nozaru gan IT jomā, gan arī kokrūpniecībā, farmācijā, tas atkarīgs no īpašnieka un menedžmenta, arī ambīcijām. Domāju, ka izaugsmes iespējas ir.

Iegūt lielāku portfeli

Ja mēs aplūkojam, ko pēdējā ceturkšņa laikā teikuši vadošie Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi, tad gan Vācijā, gan Spānijā, gan Francijā, gan Lielbritānijā visi lielie uzņēmumi šobrīd runā par ievērojami lēnāku apgrozījuma pieaugumu. Vieni no pesimistiskās prognozes galvenajiem iemesliem, ko min, piemēram, "Deutsche Telekom" un "Telefonica", ir gan asā konkurence, gan neskaidrie tirgus apstākļi. Vai šāda prognoze un noskaņojums atstāj kādu iespaidu arī uz tirgu Latvijā un uz jūsu pārstāvētā uzņēmuma darbību?

Jāsaka, lai arī mēs runājam par vienotu Eiropas tirgu, katras valsts situācija ir specifiska, uzņēmumu situācija ir specifiska. Ja mēs, piemēram, skatāmies uz to sadaļu, ko saucam par telekomunikācijām un televīziju, tad faktiski izaugsme mums varētu būt līdzīgi neliela kā pašam "Deutsche Telekom" un citiem. Bet, kas mūs glābj šajā situācijā, ir tas, ka mūsu biznesa portfelis ir pietiekami diversificēts. Šīs jaunās biznesa jomas mums nodrošina daudz straujāku izaugsmi nekā varbūt citiem tradicionālajiem spēlētājiem, kas ar šīm lietām nodarbojas.

Kas ir tās jomas, kuras "Tet" nākotnē savā biznesa portfelī varētu ņemt klāt?

Mēs regulāri analizējam savu biznesa portfeli un piedāvājumu, tas notiek katru vasaru, kad nosakām stratēģiju tuvākajiem trim gadiem. Mēs no kaut kā laiku pa laikam arī atsakāmies. Protams, visu kvalitatīvi un rentabli darīt nav iespējams. Līdz ar to, ja mēs redzēsim tirgū kādu biznesa jomu, kas varētu papildināt mūsu biznesa portfeli, mēs noteikti to izskatīsim, bet es tagad konkrētas nozares nesaukšu. Kad tas notiks, mēs noteikti par to runāsim. Vienlaikus mēs arī izskatām iespējas atteikties no kaut kā, ko pašlaik darām, ja tas varbūt neiet tik cieši kopā ar mūsu pamatdarbiem.

Kas ir tie segmenti, no kuriem jūs pēdējo gadu laikā esat atteikušies?

Jāpadomā... Piemēram, pamēģinājām telemedicīnas pakalpojumus. Nesanāca. No tā mēs atteicāmies. Mēs esam diezgan būtiski samazinājuši, piemēram, tradicionālo zvanu centra pakalpojumus, jo īsti neredzam, ka pie pašreizējām darbaspēka izmaksām varētu tos, nešmaucoties ar nodokļiem, kvalitatīvi sniegt. Daži biznesi paši no sevis samazinās, piemēram, "fiksētā balss".

Latvijā ir ļoti augsts interneta nodrošinājums. Šajā kontekstā rodas loģisks jautājums: cik ilgi uzturēsiet virszemes televīziju?

Virszemes televīzijai ir stabils klientu portfelis, ne visiem iet pie sirds jaunās tehnoloģijas. Pašreizējais regulējums mums paredz licenci līdz 2021. gada beigām. Katrā ziņā mūsu vēlme būtu turpināt šo biznesu – pie nosacījuma, ka LVRTC biznesa piedāvājums būs pievilcīgs.

Īsti gan nav skaidrības, kāds būs tas normatīvais regulējums, kas jāizstrādā NEPLP. Pašlaik būtu jāsāk ar to nodarboties. Atbilstoši teorijai būtu jārīko konkurss, kurā mēs arī piedalīsimies. Es sagaidu, ka tuvākajā laikā šī diskusija arī sāksies.

Vai "Tet" nebūtu izdevīgāk "pārmigrēt" to daļu no virszemes uz kādiem "Shortcut" risinājumiem?

Mēs arī migrējam, bet ne piespiedu kārtā. Pašlaik mēs neredzam nepieciešamību to darīt piespiedu kārtā.

Kāda ir prognoze par šāda virszemes pakalpojuma ilgtspēju?

Nu, tad ir jautājums, kurā brīdī mēs varētu aizmirst par "fiksēto balsi". Kad es 2007. gadā sāku strādāt, man likās, ka tas viss beigsies gana ātri, bet tā "aste" pietiekami lēzeni vēl turpinās. Iespējams, virszemes televīzija palēnām pārvērtīsies gluži kā "fiksētā balss", jo ir kaut kāda klientu grupa, kas to izmanto, tas ir pietiekami rentabls pakalpojums, lai mēs to sniegtu. Grūti prognozēt, kad tas beigsies.

Ķīna neuzrunā

Ķīnā mēs redzam "WeChat" plašās iespējas. Atveram telefonu un varam tajā paveikt visu, sākot no autostāvvietas apmaksas un beidzot ar iepirkumiem. Jūs saskatāt, ka nākotnē "Tet" varētu izaugt tik tālu, ka spētu nodrošināt ko līdzīgu?

Jāsāk laikam ar tām atšķirībām, kas ir starp Eiropu, Ķīnu un ASV. Ja mēs paskatāmies uz Ķīnu, tas ir monolīts tirgus, kur ir 1,3 miljardi potenciālo patērētāju. ASV ir viens liels monolīts tirgus, kur ir apmēram 300 miljoni potenciālo patērētāju. Lai arī Eiropa uzskata, ka tas ir tirgus ar pusmiljardu potenciālo patērētāju, tie patiesībā ir 28 dažādi tirgi, katrs ir savu regulējumu. Eiropa pašlaik diemžēl pārsvarā ir tā patērētāja, kas tiek radīts ASV. Liela platforma spēj eksistēt tikai tad, ja jums ir liela potenciālo klientu bāze.

Lai attīstītu platformu, ir vajadzīgas milzīgas investīcijas. Tāpēc šīs platformas rodas lielajos tirgos un Eiropā nerodas, visticamāk, arī neradīsies, kamēr eksistēs šis ļoti sadrumstalotais, neefektīvais regulējums. Ķīnā un ASV ir pilnīgi cita domāšana no konkurences regulēšanas puses, tur uzskata, ka tehnoloģijas attīstība ir daudz svarīgāka nekā patērētāju intereses. Eiropā ir izvēlējušies vairāk aizsargāt patērētāju, tāpēc mums ir datu aizsardzības regulas, kuru nav ne Ķīnā, ne ASV, tur viņi var ar datiem operēt pietiekami brīvi.

Rezultāts būs tāds, ka šīs abas valstis lielo datu apstrādē un mākslīgā intelekta attīstīšanā virzīsies daudz straujāk. Tā ir vienkārša tirgus loģika. Katra valsts savā teritorijā izvēlas ceļu, kurš tai ir labāks.

Kas attiecas uz "Tet", mēs ņemam jau gatavas tehnoloģijas, kas ir izstrādātas dažādās vietās. Sapakojam kopā un piedāvājam saviem patērētājiem. Tā ir mūsu domāšana.

Jūs saredzat iespējas startēt arī Ķīnas tirgū?

Nē. Pirmkārt, tas ir pārāk tālu. Tirgus nav saprotams, un mums nav tādu akcionāru mandātu, lai tur ietu.

Ja akcionāri tādu mandātu dotu, jums būtu kādi risinājumi un eksporta ceļi uz Ķīnu, proti, jums tur vispār būtu ko darīt?

Mums ir tuvākas teritorijas, kurās strādāt. Es neredzu iemeslu, lai mēs tur lauztos. Tirgus ir pietiekami specifisks, tur ir bijušas arī stipri lielākas dažāda mēroga kompānijas, kas šo tirgu ir iekarojušas. Mums tur laikam pašlaik nav ko darīt.

Jūs bieži pieminat eksporta panākumus Ukrainā. Jūs minējāt, ka esat tur uzreiz aiz "Microsoft" un "Amazon" mākoņpakalpojuma sniegšanā. Cik liela tirgus daļa tā ir?

Ja nemaldos, mums ir 11% Ukrainas tirgus.

Jaunais zīmols, cīņa ar 'Netflix' un Krievijas kanāli – 'Delfi' intervija ar 'Tet' šefu
Foto: DELFI

"Helio" mācības un "Netflix"

Runājot par izklaides daļu un "Helio", mēs pērn redzējām, ka bija pretreakcija saistībā ar platformas pārmaiņas procesu, uzņēmuma tehniskajiem risinājumiem. Šobrīd šķiet, ka tas viss ir norimis. Tā ir?

Cilvēki ir pieraduši, pārmaiņa acīmredzot bija pārāk strauja. Bet mums īsti nebija izvēles, jo vecā platforma bija beigusi savu dzīves ciklu un, rīkojoties citādi, pastāvēja risks, ka vienā jaukā dienā puse Latvijas paliks bez televīzijas. Līdz ar to mums īsti nebija citas izejas, kā šo platformu mainīt. Manuprāt, tagad cilvēki ir pieraduši, jo tas ("Helio" – aut. piez.) ir tehnoloģiski attīstīts un viss strādā labi.

Atskatoties retrospektīvā, ko jūs ar "Helio" ieviešanu darītu citādi?

Iespējams, vairāk komunicētu par šīm izmaiņām lietotnē, lai gan mēs komunicējām pietiekami daudz. Cilvēki jau parasti nelasa to, ko viņiem sūta, un neskatās pamācības. Jā, arī lietotāju saskarne, – liekas, kādās vietās varēja citādi. Bet mēs esam arī veikuši dažādas pārmaiņas kopš ieviešanas: "Back" poga ir atgriezta atpakaļ, pultis samainītas, uzlaboti dekoderi, kas nomainīti līdz 50 000 klientu. Lietotne nav statiska – visu laiku notiek kaut kādas pārmaiņas. Varbūt ne vienmēr lietotājiem tās uzreiz ir pamanāmas. Mēs to visu laiku pilnveidojam, līdzīgi kā jebkuru pakalpojumu.

Jums šis pārmaiņu process sagādāja stresu?

Jebkurš pārmaiņu process ir stress.

Šis nav lielākais notikums, kas pēdējā laikā uzņēmumā jūs ir uztraucis?

Nē. Varbūt daudzi neatceras 2009. un 2010. gadu, kad mēs ieviesām virszemes televīziju, kad visiem bija jāmaina antenas, 200 000 Latvijas mājsaimniecību. Kaut kā mums tas izdevās.

Turpinot par "Helio", – ārējie konkurenti ir gana nopietni. Ir "Netflix", "Amazon", kas ir legāli pieejami Latvijā un ko daudzi cilvēki arī izmanto. Tagad "Disney" paziņojis, ka nāks ar "Disney plus", turklāt ar ļoti zemu cenu. Ko jūs kā daudzkārt mazāks uzņēmums varat likt pretī?

Ja mēs runājam par Latvijas tirgu, tad mūsu "Shortcut" lietotne ir absolūts tirgus līderis, neskatoties uz daudzus miljardus vērtajām kompānijām, kuras jūs nosaucāt. Tas, ko mēs liekam pretī, ir, pirmkārt, saturs latviešu valodā. "Troņu spēles" "Helio" var redzēt arī latviešu valodā. Otrs, es uzskatu, ka mums ir gana labs tehniskais risinājums, kas spēj konkurēt ar tiem spēlētājiem, kurus jūs nosaucāt. Tā ir laba kombinācija: tehniskais risinājums un saturs. Un latviešu saturs vēl kādu laiku nebūs šo lielo kompāniju piedāvājumā, jo tirgus nav tik liels, kā mēs to redzam Vācijas, Polijas un Spānijas satura gadījumā.

Bet viss atnāks. Jautājums varētu būt, kad parādīsies pietiekami automatizētas tehnoloģijas mašīntulkošanā, lai tulkotu šo saturu no svešvalodas latviešu valodā. Tas mums varētu būt lielāks izaicinājums, bet skaidrs, ka tas, ko mēs paši producējam, piemēram, šovs "Caur ērkšķiem uz...", ir tas, kas piesaista skatītāju.

Kā jūs zināt, ka esat tirgus līderis? "Netflix" savus datus neatklāj.

Mums ir veids, kā to var izmērīt. Mums ir arī tirgus pētījumi, ko mēs veicam. "Netflix" nav sevi jāatklāj.

Mediju jomā jums jau šobrīd ir vairāki pašu veidoti kanāli. Vai jūs gribētu iet dziļāk mediju tirgū?

Mediju jomā mēs esam iegājuši tāpēc, lai atbalstītu savu satura piegādes platformu ar unikālu saturu – tādu, kāda nevienam citam nav. Plus mēs arī tirgojam reklāmu gan savos kanālos, gan trešo pušu kanālos. Es gribētu, ka mēs vairāk ejam reklāmas tirdzniecības virzienā un šo pusi vairāk attīstītu. Mēs laiku pa laikam skatāmies, ka varbūt varam kaut ko nopirkt, laiku pa laikam kaut kas no TV kanāliem parādās tirgū, bet es neteiktu, ka mēs apzināti ejam šajā virzienā.

Šobrīd tie produkti, kas ir "Tet", ir izklaides mediju produkti. Jūs pieļaujat, ka varētu parādīties arī kas saistīts ar ziņām?

Nē. Pirmkārt, mēs esam valsts uzņēmums, tāpēc mums nevajadzētu nodarboties ar sabiedriski politisku saturu, tas ir ļoti dārgs produkts, un es neredzu, kā ar to atsevišķi pelnīt.

Ko jūs pats patērējat? Kāda veida ziņas?

Pietiekami plaši, lai nenonāktu kaut kādā burbulī, gan vietējos, gan arī ārvalstu avotus. Laikam pārsvarā sabiedriskos medijus. No ārzemju preses "Financial Times", "Economist". Kas ir prese mūsdienās? Tas viss ir internetā. Fizisku avīzi neesmu turējis rokās jau ļoti ilgu laiku.

Krievijas propagandas kanāli

Marta sākumā LMT vadītājs Juris Binde Latvijas televīzijā sniedza interviju. Pēc tam sekoja plaša rezonanse par viņa izteikumiem: viņš sacīja, ka LMT viedtelevīzija Krievijas propagandas kanālus netranslē, jo tā ir apzināta uzņēmuma politika. Es nojaušu, ka jūs esat vai nu dzirdējis, vai zināt par šo viņa interviju. Vai jums par to ir kāds komentārs?

Nu, ko es... Kāpēc lai es komentētu cita uzņēmuma vadītāja viedokli, viņš savu biznesu veido šādi, es uzskatu, ka cilvēkiem jābūt iespējai izvēlēties, ko skatīties. Es esmu piedzimis un uzaudzis valstī, kurā bija trīs melnbalti TV kanāli, divas radiostacijas, manuprāt, būtu ļoti bēdīgi, ja Latvija būtu nolemta iet šādā virzienā, jo cilvēki šeit ir gana izglītoti un, manuprāt, spēj arī atšķirt, kas ir kvalitatīvs saturs un ne tik kvalitatīvs saturs.

Pēc kā jūs vērtējat, ka spēj atšķirt?

Pēc tā, ko cilvēki skatās. Tam, ko sauc par propagandas ziņām, manuprāt, ir gana zemi reitingi. Šos raidījumus gandrīz neviens neskatās. Skatās šovus un seriālus, ja runa ir par krievu kanāliem. Un ir skaidrs jautājums – kas ir pareizā biznesa stratēģija? Mūsu tirgus daļa demonstrē to, ka mūsu biznesa stratēģija ir pareiza. Citi, kas varbūt nav ar tik ambicioziem mērķiem, var atļauties biznesā startēt ar politiskiem paziņojumiem.

Ja jau reitingi ir tik zemi, kādēļ tad ir problēma atteikties?

Saturs ir komplektā, līdz ar to es nevaru izvēlēties to, ko es varbūt gribētu rādīt, jo tā ir satura piegādātāja politika. Jāsaka, ka arī no lielajiem, globālajiem spēlētājiem es nevaru paņemt, piemēram, vienu kanālu un pateikt, ka pārējie mani neinteresē, jo tad cena ir kosmiska.

Jums drīz beigsies NEPLP ierobežojums RTR kanāla retranslācijai. Vai jūs to atgriezīsiet savā piedāvājumā?

Protams, mēs atgriezīsim, jo mums ir noslēgts līgums ar viņiem, un es neredzu iemeslu, kāpēc neatgriezt. Mēs ievērojam visus likumus, un tas, manuprāt, ir tiesībsargājošo institūciju jautājums, kā to regulēt. Ir skaidrs – ja kabeļtelevīzijā šis kanāls ir aizliegts, to vienā mierā var skatīties "YouTube".

Jautājums, kāpēc aizliedz vienā platformā un neaizliedz otrā? Tā vienkārši nav godīga konkurence. Protams, lai arī pēdējā laikā ir milzīgi panākumi pirātisma apkarošanā, tas viss ir pieejams pirātiskos kanālos. Tāpēc regulējumam jābūt vienādam visām platformām: ja aizliedz rādīt kabeļtelevīzijā, tad jābloķē arī "YouTube", "Facebook" un visi pārējie kanāli. Tā, lai tur nebūtu šī satura. Jautājums, cik efektīvi tas ir. Ja padomju laikā mums bija cilvēki, kas profesionāli nodarbojās ar bloķēšanu, bet vienalga varēja klausīties ārvalstu radiostacijas, tad mani interesē, cik kvalitatīva varētu būt šāda bloķēšana.

Es domāju, ka mūsdienās neko bloķēt nav iespējams. Ir jāstrādā pie tā, lai sabiedriskajos medijos būtu kvalitatīvs saturs, pie tā, lai cilvēki būtu izglītoti un spētu atšķirt, ko viņi skatās, kas ir propaganda un kas nav. Tas ir pareizais veids, jo, ziniet, ar aizliegumiem tās valsts, kurā es piedzimu, vairs nav. Aizliegumi vienkārši nedarbojas.

Kā jūs vērtējat NEPLP darbu šajā Krievijas propagandas kanālu jautājumā?

Es domāju, ka vērtētāju arī bez manis pietiek, es atturēšos no vērtēšanas. Mēs savus principus esam definējuši, mēs esam par vienlīdzīgi caurskatāmu regulējumu satura jomā, kas tiek arī stingri ievērots un visu varas institūciju kopdarbības rezultātā dzīvē ieviests. Pagaidām mēs tur neesam nonākuši. Ir bijuši mēģinājumi pa gabaliņam kaut ko darīt, bet kopainas nav.

"Tet" piedāvājumā debitējis arī ASV bāzētais "One America News Network" kanāls. Par to ir visai pretrunīgas diskusijas kā par galēji labējo spēku informācijas avotu. Viņiem bagāžā ir visai daudz nepārbaudītu ziņu gadījumu. Piemēram, kāds "migrācijas ziņojums", kurā it kā minēts, ka radikālais islāms ir par padsmit procentiem palielinājis noziegumu skaitu Lielbritānijā, bet vienlaikus viņi nesniedz faktus, kur šādu informāciju guvuši. Kā jūs vērtējat šāda kanāla parādīšanos "Tet" piedāvājumā?

Nu, visos medijos ir šāds saturs, un tas, ko viņi rāda, ir viņu atbildība. Vienlaikus to pašu var teikt par CNN, kas ik pa laikam publicē kaut ko nepārbaudītu. Tas ir katra apziņas jautājums un izvēle skatīties vai neskatīties, ja šis saturs ir likuma noteiktajās robežās, tas ir katra cilvēka rokās. Visi var balsot ar maciņu.

"Tet" + LMT + 5G

Jūs pats esat skaidri pozicionējis, ko domājat par LMT un "Tet" apvienošanu. Un saprotu, ka jūsu viedoklis šajā jautājumā nav mainījies. Jums tas ir loģisks solis, kam jānotiek. Vai jūs no jaunās valdības esat saņēmis kādus signālus, ka apvienošanas jautājumu varētu pārskatīt?

Valdībai jājautā, ko tā plāno darīt. Es neesmu saņēmis nekādus signālus, tas ir akcionāru jautājums, un pamatā tur nekas tālāk nav sakāms, izņemot to, ko esmu jau pateicis.

Jūs neplānojat pats startēt ar savu iniciatīvu kā uzņēmuma vadītājs?

Tas absolūti nav mans jautājums.

Bet akcionāriem, jūsuprāt, ir jābūt aktīvākam?

Neizteikšu savu viedokli par akcionāriem. Tas, ko viņi dara, ir viņu pašu kompetencē.

Kā jūs redzat "Tet" lomu 5G ieviešanā?

5G ir tehnoloģija, kas paredz gan fiksēto komponenti, gan mobilo komponenti, jo bāzes staciju būs stipri vairāk nekā pašreizējo tehnoloģiju gadījumā.

Lai nodrošinātu solīto ātrumu un zemās aiztures, nepieciešams optikas pieslēgums pie katras bāzes stacijas. Tā kā mēs faktiski jau pašlaik saņemam pasūtījumus no mobilajiem operatoriem optikas tīklu izbūvēm un apmaiņas ar 5G bāzes stacijām, tas viss ir procesā. Bet nevajag gaidīt, ka 5G mums būs jau nākamgad. Mums frekvences atbrīvojas no 2022. gada. Ja kāds saka, ka tagad šeit piedāvā 5G, tas tā īsti nav.

Par 2022. gadu runā arī ASV un Eiropā. Vai pēc optikas pieslēgumiem jau redzat vēl kādu segmentu, kur varat savu biznesu attīstīt, izmantojot tieši 5G?

Jā, 50 megahercu frekvenču joslu, kuru mēs izmantosim pēdējās jūdzes risinājumiem apdzīvotās vietās, tas tā kā būtu fiksētais mobilais internets. Tā tad būtu arī tā mūsu komponente.

Domas par Latvijas ekonomiku un Aneti

Jūs vadāt vienu no šobrīd lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Kas ir tie izaicinājumi, kas, jūsuprāt, Latvijas tautsaimniecībai ir paši būtiskākie?

Darbaspēks, izglītots darbaspēks ar pareizām zināšanām. Pārsvarā ir pieprasījums pēc dabaszinātņu speciālistiem, un tas ir liels izaicinājums izglītības sistēmai, kur mūsu uzņēmēju organizācijas regulāri diskutē un šo problēmu ceļ gaismā. Manuprāt, pēdējos gados ir bijis diezgan liels progress no izglītības sistēmas puses, bet, protams, vienmēr var vairāk, un otrs, protams, ir darbaspēka nodokļi, kas gan Baltijas, gan visa reģiona kontekstā Latvijā ir stipri pa augstu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Šīs ir divas problēmas, kas jārisina.

Jūs "Tet" arī saskaraties ar darbaspēka trūkuma problēmu?

Visi ar to saskaras. Jāsaprot, ka mums varbūt ir tā laime, ka esam uzņēmums ar labu reputāciju, kas maksā visus nodokļus, un mēs arī daudz ieguldām gan darbinieku pašattīstībā, gan arī darba vidē, kas veicina radošumu un ļauj cilvēkiem strādāt. Jūs taču redzējāt, kad pirms diviem gadiem te iekārtojāmies, šeit bija tāds deviņdesmito gadu stila būcenīšu birojs. Mēs investējām tajā, lai darbinieki varētu radoši strādāt un lai viņiem patiktu nākt uz biroju. Šovakar (intervija notiek 15. aprīlī – aut. piez.) lejā būs, piemēram, "Troņu spēles" sezonas atklāšanas pasākumus, uz kuru varēs nākt arī darbinieki un skatīties uz lielā ekrāna. Un, protams, konkurētspējīgs atalgojums. Ja nebūtu tik agresīvi sacelti darbaspēka nodokļi, tas arī palīdzētu.

Darbaspēka problēma, jūsuprāt, primāri risināma ar nodokļu izmaiņām?

Pirmkārt, tā risināma ar demogrāfiju un izglītības sistēmu. Otrkārt, protams, ir zemāki darbaspēka nodokļi. Tas mums, protams, ļautu maksāt lielākas algas un piesaistīt kvalificētākus speciālistus. Te jāskatās arī uz sociālās nodrošināšanas sistēmu, veselības aprūpi un pensiju sistēmu. Tas ir koks ar diviem galiem.

Vai ārvalstu darbaspēks ir risinājums?

Tas ir risinājums, un tas jau arī notiek. Neskatoties uz to, ko dažādi politiķi par to runā. Paskatoties gan celtniecībā, gan sabiedriskajā ēdināšanā, gan tirdzniecībā, tas viss jau notiek.

Cik liela daļa no jūsu darbiniekiem ir viesstrādnieki?

Nav pārāk daudz. Faktiski mēs sākam skatīties šajā virzienā, bet neesam aktīvi iesaistījušies.

Par kuru segmentu domājot, jūs skatāties šajā virzienā?

Konkrēti – celtniecībā.

Kas varētu būt tie tehnoloģiskie risinājumi, kas varētu palīdzēt Latvijas tautsaimniecībai augt? Tādi risinājumi, kādu šobrīd mums vēl nav, bet, ja mēs skatāmies nākotnes perspektīvā, kurus mums vajadzētu attīstīt, lai ekonomika attīstītos?

Ņemot vērā, ka mums galvenais izaicinājums ir darbaspēka resursu pieejamība, tehnoloģijas, uz kurām jāskatās, ir viss, kas palīdz automatizēt un algoritmizēt to darbu, kuru var izdarīt robots, jo, piemēram, pateikt cilvēkam, ka viņam ir jārestartē dekoders vai kāpēc rēķins atšķiras no iepriekšējā rēķina, var robots. Mēs pirms diviem gadiem ieviesām "čatbotu" Anete, kas pašlaik apkalpo jau 20% no ienākošajiem klientu kontaktiem. Kopumā mēs apmēram pusi no kontaktiem apkalpojam elektroniskajā vidē, kas ļauj cilvēkiem risināt cilvēcīgas problēmas, nevis liek vienkārši atbildēt uz vienu un to pašu jautājumu, ko varētu izdarīt arī robots. Tādējādi galvenais ir automatizācija un robotizācija. Un robots nav, kā mēs filmās redzam, ar galvu, rokām un kājām, bet tas būtībā ir algoritms, kas cilvēka vietā veic vienkāršas, atkārtotas darbības.

Būtu jāuztraucas par zinātniskās fantastikas scenārijiem, ka šī robotizācija atņems darbvietas?

Pašlaik nekas neliecina par to. Roboti darīs tos darbus, kam mums nepietiek cilvēku. Parādās jaunas darbvietas. Mums ir Inese Zariņa, kas vairāk nekā desmit gadus bija nostrādājusi zvanu centrā, viņa ir pārklasificējusies un tagad ir robotu treneris. Viņa apmāca robotu atbildēt uz jautājumiem.

Parādās jaunas profesijas, protams, lai tiktu tam visam līdzi, regulāri jāmācās un jāpielieto savas zināšanas. Pabeidzot skolu vai augstskolu, iegūtās zināšanas jūs paglābs no konkurences varbūt divus trīs gadus. Tehnoloģijas mainās tik strauji, ka ir jāseko līdzi un nepārtraukti jāpagūst jaunas zināšanas, to mēs arī piedāvājam darbiniekiem.

Source

DELFI Bizness

Tags

CNN Amazon ASV Eiropa Facebook Ķīna Krievija Lasāmgabali Lattelecom Latvenergo LMT Microsoft NEPLP Netflix Troņu spēle
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form