2021.gadā ir palielinājusies Latvijas iedzīvotāju interese par īpašumu iegādi, secina kompānija "Starlex"; līdzīgi novērojumi ir arī "Swedbank". Varētu sagaidīt arī cenu kāpumu jauno projektu segmentā.
Pēc bankas datiem, šajā gadā dominē interese par dzīvokļiem jaunajos projektos, kā arī par privātmāju būvniecību. Salīdzinot šā gada marta datus ar pirmskrīzes laiku - 2019. gada martu, interese par būvniecības iespējām bija gandrīz par 50% lielāka.
Latvijas iedzīvotāji ir pielāgojušies situācijai un drosmīgi izdara izvēli par savu mājokli, ja tāda nepieciešamība viņiem ir, komentē "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas jomas vadītājs Normunds Dūcis. Tāpat intereses kāpumu var skaidrot ar klientu lielākiem uzkrājumiem, kuri izveidoti pagājušā gada laikā, kā arī vēlmi iegādāties dzīvokli jaunajā projektā šodien, jo rītdien tas varētu būt jau dārgāks. Pašlaik tendence ir cenām pieaugt un kāpums ir vērojams visos segmentos, stāsta Dūcis.
Klientu pirktspējas pieaugumu novērojusi arī "Starlex" Jauno projektu vadītāja Ilze Zīlniece, kura akcentē, ka pircējs ir kļuvis izvēlīgāks – cilvēki vēlas labāku rajons, nelielu balkonu vai terasi, svarīgs ir skats no loga, tiek novērtēti vairāki sanitārie mezgli. Tādas gandrīz neiztrūkstošas ir prasība segmentam virs vidējā un premium klasei. Savukārt ekonomiskajā segmentā viens no galvenajiem faktoriem ir atrašanās vieta rajonā, zināms būvnieks vai attīstītājs, kā arī ļoti svarīgas ir mājokļa uzturēšanas izmaksas, papildina Zīlniece.
"Šobrīd ir interesanta situācija, ir izpirkti gandrīz visi jebkāda lieluma dzīvokļi Pierīgā. Līdz ko parādās jauna daudzdzīvokļu ēka Mārupē vai Ādažos, dzīvokļi tajā tiek rezervēti īsā periodā. Tas saistīts gan ar tuvumu Rīgai, gan tendenci pāriet dzīvot uz zaļāku vidi, gan rajona prestižu, tomēr pieprasījums ir arī citur Pierīgā," novērojusi Zīlniece.
Gan no pārdevēju, gan no bankas puses novērots, ka pieprasītākie ir 2 līdz 3 istabu dzīvokļi ar aptuvenu platību no 36 līdz 75 kvadrātmetri. Ir palielinājusies arī četristabu dzīvokļu popularitāte, kas iespējams, varētu būt saistīts ar attālināto darbu un mācībām.
"Kredītņēmēja biežākais vecums ir 31 līdz 35 gadi ar vidējiem ienākumiem no 1500 līdz 2000 eiro mēnesī", klientu raksturo Dūcis.
"Banku mērķis ir kreditēt arvien ilgtspējīgākus un energoefektīvākus mājokļus, kas ilgtermiņā nodrošinās šo īpašumu likviditāti. Un raugoties uz jaunajām būvniecības prasībām, jaunajiem projektiem ir daudz augstāka energoefektivitāte, nekā padomju laikā celtajām daudzdzīvokļu ēkām. Tādēļ bankas piedāvās arvien labākus kreditēšanas nosacījumus tieši no jauna celtiem īpašumiem. Arī no iedzīvotājiem secinām, ka interese pieaug tieši jauno projektu segmentā, kas nodrošinās pieprasījumu arī turpmāk, kas, visticamāk, nesīs līdzi arī pakāpenisku cenu kāpumu," lēš "Swedbank" pārstāvis.
"Jau šobrīd jauno dzīvokļu projektu attīstības tirgū ir diezgan daudz spēlētāju. Turklāt tirgū ienāk arvien jauni spēlētāji ar lielām ambīcijām. Jauno spēlētāju vidū ir gan lietuviešu, gan igauņu attīstītāji, kuri saskata labākas biznesa iespējas Rīgā nekā Tallinā un Viļņā. Nevajadzētu aizmirst arī par daudzajiem mazajiem, individuālajiem attīstītājiem, kas tāpat vēlas kāpināt apjomus," norāda "Starlex Investments" partneris, nekustamā īpašuma ekonomists Auseklis Sarkans. Arī viņš spriež, ka, ekonomikai atgūstot straujākas izaugsmes tempus, un līdz ar to arī straujāk pieaugot algai, pieprasījums pēc jauni būvētiem dzīvokļiem pieaugs. "Ja atskatās uz salīdzinājumu ar kaimiņvalstīm, kur ne tikai vairāk uzbūvē un pārdod, bet arī par augstāku cenu, jāsecina, ka jaunu dzīvokļu cena arī pie mums, visticamāk, pieaugs, taču - cik strauji – laiks rādīs," viņš piebilst.
