Sūdzības iesniedzēji vēlas taisnīgu noregulējumu, kas potenciāli jauniem aptieku tirgus dalībniekiem neliktu atvērt aptiekas visvientuļākajos Latvijas nostūros, kamēr tām aptiekām, kas bija ieņēmuši tirgus pozīcijas jau kritēriju ieviešanas brīdī, nav nekāda pienākuma "apgūt" šos lauku apvidus.
Raidījums pārliecinājās, ka, piemēram, vienu no aptieku izvietojuma kritērijiem – zāļu izgatavošanas licenci - uzņēmumi izmanto konkurentu apkarošanai. Un tas nenozīmē to, ka rezultātā pacients saņem iespējami kvalitatīvāku vai lētāku farmaceitisko aprūpi.
Pirmie aptieku izvietošanas ierobežojumi tika pieņemti 2002.gadā, bet 2011.gadā tie tika atjaunoti. Jau tobrīd Veselības ministrija atzina, ka nav sasniegts ierobežojumu cerētais mērķis – panākt aptieku atvēršanu visā Latvijas teritorijā. Taču toreiz Veselības ministrija no aptieku izvietojuma noteikumu maiņas atteicās, pamatojoties uz nozares sabiedrisko organizāciju iebildumiem. Turklāt vienlaikus ministrija atteicās no ieceres, ka aptieku īpašniekiem jābūt farmaceitiem. Tas ļāva pa šo laiku Latvijā izvērsties lielajiem aptieku tīkliem.
"Situācija ir ļoti sarežģīta – līdz ar šo ierobežojumu noteikšanu aptieku ķēdes ir kļuvušas daudz spēcīgākas, viņi ir pārņēmuši un pārpirkuši individuālās aptiekas, un viņas ir audzējušas muskuļus. Ir spēcīgi spēlētāji. Un, ja atvērs tirgu, viņi vēlēsies būt visur, vērs vaļā aptiekas, un no vienas puses sāksies haoss. (..) Un pārējie farmaceiti, kam nav tagad aptieku, vai viņi tur varēs ielauzties – diez vai. Bet valstij šī problēma ir jārisina," norāda jurists Edgars Zelderis.
Saskaņā ar noteikto formulu, kas pakārtota iedzīvotāju skaitam konkrētā vietā, Rīgā šobrīd drīkst būt 133 aptiekas. Raidījums atklāj, ka faktiski te licences darbojas jau 267, kas bija izņemtas uz noteikumu pieņemšanas brīdi. Talsos formula paredz četras aptiekas, bet tur darbojas astoņas. Ne te, ne jebkurā no citām Latvijas pilsētām jaunu aptiekas licenci nevar izņemt.
Veselības ministrijai uz konkurences ierobežojumiem un to ļaunprātīgu izmantošanu vairākkārt norādījusi Konkurences padome. "Noteiktie kritēriji – tas, ka tie ir noregulēti, tiek ļaunprātīgi izmantoti. (..) Ļaunprātīga izmantošana pēdējā laikā visbiežāk ir lielo slimnīcu un tirdzniecības centru tuvumā – ģeogrāfiski šī teritorija ir nobloķēta no konkurences. Nav nekāda konkurences spiediena," raidījumam "de facto" saka Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Kritēriji paredz īpašu aizsardzību, ja aptieka strādā diennakti, vai tai ir izdota zāļu izgatavošanas licence. Tad aptiekai it kā tiek uzzīmēts drošības aplis piecsimt metru rādiusā un uz šo teritoriju citas aptiekas pārcelt vairs nevar.
"de facto" piektdienas rītā mēģināja iegādāties izgatavojamu preparātu sešās aptiekās, kuras Zāļu valsts aģentūrā uzrādītas kā zāļu izgatavotājas. Divās pilnīgi viennozīmīgi bija skaidrs, ka tur zāles gatavo uz vietas. Divās – tikpat viennozīmīgi "de facto" atbildēja, ka uz vietas zāles negatavo. Savukārt vēl divās aptiekās atbilde nebija pilnīgi viennozīmīgi saprotama.
"Praktiski tas ir izveidojies kā diezgan skarbs biznesa konkurences rīks, ieviešot sev šo pakalpojumu zāļu pagatavošana, lai tas būtu kā ierocis pret konkurentiem," atzīst Zāļu valsts aģentūra.
Patiesībā aptiekas daudz iegūst, un ne ar ko īpašu neriskē, ja tikai izliekas, ka var izgatavot zāles, apliecina Veselības inspekcijā. Tā pērn saistībā ar zāļu izgatavošanu atklāja 78 neatbilstības. Tās uzdots novērst. Tikai divos gadījumos secināts, ka aptiekas tiešām nevar pagatavot zāles. Un tām atņemta izgatavošanas licence. Vēl divu aptieku vadītājas sodītas par izgatavoto zāļu kvalitātes kontroles nenodrošināšanu. Tas arī viss. Līdzīgi rezultāti arī iepriekšējā gadā.
Jurists Zelderis prasību tiesai sagatavojis pēc tam, kad viņa tuvinieks, farmaceits, par iespējām atvērt aptieku piecu gadu garumā neveiksmīgi sarakstījies ar jomu regulējošajām iestādēm.
Ja Satversmes tiesa lems par iesnieguma pieņemšanu, un par labu farmaceitiem, Veselības ministrija sola reaģēt. "Tas virziens, kurā mēs iesim – aptieku kvalitātes celšanas virzienā. Uzlabosim iespēju iedzīvotājiem sniegt farmaceitisko aprūpi. Mēs noteikti būsim pret aptiekas kā vienkāršas zāļu pārdotavas atvēršanu," "de facto" saka veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde atzīst, ka arī viņai gribētos pašai savu aptieku. Tomēr viņa domā, ka kritēriji ir jāsaglabā, kamēr vien nav radīti jauni. "Mēs biedrībā esam par to daudz runājuši. Mēs uzskatām, ka šie kritēriji ir jāsaglabā, bet pirms tam jāpaveic rinda citu uzlabojumu, kurus veicot, tad varētu arī atteikties, jo tie ierobežo mūsu kā farmaceitu iespējas atvērt aptiekas. Bet to nevar atbildēt ar jā vai nē," saka Blumfelde.
Taču tagad situācijas mainīšana un tirgus atvēršana būtu vēl bīstamāka – tā uzskata gan vairāku aptieku īpašnieki, gan farmaceiti. Daudzus biedē fakts, ka savi aptieku tīkli ir Latvijas lielāko lielveikalu tīklu mātes uzņēmumiem - "Maximas" īpašniekiem pieder "Euroaptiekas", bet RIMI īpašnieki nesen iegādājās Zviedrijas lielāko aptieku ķēžu tīklu "Hjarta".
"Bet, ja skatās šīs sūdzības kontekstā, ja paliktu pie tās normas, kā bija paredzēts, ka aptiekas paliks farmaceitiem, tad nebūtu problēmas, nebūtu vajadzīgi nekādi ierobežojumi, tad katrs aptiekārs varētu atvērt 1-4 aptiekas un tās uzturēt," saka Aptieku biedrības vadītāja Agnese Ritene.
Šonedēļ farmaceitu biedrības konferencē Veselības ministrija solīja darīt visu, lai aptiekas neizliktos, ka izgatavo zāles, un izslēgtu to kā negodīgu konkurences rīku. Satversmes tiesa lēmumu par sūdzības pieņemšanu izskatīšanai pieņems līdz marta vidum.
Ar līdzīgu mērķi un līdzīgiem nosacījumiem kā Latvijā aptieku izvietošana tika ierobežota arī Igaunijā, norāda raidījums. Kaimiņvalsts Konstitucionālā tiesa pirms gada šos ierobežojumus atcēla kā nesamērīgus. Tiesa, Igaunijā atcelts arī pagaidu regulējums un neatkarīgie farmaceiti pieteikuši streiku, bīstoties par ķēžu aptieku tīklu pilnīgu uzvaru konkurences cīņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
