Foto: DELFI

Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa joprojām strādā pie piespiedu dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma izstrādes, norādīja TM Sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Vasiļjeva, nekonkretizējot, kad jautājums varētu tikt atrisināts.

Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas deputāti jūnijā diskutēja par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku maksājumiem un pauda atbalstu iecerei zemes piespiedu nomas attiecībās atteikties no nosacījuma, ka nomnieks papildus zemes maksai kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Savukārt iepriekš Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē tika skatīti TM izstrādāties grozījumi zemes nomas un piespiedu dalītā īpašuma regulēšanai, kurā tika secināts, ka patlaban lielākās problēmas pastāv ar funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu. TM pārstāves toreiz sēdē konstatēja, ka pašlaik vislielākās problēmas pastāv ar funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, kas ir obligāta prasība, lai varētu izpirkt zemi zem attiecīgajām dzīvojamajām mājām, jo sākotnējās robežas ir mainījušās, līdz ar to pastāv situācija, ka zeme zem mājas pieder pat trim īpašniekiem.

TM pārstāves paskaidroja, ka ministrija neredz šīs problēmas risinājumu bez administratīvās varas iejaukšanās, tas ir, pašvaldību palīdzības, jo dalītā īpašuma izbeigšanas mehānismā nevar paļauties tikai uz zemes īpašnieku. Kā norādīja ministrija, par šo jautājumu jau tika runāts ar Rīgas domi, kā arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Tāpat aktuāls ir jautājums, kā dzīvokļu īpašnieki varēs izpirkt šo zemi un kur viņi iegūs tam līdzekļus. Papildu jautājumus rada tas, kā dzīvokļu īpašnieki vienosies par zemes izpirkšanu.

TM noteikusi, ka to vajadzētu panākt ar divu trešdaļu iedzīvotāju atbalstu, kas uzreiz samaksā attiecīgo summu par zemes domājamo daļu. Savukārt atlikusī trešdaļa arī skaitīsies zemes īpašnieks, tomēr viņiem izveidosies parāds, kas automātiski būs hipotēka bankā. Līdz atpirkšanas brīdim šiem dzīvokļa īpašniekiem būs jāmaksā 6% no likumiskā parāda.

Pēc ministrijas aprēķiniem vidēji pilsētās dzīvojamām mājām ir piesaistīti līdz pat pusotrai reizei lielāki zemes gabali, savukārt laukos šis rādītājs ir vēl lielāks. Tāpat, kā noskaidroja ministrija, pastāv tas apgrūtinājums, ka zeme, kas atrodas dalītā īpašumā, ir daudz vērtīgāka.

Tikmēr Saeima strādā pie grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", kas paredz, ka zemes piespiedu nomas maksa gadā turpmāk būs noteikta līdz 6% no zemes kadastrālās vērtības. Šis likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" un grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kas toreiz vēl netika skatīti.

Likumprojektā tiek saglabāts nosacījums, ka pusēm par zemes piespiedu nomas maksu ir jāvienojas, taču nevienošanās gadījumā tiesības varēs aizstāvēt tiesā. Šo grozījumu mērķis ir panākt, lai nomas maksa būtu taisnīga, starp zemes īpašnieku un nomnieku notiktu sarunas un abas puses panāktu vienošanos, kā arī novērst situāciju, ka zemes īpašnieks nosaka zemes nomas maksu, nevērtējot, vai tā ir patiesa atlīdzība.

Tāpat normatīvo aktu projekts paredz zemes piespiedu nomas attiecībās atteikties no nosacījuma, ka nomnieks papildus zemes maksai kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu, kā arī tas paredz atteikties no dalītā īpašuma veidošanās nākotnē, izņemot, ja uz citai personai piederošas zemes tiek būvētas nedzīvojamās būves uz apbūves tiesību pamata.

Likums ir papildināts ar nosacījumiem, kas ir jāņem vērā, nosakot zemes piespiedu nomas maksu, piemēram, nomas maksai ir jābūt patiesai atlīdzībai par zemes lietošanu, tāpat nomas maksu nosaka katrai daudzdzīvokļu mājai atsevišķi, ņemot vērā daudzdzīvokļu mājas kopējās kadastrālās vērtības attiecību pret daudzdzīvokļu mājai noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kadastrālo vērtību.

Tas nozīmē, jo zemāka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kadastrālā vērtība, jo zemāka zemes piespiedu nomas maksai piemērojamā likme no zemes kadastrālās vērtības un otrādi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!